Daudziem
par otro dabu ir kļuvusi informācijas vai fotogrāfiju publicēšana
sociālo mediju platformās, piemēram, Facebook
un Instagram,
bet Kaspersky
Lab
pētījums
atsedz, cik daudz personisko datu interneta lietotāji nodod
sabiedrības rīcībā. Pētījums liecina, ka vairums (93 %)
publicē savu informāciju digitāli, no tiem 70 % publicē savu
bērnu fotogrāfijas un videomateriālus un 45 % publicē citu
personu privātus un konfidenciālus videomateriālus un
fotogrāfijas. Šie paradumi visvairāk piemīt jaunajai paaudzei,
kas svešinieku rīcībā nodod ļoti daudz savas personīgās
informācijas.
Satraucoši,
ka gandrīz puse (44 %) interneta lietotāju padara savu
informāciju publiski pieejamu, jo, tiklīdz dati nonāk sabiedrības
rīcībā, tie var nokļūt neaizsniedzami tālu ārpus to īpašnieku
kontroles. Piektdaļa respondentu atzīst, ka viņi sniedz
konfidenciālu informāciju mazpazīstamām personām un
svešiniekiem, tādējādi samazinot savu iespēju kontrolēt, kā
tiks izmantota viņu konfidenciālā informācija. Daudzi pakļauj
sevi identitātes zādzībai vai finansiālam uzbrukumam, publicējot
finanšu un maksājumu informāciju (37 %), pases, autovadītāja
apliecības vai citu personisko dokumentu skenējumus (41 %) vai
paroles (30 %).
Šie
konstatējumi ir ietverti Kaspersky
Lab
pārskatā par datu kopīgošanas paradumiem «Mani dārgie dati:
bīstamie svešinieki». Pētījumā ir noskaidrots, ka ļaudis
sniedz citiem ne tikai datus, bet arī ierīces, kurās ir saglabāti
viņu vērtīgie dati. Desmitdaļa (10 %) ir nosaukusi
svešiniekam savas ierīces PIN kodu, un piektdaļa (22 %) ir
atstājusi savas atbloķētās un neuzraudzītās ierīces personu
grupai. Turklāt gandrīz ceturtdaļa (23 %) ir devusi savu
ierīci uz laiku palietot citai personai.
Piedevām
pētījums parāda, ka savas privātās un konfidenciālās
fotogrāfijas visvairāk publicē jaunieši — 61 %
respondentu vecumā no 16 līdz 24 gadiem atzīst, ka veic šādas
publikācijas, salīdzinājumā ar tikai 38 % respondentu vairāk
nekā 55 gadu vecumā. Šis modelis attiecas arī uz finansiālo
informāciju — divas piektdaļas jauniešu dara zināmu citiem
savu finansiālo un maksājumu informāciju (42 % vecumā no 16
līdz 24 gadiem) salīdzinājumā ar tikai 27 %
respondentu, kuru vecums pārsniedz 55 gadus.
«Lai gan ir
pilnīgi nereāli gaidīt, ka interneta lietotāji pārtrauks
apmainīties ar fotogrāfijām, personīgo informāciju un citiem
datiem, mēs aicinām divreiz apdomāt, pirms internetā publicēt
svarīgu informāciju. Turklāt mēs iesakām visiem interneta
lietotājiem īstenot drošības pasākumus, lai aizsargātu savus
datus un privāto dzīvi, ja viņu ierīces vai informācija nonāktu
svešās rokās,» sacīja Kaspersky
Lab
patērētāju komercijas vadītājs Andrejs Mohoļa.
Lai uzzinātu
vairāk par pētījumu, lūdzu, izlasiet pārskatu «Bīstamie
svešinieki: saikne starp publikācijām tiešsaistē un iespēju
zaudēt iemīļotos datus».
