Katru
gadu pēdējo gribu pie notāriem testamentā pauž vidēji 3000
cilvēku. Kopš atteikšanās no lieciniekiem, pie notāriem taisīto
testamentu skaits ir pieaudzis divas reizes.
Testaments
jau sen nav dokuments, kuru sastāda tikai sirmgalvji, taču tieši
vecāka gadagājuma cilvēki ir tie, kuri biežāk izvēlas atstāt
privātu jeb mājās taisītu testamentu. Testaments īpašniekam
ļauj noteikt īpašuma tālāko likteni, taču pašu spēkiem
gatavots un glabāts mājās, tas var netikt izpildīts.
“Līdz
2014. gadam, sastādot testamentu, bija nepieciešama divu liecinieku
klātbūtne. Kopš atteikšanās no šīs prasības, pie notāriem
taisīto testamentu skaits pieaug vidēji par 20% katru gadu. Tas
skaidri parāda, ka sabiedrība kļūst atbildīgāka un izglītotāka
par riskiem, kas var iestāties, ja cilvēks pēdējo gribu ir
nolēmis paust mājās rakstītā un glabātā testamentā,” stāsta
Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP)
priekšsēdētāja.
Ar
ko riskē tie, kas glabā testamentu mājās?
Kā
uzsver LZNP priekšsēdētāja, privāti taisīts un mājās glabāts
testaments dažādu iemeslu dēļ var netikt izpildīts. Visbiežāk
šāds testaments glabājas paša rakstītāja mājās. Nereti tikai
šī persona pati zina, ka tāds eksistē. Tāpēc var gadīties, ka
testaments mantojuma lietā tā arī nenonāk, jo mantinieki nezina
par tā esību un atrašanās vietu.
Mājās
glabāts testaments ugunsgrēkā var sadegt kopā ar visu iedzīvi.
Ja testamenta atstājējs ir miris, par tā esību neviens tā arī
nekad nebūs uzzinājis. Tāpat Sandra Stīpniece norāda, ka mājās
taisītu un glabātu testamentu var atrast kāds ar negodprātīgiem
nolūkiem – pašrocīgi rakstītu testamentu ir viegli viltot,
apzināti vai netīši iznīcināt. Kā liecina Valsts policijas (VP)
dati, 2016. gadā VP uzsākti divi kriminālprocesi par krāpnieciskām
darbībām, izmantojot viltotus privātos testamentus. Savukārt
2017. gadā lietvedībā VP atrodas septiņi kriminālprocesi par
šādām krāpnieciskām darbībām. Dažos no šiem procesiem ir
vairākas epizodes.
“Pavisam
lielu vilšanos tuvinieki var piedzīvot, kad testaments, piemēram,
kādā grāmatā vai atvilknē tiek atrasts tikai tad, kad mantojuma
lieta sen nokārtota un manta sadalīta, kā arī, iespējams, jau
pārdota tālāk, piemēram, māja,” uzsver Sandra Stīpniece.
Būtiskākās
publiska testamenta priekšrocības
Pirmkārt,
pie notāra taisītam jeb publiskam testamentam ir garantija, ka tas
nekur nenoklīdīs un vajadzīgajā brīdī stāsies spēkā. Pie
notāra taisīts testaments tiek reģistrēts Publisko testamentu
reģistrā, un tas nozīmē, ka testaments vienmēr tiks atrasts, jo,
tiklīdz notārs uzsāk mantojuma lietu, viņam automātiski ekrānā
parādās ziņa par personas atstātu testamentu. Šajā reģistrā
esošie testamenti ir pieejami ne tikai notāriem Latvijā, bet arī
citās Eiropas valstīs praktizējošiem notāriem. Gluži tāpa,
Latvijas notāriem ir iespēja iegūt informāciju par citā Eiropas
valstī taisītu testamentu. Tas ir īpaši būtiski mūsdienās, kad
tik daudz cilvēku no Latvijas ilgstoši vai pastāvīgi devušies
darba un dzīves gaitās ārzemēs. Lai varētu uztaisīt publisku
testamentu, mantas atstājējam pašam ir jāierodas pie notāra,
līdzi ņemot personas apliecinošu dokumentu. Otrkārt, cilvēka
gribu, notārs precīzi atspoguļos testamentā tā, lai testaments
būtu izpildāms. Bieži privāti testamenti, lai arī iesniegti
notāram, nav izpildāmi to satura dēļ. Piemēram, novēlējums,
kurš izteikts mīļajai krustmeitai, neidentificējot personu, nebūs
izpildāms, un notāram iesniegtā krustāmzīme nebūs derīga.
Treškārt, svarīgi, ka publisku testamentu nevar apstrīdēt tiesā,
jo to ir taisījusi publiska amatpersona –
notārs.
Dzīvoklis,
zeme, kaut nedaudz naudas bankā. Arī nelielas materiālās vērtības
ir to vērtas, lai aizdomātos par savas pēdējās gribas
izteikšanu, tādējādi sakārtojot lietas, vēl dzīvam esot, bet
galvenais – atvieglojot mantiniekiem savas mantas pārņemšanu.
Jebbkurā gadījumā ir svarīgi atcerēties, ka tad, ja testamenta
nav vispār, cilvēka vietā lēmējs būs likums, bet diemžēl
kādreiz tas ir iemesls strīdiem aizgājēja tuvinieku starpā.
