Lasot
dažādu interneta rakstus par to, cik kaitīga it kā esot plastmasa
un tajā esošā viela – bisfenols, cik slikti, ka no plastmasas
tiek taisīti trauki, no kuriem dzer un ēd mūsu bērni, cik slikti,
ka plastmasas pudelēs pildām ūdeni, aizdomājos, kāpēc mūsdienās
mēs tiecamies satraukties par tādām lietām? Kāpēc cenšamies
izgudrot riteni no jauna un apšaubīt lietas, ko lietojam jau gadiem
un ko ir lietojuši arī mūsu vecāki? No kurienes šādi centieni
pievilkt ikdienas lietas dažādām slimībām un tracināt
sabiedrību?
Kuram
mazajam gan nav bijusi krūzīte ar snīpi
Man
ir divi bērni, un abi ir izauguši, dzerot no plastmasas pudelītēm,
pat vairāk – viņi ir ēduši no plastmasas bļodiņām ar
plastmasas karotītēm. Kuram mazajam gan nav bijusi krūzīte ar
snīpi un divām osiņām, lai varētu turēt ar abām rokām? Maniem
bērniem bija! Un, ziniet, es neanalizēju katra trauciņa sastāvu,
man daudz svarīgāk šķiet pavadīt vairāk laiku ar bērniem. Jā,
šobrīd viņi ir gana liela, lai ēstu un dzertu no tādiem pašiem
traukiem kā citi ģimenes locekļi, bet vēl divus gadus atpakaļ
viņi lietoja plastmasas traukus.
Mēs
dzīvojam 21. gs.
Patīk
mums tas vai nē, bet mēs dzīvojam 21. gs. Mūsu ģimenē tiek
šķiroti atkritumi, un tas palīdz saprast, ka plastmasas
izstrādājumi ir mums visapkārt. Bet vai tad tas ir slikti? Tas ir
daudz ērtāk – trauki ir ērti paņemami līdzi, pusdienu kastītes
uz skolu, dzēriens pudelē, dodoties pastaigā vai garākā
izbraucienā u.tml. Nevaru iedomāties, ka tam visam mēs lietotu,
piemēram, stikla traukus. Protams, kādreiz sviestu lika koka ķērnēs
un ogas tāss vācelītēs, bet tie laiki ir aizgājuši.
Mazgāt
autiņus un pudelītes vai pavadīt laiku ar bērniem
Knupīši,
zīdaiņu pudelītes, pusdienu kastītes u.c. atvieglo mūsu ikdienu,
attiecīgi, paliek vairāk laika, ko veltīt bērnam. Ņemsim par
piemēru tās pašas autiņbiksītes – varbūt tad sanāk, ka mums
jāatgriežas pie daudzkārt lietojamiem autiņiem, kā darīja mūsu
vecmāmiņas? Teikšu godīgi, savulaik pati biju iegādājusies
bērniem šādus autiņus, taču tad, saprotot, cik daudz laika
pavadīšu tos mazgājot, un cik daudz interesanta varu šajā laikā
pagūt izdarīt ar bērniem, sapratu, ka praktiskāki tomēr ir t.s.
pamperi.
Mēs
cenšamies būt zaļi domājoša ģimene – šķirojam atkritumus,
izvēlamies pārtiku bez E, pati cepu maizīti un kopā ar bērniem
gatavojam kārumus, izvēlamies pēc iespējas saudzīgāku sadzīves
ķīmiju u.tml. Tādās lietās mēs domājam zaļi, bet utopiskai
domai par plastmasas pārmērīgo kaitīgumu pagaidām nepiekrītam.
Cenšamies izgudrot riteni no jauna
Šobrīd
ir tāds laiks, kurā tiecamies apšaubīt visu, meklēt neesošas
likumsakarības, pastiprināti domāt un runāt par saslimšanām,
alerģijām u.tml. Cenšamies izgudrot riteni no jauna, kaut gan
daudzas lietas, kas izgudrotas jau sen, joprojām lieliski darbojas
un kalpo mūsu ikdienā. Izskan apgalvojumi, ka plastmasa un tajā
esošais bisfenols izraisot vēzi, vēl arī kūpinājumi izraisa,
mobilie telefoni, datori u.c., tad jājautā, kas tad neizraisa vēzi?
Mūsdienās visa dzīve sastāv no plastmasas, no tā nevar
izvairīties un arī nevajag – mums nav jāatgriežas 100 gadus
senā pagātnē.
Bērni
izaug arī ar plastmasas karotītēm un pamperiem
Es
ar mierīgu sirdi devu saviem bērniem dzert no plastmasas pudelītes
ar knupīti, jo zināju, ka tas ir droši. Šādu pudelīti bija
viegli mazgāt un paņemt līdzi visur, kur gājām. Es devu bērniem
ēst ar plastmasas karotīti, jo zināju, ka tā ir drošāk – ar
metāla karoti bērns var satraumēt smaganas vai pat zobus. Bērni
dzēra no plastmasas pudelēm, jo mūsdienu aktīvajiem bērniem
bieži viss krīt ārā no rokām, skrienot tiek nogāzts no galda
u.tml. Lietojot plastmasas pudeles, jutos daudz drošāk, jo zināju,
ka viņi nesavainosies ar lauskām. Kā jau minēju, šobrīd bērni
ir gana lieli, lai ēstu no tādiem pašiem traukiem kā pieaugušie,
taču ne jau tāpēc, ka tas būtu veselīgāk, bet tāpēc, ka
visiem bērniem gribas būt lieliem un darīt tāpat pieaugušajiem.
Un, ja vēlreiz būtu jāiet cauri pudelīšu, knupīšu un
autiņbiksīšu posmam, neko nedarītu citādāk.
Daudz
vērtīgāk – pastaigas un laiks ar vecākiem
Ir
virkne lietu, kas izdomātas, lai atvieglotu mūsu dzīvi, kāpēc
gan tās neizmantot. Man šķiet, ka visa šī jezga ar plastmasas
pudelītēm ir kāda lobijs vai mārketinga triks, iespējams, lai
mēs pirktu kāda savādāka izstrādājuma pudelītes u.tml.
Esmu
divu bērnu māmiņa, un, redzot, kā mani bērni priecājas, pavadot
laiku ar vecākiem, gribu aicināt – pavadīsim mazāk laika,
uztraucoties par pudelīšu sastāvu, mazāk laika lasot sabiedrību
tracinošus rakstus un interneta komentārus, bet vairāk laika ar
saviem bērniem. Tā vietā, lai tīmeklī meklētu, kādas slimības
var izraisīt pudelīte, labāk dosimies pastaigā svaigā gaisā –
ticiet man, tas bērna veselībai nāks par labu daudz vairāk nekā
visdārgākā stikla pudelīte.
