Lai gan
pavasaris ir tikai nupat sācies, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests (VUGD) šogad ir dzēsis jau
vairāk nekā 80 kūlas
ugunsgrēkus. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un
tā var apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā
arī tā rada būtisku kaitējumu dabai.
Kūlas
ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir
atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku attieksmes un apziņas. Ja
ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar
to kūlas ugunsgrēku “sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši
nav bijis lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst
aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.
2017.gada
pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts 3.februārī Smiltenes novada
Blomes pagastā, kur pērnā gada zāle dega 2m2
platībā. 2016.gadā valstī reģistrēti 2730 kūlas ugunsgrēki,
kuru rezultātā iznīcinātas 39 ēkas, bojā gājis viens cilvēks
un cietuši septiņi cilvēki. Salīdzinot ar 2015.gadu, pagājušajā
gadā kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies par 2,21%. Kūlas
dedzināšanas rezultātā 2016.gadā izdega 3232 hektāri Latvijas
teritorijas, kas ir par 0,7% mazāk nekā 2015.gadā, kad izdega 3256
hektāri Latvijas teritorijas.
Ik pavasari
daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās
teritorijas
– daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu
nodedzina bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzinot
pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no
nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.
Izvērtējot
kūlas ugunsgrēku gadījumus, var secināt, ka vieni no
tipiskākajiem kūlas dedzinātājiem ir vidēja vecuma cilvēki un
pensionāri, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir „apkopuši”
savu īpašumu. Šie iedzīvotāji neapzinās, cik bīstama ir kūlas
dedzināšana – tā ir nekontrolējama, jo liesmas var strauji
izplatīties un pārmesties uz ēkām, tā nodarot būtisku kaitējumu
dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un
putnu ligzdas.
KO
DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU KŪLAS DEGŠANU?
Ministru
kabineta 2016. gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 „Ugunsdrošības
noteikumi”, 6.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir
nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie
ugunsgrēka.
Lai
pavasarī neveidotos kūla un lai samazinātu kūlas ugunsgrēku
skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi
jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas
sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no
degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā
joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.
Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs
iespējama tās degšana.
Ir
nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās gan sakopjot
teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot
pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī
kontrolējot šo nosacījumu izpildi. Ja visas pašvaldības
iesaistītos un noteiktu šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un
uzturēšanas prasības, kā arī tās kontrolējot, tiktu novērsta
kūlas veidošanās un ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.
KO
DARĪT, JA DEG KŪLA?
Situācijās,
kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana
VUGD uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas
precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir
jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz
dispečera jautājumiem.
Svarīgi ir
pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par
izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties
notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un
apdraud tuvumā esošās ēkas.
VAI
IEDZĪVOTĀJS PATS VAR DZĒST KŪLAS UGUNSGRĒKU?
Ja
iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju
glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi
izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas
darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.
Degošu
pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm,
vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams
mēģināt liesmas apdzēst tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams,
apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no
karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no
tām, ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metru attālumā
no liesmām, jo
tādejādi,
ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk
apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša,
iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir
jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā
vietā.
KĀDI
SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU?
Saistībā
ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas
„Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums,
tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Normatīvajos
aktos ir paredzētie šādi sodi:
atbilstoši
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta
ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu
fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro;
atbilstoši
LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu
neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas
veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt
četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām – no
septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro;
saskaņā
ar Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238
„Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem
(valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta
teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības
pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz
divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai – no divsimt
astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.
Tāpat kā
iepriekšējos gados, arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta
dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja
ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas
Savienības platību maksājums.
Gadījumā,
ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad
nekavējoties ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni
112, kā arī jāziņo Valsts policijai par pārkāpēju.
IZPLATĪTĀKIE
MĪTI UN PATIESĪBA PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU
Sabiedrībā
ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka,
dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana
ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt
neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā
cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par
kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst
patiesībai.
MĪTS:
Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt. PATIESĪBA: Vēja un
citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas
var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki
neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to
nekontrolējamāks ugunsgrēks.
MĪTS:
Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai. PATIESĪBA: Kūlas
dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai
daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un
sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts,
dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā,
kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu
ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem
nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
MĪTS: Pēc
kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka.
PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā
vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas
bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk
dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd
retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet
dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas
efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas
dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi
mazina dabas estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas,
smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.
MĪTS:
Dedzinot kūlu ir iespējams cīnīties ar ērcēm. PATIESĪBA: Lai
gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav
izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
MĪTS:
Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija. PATIESĪBA: Senajos
ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu
pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles
pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika
izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz
laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās
Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji.
VUGD katru
gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas
bīstamību, bet ar to nepietiek, lai šādu ugunsgrēku skaitu
samazinātu – joprojām ik gadu tiek reģistrēts ievērojams
skaits kūlas ugunsgrēku, kuros nodeg vairākas ēkas un pat cieš
cilvēki. Lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, nepieciešama
aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju
domāšanas un uzvedības maiņa, apzinoties savas rīcības
iespējamās traģiskās sekas.
VUGD
aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas
dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks –
nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112.
