Anglijā, Stafordšīras grāfistē, nesen izveidota “atkritumu policija”. Tai jāseko, lai iedzīvotāji pareizi šķiro atkritumus. Latvijā šāda drastiska prakse tik drīz nedraud, taču skaidrs, ka atkritumu šķirošana nākamajos gados kļūs par ikdienu ikvienā mājoklī. Kādi mīti un aplami priekšstati cilvēkiem traucē aktīvāk iesaistīties atkritumu šķirošanā?
Mīts. Šķirošanas konteineri mājoklī aizņem daudz vietas.
Aizmirstiet par to, ka šķirot var vien tad, ja mājā ir vieta septiņiem konteineriem, kas aizņems pusi virtuves. Iesākumā gluži labi var iztikt ar dažām plastikas somām vai maisiem: viena plastmasai (masiņiem, plēvei, pet pudelēm u.c.), otra – papīram un kartonam, trešā – stikla pudelēm un burkām. Ja atkritumu nav daudz, saturu var apvienot vienā, veidojot nodalījumus. Ja somas ir krāsainas, tās var piekārt pie virtuves sienas, padarot par interjera elementu. Protams, vieglāk ir šķirot, ja pašvaldība pie mājas vai tās tuvumā ir uzstādījusi konteinerus dalītai atkritumu vākšanai. Ja konteineru nav, vaicā savai pašvaldībai vai vietējam atkritumu apsaimniekošanas operatoram, kur un kad tādi tiks uzstādīti. Vēl viena iespēja – izmantot speciālos šķirošanas laukumus, kur var nodot ne tikai iepakojumu, bet arī izmantotās elektropreces, baterijas, akumulatorus u.c. otrreizējās izejvielas. Kur atrast mājām tuvāko šķiršanas vietu – uzzini www.atkritumi.lv
Mīts. Šķirojamām stikla burkām un pudelēm ir jābūt nevainojami tīrām.
Perfekta tīrība ir lieka. Pietiks, ja stikla traukus pāris reizes izskalosi ar nelielu ūdens daudzumu, un lieta darīta. Arī etiķetes nav jānokasa. Burku izskalošanai patērētais ūdens daudzums ir minimāls, taču ieguvums no atkārtota stikla izmantošanas ir milzīgs. Katra pārstrādei nodotā stikla tonna ļauj ietaupīt vairāk nekā tonnu dabas resursu. Stikla pudeles un burkas tiek ražotas no dabiskiem materiāliem – smiltīm, sodas pelniem, kaļķakmens u.c. Tāpēc tās ir 100% pārstrādājamas un to var darīt bezgalīgi, nezaudējot kvalitāti.
Mīts. Atkritumu savācēji visu tāpat samet kopā – kāpēc šķirot?
Atkritumu apsaimniekotāju mērķis nav radīt ilūziju par šķirošanu, bet gan šķirot, sasniedzot konkrētus rezultātus. Diemžēl Latvijā iedzīvotāji ne vienmēr izprot, kā pareizi šķirot atkritumus. Piemēram, kartons un papīrs nedrīkst būt slapjš, netīrs, piesārņots ar ēdiena atliekām. Ja kāds neapzinīgais šķirotā papīra urnā iegāž spaini ar kartupeļu mizām, šāds papīrs pārstrādei vairs nav derīgs un to tiešām nākas pievienot sadzīves atkritumiem.
Mīts. Šķirot ir sarežģīti
Domā zaļi! Lai šķirotu, nav jābūt biologam vai ķīmiķim. Ja daudzie atkritumu veidi tevi mulsina, sāc ar vienu lietu, piemēram, stiklu vai kartonu. Izmēģini to darīt vienu mēnesi, un redzēsi, ka nav nemaz tik grūti. Lai jautrāk, aicini talkā šķirot arī ģimenes locekļus, īpaši bērnus, kuri mēdz būt īpaši atsaucīgi dabas glābēji.
Mīts. Par šķirošanu man neviens nemaksā – nav vērts to darīt
Par to, ka mīlam savus tuvākos, mums arī nemaksā, tomēr darām to no sirds un visu mūžu. Līdzīgi ir ar saudzīgu attieksmi pret vidi. Ja gribam dabas labumus baudīt paši un nodot tos mantojumā saviem mazbērniem, tad ir svarīgi par vidi rūpēties – atkritumu šķirošana ir ļoti konkrēts veids, kā uzņemties atbildību par pasauli, kurā dzīvojam.
Mīts. Atkritumu šķirošana ir modes lieta, kas drīz pāries
Dabas resursi pasaulē nav bezgalīgi, tāpēc atkritumu šķirošana kļūst arvien aktuālāka.
Pagāja vairāk nekā 100 000 gadi, kamēr iedzīvotāju skaits uz planētas sasniedza 3,5 miljardus, bet pēdējos 50 gados cilvēku skaits ir divkāršojies. Prognozes liecina, ka 2050.gadā uz zemes būs jau deviņi miljardi cilvēku. Resursi ir vajadzīgi visiem, taču zeme mums ir tikai viena. Atkritumu šķirošana un pārstrāde ir vieglākais veids, kā ierobežotos resursus saglabāt apritē.
Tiem, kas tikai domā par šķirošanu, padoms ir viens – nav jāizvirza mērķis sašķirot pilnīgi visus atkritumus, bet jāsāk pakāpeniski, parādot labo gribu un atbildīgu attieksmi pret vidi un dabas resursu izmantošanu.
Mīts. Atkritumu šķirošana ir dārga
Padarot atkritumu šķiršanu par visas ģimenes ikdienas ieradumu, ātri vien pamanīsi, ka kopējais sadzīves atkritumu daudzums samazinās. Tā kā dalīto atkritumu konteineri Latvijā pamatā tiek izvietoti un iztukšoti bez maksas, šķirojot vari samazināt savas izmaksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Un vēl viena ļoti svarīga atziņa – atkritumus vispareizāk ir šķirot vietā, kur tie tiek radīti. Ja tos visus samet kopā vienuviet – pārtiku, iepakojumu, šķidrumus u.c., veidojas nekam nederīga masa, ko sašķirot vairs nebūs iespējams. Kaut gan modernās tehnoloģijas daļu no iedzīvotāju nodotajiem atkritumie spēj atšķirot, pavisam netīrus tomēr šķirot nevar, jo tas prasa pārāk daud enerģijas un ūdens.
