Dzirkstele.lv
Visgardāko kēksiņu receptes meklējot, atradu šo, taču vajadzīgās mērvienības te bija minētas… krūzēs. Lai noskaidrotu, cik tad īsti liels ir šis trauks, jo konditorejā rezultāts galvenokārt ir atkarīgs no precizitātes, sameklēju, ka krūzē ietilpst 236 mililitri šķidruma. Tik precīzi jau nu nemērīju, tādēļ izmantoju tējas tasīti, kas tilpumā ir nedaudz mazāka par ierasto 250 mililitru glāzi.
● 2 olas,
● cukurs – 1 krūze,
● milti – 1 krūze ar kaudzi,
● sablendēts ķirbis – 1 krūze,
● augu eļļa – ¼ krūzes,
● maltais kanēlis – 1 ēd.k.,
● šķipsniņa sāls,
● cepamais pulveris – 1 tējk.,
● vaniļas cukurs,
● kurkuma – 1/3 tējk.
Ķirbi nomizoju, sagriezu gabaliņos un katlā pavisam nelielā ūdens daudzumā vārīju, līdz tas kļuva mīksts. Piekaisīju kurkumu krāsai un ar kartupeļu stampiņu visu saberzu viendabīgā biezenī. Protams, labs palīgs te ir blenderis.
Bļodā miltus, cepamo pulveri, kanēli, sāli, cukuru un vaniļas cukuru rūpīgi samaisīju kopā. Olas sakūlu citā traukā, pielēju eļļu un sajaucu. Tad pievienoju ķirbju biezeni un atkal labi samaisīju.
Sausajā miltu maisījumā veidoju iedobi un ielēju tajā olu un ķirbju masu. Veikli sajaucu, lai milti tikai iemaisās mīklā.
Ilgi jaukt nevajag, jo tad kēksiņi nebūs gaisīgi.
Mīklu, nepiepildot līdz pašai augšai, jo cepoties tā pacelsies, izliku papīra veidnītēs, ko, savukārt, ievietoju kēksu cepamās veidnes iedobītēs. Veidni liku līdz 180 – 190 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī uz apmēram 20 minūtēm. Gatavos kēksiņus, kas ir saldi un labi garšo pie tējas vai kafijas arī bez cukura, atdzesēju, pēc tam, izmantojot glazūras zīmuli, veidoju atbilstošus zīmējumus – Halovīns taču tuvojas!
– Teksts un foto: Brigita Skaistkalne
