Tautieši,
kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas
vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties
kļūdīties, mēs varam gļēvi gaidīt, kad pēdējais Latvijas
iedzīvotājs izslēgs gaismu Rīgas lidostā. Tikai pēc tam
neuzdrošinies pārmest, “riet” uz tiem, kas centās kaut ko
darīt šīs valsts labā. Ejam uz mērķi – Latvijas labklājību.
Nodokļu
nauda ir valsts asinsrite un, par to pienācīgi nerūpējoties,
veidojas trombi un valsts slimo, tā, kā tas ir pašlaik. Latvijā
cilvēki dzīvos labāk, ja attīstīsies tās tautsaimniecība.
Valdības plānotajām nodokļu reformām ir jāveicina
tautsaimniecības izaugsme.
Latvijas
iedzīvotāji, neesat gļēvuļi, kas skatās no malas, visu
kritizējot! Atrotiet piedurknes – iesaistieties kopīgā darbā
Latvijas labklājībai! Piedalieties diskusijā, kādas nodokļu
izmaiņas ir nepieciešamas, lai padarītu mūsu valsti turīgāku un
laimīgāku, lai nepiespiestu, šeit vēl palikušos, tautiešus
aizbraukt no Latvijas un iedzītu vēl dziļāk zemē, šeit
strādājošos, uzņēmējus – entuziastus!
Ierosinu
mūsu priekšlikumus, kā jārīkojas, lai šeit dzīvojošajiem
radītu sajūtu, ka Latvija beidzot kļūst par valsti, kurā ir
vērts atgriezties, dzīvot, strādāt un radīt nākamās paaudzes,
un, protams, gaidām Jūsu idejas un priekšlikumus.
Pašvaldībām
ir jābūt patiesi ieinteresētām veicināt uzņēmējdarbību.
Pašlaik tās ir ieinteresētas, lai to teritorijā būtu
deklarējušies labi atalgoti iedzīvotāji. Tāpēc ir jāievieš
nodokļu izmaiņas, lai pašvaldību teritorijā reģistrētām
uzņēmumu struktūrvienībām, nomaksājot pievienotās vērtības
nodokli (PVN), 5% no tā nonāktu konkrētās pašvaldības budžetā.
Tad (aprēķinam izmantojot 2016. gada datus), provizoriski rēķinot,
PVN ieņēmumi pašvaldībām būtu 513 miljoni eiro un iedzīvotāju
ienākumu nodokļa ieņēmumi (IieN) 799 miljoni eiro, savukārt
kopējie pašvaldību ieņēmumi paliktu nemainīgi – 1212 miljoni
eiro. Ar šādu modeli pašvaldības būtu vairāk motivētas un
ieinteresētas, lai to teritorijā būtu iespējami vairāk uzņēmumu,
un tas veicinātu tautsaimniecības attīstību.
Dati
liecina, ka vairāk kā 90% nodokļu Latvijas budžetā iemaksā
mazāk kā 10% Latvijas lielo uzņēmumu, un no tā izriet, ka mazie
un vidējie uzņēmumi nomaksā mazāk kā 10% kopējo nodokļu.
Nepieciešams
vidējiem un mazajiem uzņēmumiem nodokļu sistēmu padarīt
motivējošāku, kā arī atvieglot nodokļu uzskaites un atskaites
procesu, šāds modelis ir pašreizējos valdības plānos.
Latvijā
( tieši tāpat arī Igaunijā un Lietuvā) esošajā nodokļu
sistēmā kapitālam ir salīdzinoši zemi nodokļi, savukārt
nodokļi, kas no uzņēmuma tiek iekasēti par darbiniekiem, ir
lieli. Mums ir izvēle – izdabāt lielajiem uzņēmumiem vai arī
atbalstīt mūsu pašu vidējos un mazos uzņēmumus. Pašlaik
uzņēmumam nodokļi ir jāsāk maksāt jau tad, kad tas pat vēl nav
saņēmis naudu par piegādāto preci vai pakalpojumu. Godprātīgāk
attiecībā pret vidējiem un mazajiem uzņēmumiem būtu, ja tiktu
samazināti nodokļi, kas jāmaksā par darbiniekiem (tad uzņēmumam
paliktu vairāk apgrozāmo līdzekļu), savukārt, kad uzņēmums jau
būtu guvis peļņu, tas maksātu lielākus nodokļus – padalītos ar
valsti tajā, ko ir nopelnījis.
Lai
samazinātu uzņēmējdarbības izmaksas, pazeminām iedzīvotāju
ienākumu nodokli (IieN) līdz 15% un palielinām uzņēmuma ienākuma
nodokli (UieN) līdz 35%. Tad (veicot aprēķinu pēc 2016. gada
datiem) ieņēmumi no (IeiN) būtu aptuveni 1069 miljoni eiro, bet
ieņēmumi no (UieN) pieaugtu aptuveni līdz 995 miljoniem eiro.
Šādi, reformējot nodokļus, valsts kopējo iekasēto nodokļu
summa nesamazinātos, un tas arī sekmētu aplokšņu algu
izskaušanu. Reformas var veikt pakāpeniski, iepriekš vienojoties
par periodu, kādā laika posmā tās tiks realizētas un kādā
apmērā (procentuāli) tiks panāktas nodokļu izmaiņas.
Daudz
jautājumu un diskusiju ir ap veselības budžetu.
2015.
gadā slimību pabalstos no Labklājības ministrijas budžeta tika
izmaksāti 117 miljoni eiro, tas ir par veseliem 38% vairāk nekā
2014. gadā. Vai tas liecina, ka mēs slimojam biežāk?
Veselības
ministriju jādēvē par Slimību ministriju, jo tās rīcība ir
vērsta nevis, lai padarītu cilvēkus veselīgākus, bet, lai
ārstiem būtu darbs, tie ārstētu slimības. Savukārt veselības
budžets tiek novirzīts nevis cilvēku veselības aizsargāšanai,
bet farmācijas un medicīnas iekārtu biznesa atbalstam. Veselības
ministrijai jāievēro Satversmes 111. punktā teiktais –
Valsts
aizsargā iedzīvotāju veselību un ikvienam garantē medicīniskās
palīdzības minimumu.
Realizējot nodokļu reformas, iedzīvotāju nodrošināšanai ar
pilnīgu, kvalitatīvu slimību aprūpi būtu jāievieš obligātā
veselības apdrošināšana. Cilvēkiem, kas apzināti bojā savu
veselību, obligātās veselības apdrošināšanas iemaksām jābūt
lielākām. Savukārt cilvēkiem, kas profilaktiski rūpējas par
savu veselību, obligātās veselības apdrošināšanas iemaksām
jābūt mazākām.
Tiesībsarga
Jura Jansona vārdiem sakot, mēs varam Latvijas iedzīvotājus turēt
vergu eksistencei vai arī celt valsts labklājību. Latvijā būtiski
jāceļ minimālā alga un neapliekamais minimums, un šim kāpumam
ir jābūt ne tikai ķeksīša pēc, bet cilvēkiem ir jājūt
pozitīvas izmaiņas savā maciņā. No tā iegūtu ne tikai
iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji un valsts. Iedzīvotājiem būtu
lielāka pirktspēja, pieaugtu kopējais apgrozījums valstī,
uzņēmējiem būtu lielāka peļņa un apgrozījums un vairāk
nodokļu ieņēmumu valsts budžetā. Tas savukārt sekmēs
progresīvāku darba organizācijas metožu ieviešanu, pieaugs
Latvijā ražotās produkcijas noiets, Latvijā atgriezīsies,
ārzemēs strādājošie, darbu mīlošie, tautieši. Un iedzīvotāji
daudz pozitīvāk vērtēs Saeimas deputātu un Ministru Kabineta
darbu.
Lai
atbalstītu vietējos ražotājus un veicinātu vietējā tirgus
attīstību, ierosinām vietējo ražotāju un ekoloģiskajām
pārtikas precēm piemērot (PVN) 11%. Es apzinos, ka tas būtu savā
ziņā riskants solis, jo ir grūti paredzēt, kāds būs pieaugums
vietējo uzņēmumu apgrozījumā, peļņā un nomaksātajos
nodokļos. Taču tas būtu solis pretī tam, ka mūsu valstī
attīstītos uzņēmējdarbības vidusslānis, kā nomaksātie
nodokļi provizoriski segtu vismaz 50% valsts budžeta un mūsu
valsts vairs nebūtu finansiāli atkarīga tikai no lielajiem
uzņēmumiem.
Atbalstu
arī izskanējušos valdības priekšlikumus, kas paredz to, ka
uzņēmuma attīstībā investētajiem līdzekļiem netiktu piemērots
(UIeN.)
Ejam
uz priekšu, attīstot tautsaimniecību un nebaidoties kļūdīties,
nevis bailīgi mīņājamies uz vietas! Kļūdīties ir cilvēcīgi,
un kļūdas ir jālabo, taču mērķtiecīgi un neatlaidīgi jāiet
uz priekšu, attīstot valsts un iedzīvotāju labklājību.
