Valdība
ir uzsākusi izstrādāt jauno nodokļu politiku, un medijos jau ir
parādījušās pirmās ziņas par tās iecerēm. Cita starpā – arī
par nodomu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai.
Tomēr informācija, ka samazinājums vismaz sākumā varētu
attiekties ne jau uz visu pārtiku, bet gan tikai uz dārzeņiem un
augļiem, raisa neizpratni un drīzāk izskatās pēc skaļa
propagandas pasākuma pirms vēlēšanām, kas kopējo situāciju
diemžēl būtiski neietekmēs.
Neapšaubāmi,
ka lēmums par PVN likmes samazināšanu pārtikai ir sen gaidīts un
nepieciešams. Tas palielinātu iedzīvotāju, īpaši jau to
trūcīgākās daļas pirktspēju, samazinātu ēnu ekonomikas
īpatsvaru, kā arī sniegtu jūtamu atbalstu vietējiem ražotājiem.
Bet, protams, pie noteikuma, ja tas ir pamatots lēmums. Diemžēl
jau tagad ir virkne komentāru, kas liek domāt, ka publiski izteiktā
iecere ir veids kā manipulēt ar partiju popularitātes reitingiem.
Realitāte
ir tāda, ka iedzīvotāju patēriņā nevis augļi un dārzeņi, bet
gan tieši gaļa un gaļas izstrādājumi ir lielākā pārtikas
produktu grupa. Piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP)
dati liecina, ka mēnesī viens mājsaimniecības loceklis par gaļu
iztērē 18.63 EUR, kas veido 24 procentus no visiem izdevumiem par
pārtiku (mēnesī par pārtiku viens cilvēks vidēji izdod 77.95
EUR).
Jāatzīmē
arī, ka gaļas ražošana un gaļas pārstrāde Latvijas pārtikas
nozarē ir otrais lielākais segments (18 procenti no visas pārtikas
ražošanas), kamēr dārzeņu un augļu pārstrāde veido tikai 5,4
procentus. Ja nekas netiks darīts, šī situācija diemžēl var
mainīties uz slikto pusi.
Gaļas
nozare jau tā Latvijā pašlaik pārdzīvo ne tos vieglākos laikus.
Krievijas sankciju dēļ patlaban
Latvijas gaļas industrija turas tikai uz iekšējo patēriņu. Pēc
CSP datiem
iedzīvotāju skaits pērn samazinājies par aptuveni 16 tūkstošiem,
kas ir reāls drauds gaļas pārstrādes pastāvēšanai Latvijā.
Tas
nozīmē apgrozījuma samazinājumu pārtikas produktiem
mazumtirdzniecībā par apmēram 15 000 000 EUR. Patēriņa kritums
gaļai ir visbūtiskākais – 4 kilogrami uz iedzīvotāju.
Diemžēl
lielā daļā gadījumu vietējie Latvijas uzņēmumi nav
konkurētspējīgi pat Baltijas ietvaros. Situāciju labāku neparada
arī Āfrikas cūku mēra nepielūdzamā izplatība.
Tāpat
jānorāda arī vispārzināmais – ka gaļa un gaļas produkti ir
viens no pilnīgākajiem dzelzs, olbaltumvielu, aminoskābju, B12,
olbaltumvielu avotiem ikdienas uzturā.
Tādēļ
gluži likumsakarīgi reformas būtu sākt ar nodokļa samazināšanu
gaļai.
Pirmkārt,
gaļa atkal būtu pieejamāka iedzīvotājiem. Piemēram,
2008. gadā gaļas patēriņš uz vienu mājsaimniecības locekli
vidēji bija 72,5 kilogrami, bet patlaban tas ir sarucis līdz 58
kilogramiem. Patlaban tikai
piecās no divdesmit astoņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm
(Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Bulgārijā un Dānijā) pārtikai
nav samazināts PVN. Tai pašā laikā Latvijā ir trešais zemākais
neto algu līmenis ES – 615 eiro. Savukārt tādās valstīs kā
Vācija, Nīderlande un Austrija, kur algas ir vairāk nekā trīs
reizes lielākas, PVN ir ievērojami zemāks (7% Vācijā, 6%
Nīderlandē un 10% Austrijā). Šie dati tikai vēl vienu reizi
uzskatāmi parāda, cik neatbilstoši realitātei ir mūsu valdības
pieņemtie lēmumi, „piespiežot” iedzīvotājus uz ceļiem
rēķinu, nodokļu un citu slogu priekšā.
Otrkārt,
būtu jūtams stimuls ražošanas attīstībai. Par to liecina,
piemēram, Rumānijas un Ungārijas pozitīvā pieredze. Rumānija
2015. gada jūnijā samazināja PVN gaļai no 24 uz 9 procentiem, kā
rezultātā panāca arī ēnu ekonomikas samazināšanos, patēriņa
palielināšanos un pozitīvas tendences gaļas pārstrādes uzņēmumu
attīstībā.
Visbeidzot
jānorāda, ka mūsdienās valstu ekonomikas, tajā skaitā
mazumtirdzniecības sektori ir cieši saistīti. Cilvēki brauc
iepirkties tur, kur attiecīgais produkts ir lētāks. Mēs redzam,
ka, piemēram, Igaunijas iedzīvotāji pērk alkoholiskos dzērienus
Latvijā, kas mūsu valsts budžetam pērn devis 8,5 miljonus EUR.
Kāpēc līdzīgi nevarētu būt arī ar gaļu? Nebūsim naivi, ne
jau pēc lētiem dārzeņiem kaimiņvalstu iedzīvotāji brauks uz
Latviju.
Domāju,
ka šie argumenti uzskatāmi parāda nepieciešamību Latvijā
samazināt PVN gaļas un gaļas produktiem no 21% uz 9%. Tiešām
jācer, ka labā griba nepaliks tikai partiju priekšvēlēšanu
solījumu līmenī.
