Vairums
tirgotāju saņēmuši ražotāju vēstules ar līdzīgu tekstu, kur
tiek brīdināti par iepirkuma cenu kāpumu un norādītas jaunās
cenas nākamajam gadam. Piemēram: “Pamatojoties uz straujo piena
iepirkuma cenas kāpumu līdz pat 40%, par kuru piena ražotāji
pārdod pienu pārstrādātājiem, ražotājs A/S Cesvaines
Piens
ir palielinājis pārdošanas cenas arī savai saražotajai
produkcijai.
Pamatojoties uz
šo A/S Siera Nams
paziņo par pārdošanas cenu paaugstināšanu A/S Cesvaines
Piens ražotajām
precēm ar 06.01.2017 datumu.”
Izdevumu
kāpums rada satraukumu – no jaunā gada pacelies ne tikai nekustamā
īpašuma nodoklis par zemi un arī nodokļi saistībā ar darbinieku
algām, bet arī maksa par elektrību pēc pusgada kļūs vēl
dārgāka. Līdz ar to cenas produktiem noteikti celsies vēl vairāk.
Diemžēl kļūs dārgāks tas, kas vajadzīgs ikdienas pārtikai un
ir ļoti svarīgs īpaši bērnu uzturā – piens, sviests, krējums
un biezpiens, jo nodrošina nepieciešamo attīstībai un veselībai.
Piena
cena veikalos šī gada laikā bijusi tiešām viena no zemākajām
pēdējo piecu gadu laikā un bija vidēji 0,72 – 0,75 eiro litrā.
Augustā sākās kāpums uz 0,80, decembrī jau 0,91 eiro litrā un,
iespējams, ka 2017.gada janvārī sasniegs 2012. un 2014.gada cenu –
0.96, 0,97 litrā. Pagaidām vēl stabila ir krējuma cena, kas
svārstās ap 1,20 eiro, bet decembrī cena jau pakāpusies līdz
1,25 (360 g). Cena pieaugot, iespējams, sasniegs augstāko 2007.gada
līmeni – 1,54 eiro. Sviesta cena pagaidām ir stabila un
atgriezusies š.g. janvāra līmenī – 1,03 eiro par 200 g paciņu.
Savukārt jāatzīmē, ka augstākā sviesta cena pēdējos piecos
gados bijusi 2014.gadā – 1,65 eiro par paciņu. Biezpiena cena
bijusi svārstīga – no 0,89 līdz 0.97 par 180 g paciņu un
decembrī cena nav sasniegusi š.g. janvāra līmeni.
Tirgotāji
uzsver, ka Latvijā bija normālas piena cenas gan no uzņēmēju,
gan gala patērētāja viedokļa, bet pēc tam, kad septembrī tās
sāka celties, tagad palielinājušās jau par 40%. Tik
straujš iepirkuma cenu kāpums radies sakarā ar piena iepircējiem
no citām valstīm. Kāds poļu piena pārstrādes kombināts Latvijā
iepērk pienu lielos vairumos, pie tam par augstāku cenu, kā
vietējie ražotāji, un Latvijas piena nozares uzņēmumiem daudz
kas pāri vairs nepaliek. Savukārt vēl pavasarī valdība pauda to,
ka pārsniegtas piena kvotas un ražošanas apjomi samazināmi.
Daudzi piensaimnieki pievērsās citām lopkopības nozarēm
samazinot piena ganāmpulku.
Patlaban
izveidojusies situācija, ka piena pārstrādes uzņēmumi ar
produkciju pirmkārt nodrošina lielos veikalu tīklus. Pārējiem
tirgotājiem tiek sūtīti tikai pārpalikumi. Tādejādi mūs
satrauc, ka ražotāji ignorē piegādes līgumus mazajiem, savukārt
lielie tīkli izmanto tirgus varu un esošo situāciju pircēju
pārvilināšanai no vietējiem uzņēmumiem. Mūsuprāt, Konkurences
padomei ir jānodrošina, lai piegādes būtu sabalansētas, mazie
tirgotāji nebūtu diskriminēti un pircēji “piena paku un sviesta
cibiņu” varētu nopirkt piemājas veikalā, nevis būtu spiesti
doties uz Rimi
vai Maxima
lielveikaliem.
