Kā svētku sajūtu noķer Litenē

Sarunas pie piena katla ir ne tikai par siera receptēm, bet arī par atmiņām, kā Jāņus svinēja agrāk un kā to dara šodien. Ir, kam Jāņu nakts saistās ar ugunskuru kurināšanu līdz rītam un līgodziesmām, ir, kam ar atmiņām, kā svinēja bērnībā, bet vēl citi saulgriežus vēlas sagaidīt jau 21. jūnijā.

Saglabā savu senču recepti

Laura Rutka “Dzirkstelei” stāsta, lai jāņusiers izdotos, pats svarīgākais ir biezpiens. Turklāt tam nevajadzētu būt pavisam svaigam. Labāk, ja tas ir paturēts siltumā istabas temperatūrā vismaz diennakti, lai iegūtu nelielu skābumiņu. Tieši tas palīdz sieram labāk savelties. “Ikviens var uztaisīt jāņusieru. Mana meita, kas dzīvo Rīgā, pēc manas receptes uztaisa to pat dzīvoklī,” saka Laura.

Laura prasmi siet sieru ir mantojusi no mammas. Viņa atceras, ka Jāņu laikā virtuvē vienmēr stāvējusi liela bļoda, bet uz plīts
- liels katls ar pienu. Kad mamma kopā ar vecmammu gatavoja siera masu, tas Laurai vienmēr šķitis kaut kas īpašs un svarīgs. Pēc tam bija jāgaida vairākas dienas, līdz siers sacietēja un beidzot tika celts svētku galdā.

PIRMS LĪGOSVĒTKIEM Litenē norisinājās siera siešanas meistarklase, kurā ikviens interesents varēja apgūt jāņusiera pagatavošanas prasmes. Interesenti soli pa solim iepazina tradicionālo siera siešanas procesu — no svaiga piena līdz ķimeņu pievienošanai un siera veidošanai. Liteniete Laura Rutka jau kopš bērnības ir bijusi līdzās siera darināšanas procesam, kā mājās tiek gatavots īsts jāņusiers. Tagad Laura uzņēmusies dalīties ar savu jāņusiera recepti, lai saglabātu un nodotu tālāk senču tradīcijas. Katrs pašas gatavotais jāņusiera ritulis ir ne tikai gardums svētku galdam, bet arī stāsts par mīlestību pret latviskām vērtībām.
“Pats process mani aizrāva. Un tad sāku pati, kad jau biju pieaugusi. Sanāca uzreiz. Kad meitiņu mācīju, arī viņai sanāca. Jāņusieram jābūt ar ķimenēm. Es nekad, gatavojot sieru, neizmantoju etiķi vai sviestu. Ir, kas liek sviestu, es – ne, jo šis ir cietais jāņusiers. Ja pievieno sviestu, tad jau ir mīksta masa. Arī mana mamma un vecmamma, sieru gatavojot, neizmantoja sviestu. Es saglabāju savu senču recepti,” saka Laura.

Laura atminas, kā viņas bērnībā svinēja Jāņus. “Toreiz es dzīvoju pilsētā, bet tā nomaļus. Sanāca kopā kaimiņi pļavas vidū, kur bija liels ugunskurs. Katram līdzi savs cienasts, kas nu kuram bija. Iepriekšējā vakarā kopā ar kaimiņiem gājām lasīt jāņuzāles, lai būtu no kā pīt vainagus. Bet visspilgtāk atmiņā, kad tuvojās Jāņi, tomēr ir tas lielais katls uz plīts un siera gatavošana. Toreiz mums bija arī savas gotiņas. Mamma daudz cepa arī tortes, bet es tortes – ne,” saka Laura.