LETA
Par skolēna zināšanām atbildība jāuzņemas skolai, jo tā visātrāk var pamanīt izmaiņas skolēna sniegumā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Zane Oliņa un Pāvels Pestovs, kuri iepriekš bija atbildīgi par projekta “Skola2030” mācību satura izstrādi un ieviešanu.
Jautājums esot, vai skolām patlaban ir kapacitāte, un kā to varētu stiprināt. Oliņa aicina domāt, kā skolām piesaistīt spēcīgus, labi sagatavotus skolotājus, un kā viņus atbalstīt ikdienā.
To mēģināja paveikt arī jaunais mācību saturs, tai skaitā skolu sistēmā iekļaut visus bērnus. “Visiem ir jāatnes sekmīgs rezultāts, nevis tikai tiem, kas paši izkulsies cauri sistēmai,” uzsvēra Oliņa. Viņa piekrīt, ka ir “milzīgs izaicinājums” iesaistīt katru bērnu atbilstoši tam, ko viņš spēj.
Oliņa kā piemēru minēja matemātikas priekšmetu – ja neizmaina veidu, kā māca mācību priekšmetu līdz 6.klasei, no 7.klases var pazaudēt “ļoti nozīmīgu daļu” bērnu. “Viņi jau ir pateikuši sev, ka nekad dzīvē nevarēs iemācīties matemātiku, un viņi turpina ar tādām pašām ļoti vienkāršotām metodēm tikt galā ar arvien sarežģītāku matemātiku, kas jāiemācās,” sacīja Oliņa.
“Nozīmīgu nevienlīdzību” ne tikai starp pašvaldībām, bet arī starp vienas pašvaldības skolām uzrāda gan 9.klašu sniegums matemātikas eksāmenā, gan Latvijas Universitātes Starpnozaru inovācijas centra pētījumi. Atsevišķās skolās bērni uzrāda ļoti labus rezultātus matemātikā 3.klasē, bet jau 6.klasē labu sniegumu saglabā vairs tikai daļa no viņiem.
Pēc Oliņas paustā, pastāvošā nevienlīdzība nozīmē, ka nav veidu, kā skolotājam un skolai palīdzēt kļūt labākiem, un “jau sistēmā nolemjam, ka vieni rezultāti būs zemāki”. Profesionālajam atbalstam būtu jābūt visos trīs līmeņos, tai skaitā pašvaldībā un skolā. Situāciju varētu uzlabot IZM iecere par metodiskā centra izveidi – skolotājiem būtu skaidrs mehānisms un soļi, kur varētu saņemt informāciju, kā mācīt bērniem savādāk, un kurš viņam varēs praktiski palīdzēt. Viss esot atkarīgs no tā, kā ieceri īstenos praktiski.
Arī augstskolu pētniekiem, pēc Oliņas domām, vajadzētu turpināt attīstīt metodiku un mācīties no starptautiskās pieredzes, to integrējot Latvijas izglītības iestādēs. “Mums ir ļoti daudz iestrādņu, bet nekad neesam tikuši ar to līdz galam,” viņa pauda, uzsverot, ka tiek ieguldīti “milzīgi resursi”.
“Skola2030” pārstāvji nenoliedz, ka projekta piedāvāto var uzlabot, piemēram, aktualizējot mācību saturu. Vienlaikus būtu jāprecizē nepieciešamais, nevis jāapstādina satura ieviešana un “jāsāk atkal no baltas lapas”.
Oliņas vērtējumā, izglītības standarti “joprojām ir gana labi”. Mācību priekšmetu programmu paraugi esot “starta punkts, no kura skolotājs atsperas” – tālāk viņš var mainīt tematus vietām. Turpretim priekšstats par pārblīvētu mācību saturu radies, jo iekļautas “dažādas sīkas detaļas”, un skolotājs var uzskatīt, ka viņam tas viss ir jāiemāca. Oliņa piekrīt, ka “daudz ko var mest nost”, un to var darīt arī skolas līmenī, plānojot mācību saturu. Varot palīdzēt arī sadarbība ar mācību priekšmetu asociācijām.
Arī Pestovs pauda, ka matemātikas satura “kodols” nav stipri mainījies, lai arī pilnveidotajā saturā ir salikti “noteikti akcenti” un mainīta tēmu secība. “Uzsvars ir pārlikts no atsevišķu prasmju iemācīšanas uz spriešanu, izmantot matemātikas elementus,” atzīmēja Pestovs. Viņš uzskata, ka projekts ir izveidojis “ļoti skaidru” pamatu, bet joprojām aktuāls ir praktiskā ieviešana.
Vērtējot jaunā mācību satura ieviešanu, esot jāņem vērā, ka divus no trim gadiem bērni mācījās pandēmijas apstākļos, galvenokārt attālināti. Lielāku ietekmi izjuta vecāko klašu skolēni. “Skola2030” pārstāvji no gaidāmās centralizēto eksāmenu sesijas gan sagaida labākus rezultātus.
“Bērni ir atpakaļ skolā pēc pandēmijas, tam vajadzētu palīdzēt. Skolas arī reāli strādā, nav tā, ka viņas neko nedara. Rezultātiem ir jābūt labākiem,” prognozē Oliņa.
Viņa atzina, ka ir sarežģīti vērtēt, vai vērtēšanas slieksni šogad vajadzēja pārcelt uz priekšu vai nē. Par to būtu jādomā ne tikai procentu kategorijās, bet arī saturiski – vērtēšanas slieksnis simbolizē konkrētu prasmju kopumu. Bez tā skola kā sistēma nedrīkst izlaist bērnu, citādi viņš nebūs apguvis vajadzīgās iemaņas tālākai dzīvei un “faktiski paliks uz ielas”.
Vienlaikus nevar uzreiz pieņemt, ka minimālā vērtējuma celšana vairāk motivēs skolēnus mācīties. “Ceļot [vērtēšanas] slieksni, mēs uzliekam arvien lielāku atbildību sev kā sistēmai par skolēnu. Ja šo lēmumu esam pieņēmuši tāpēc, ka saprotam, ka mēs kā pieaugušie neesam izdarījuši visus mājasdarbus, tad ir jāpaskatās, kurš par to ir atbildīgs – skolēns, kurš neiemācījās, vai mēs, kuri neaizveda [viņu] tik tālu,” pauda Oliņa.
20% no eksāmena satura veltīts pamatprasmēm. Ja skolēns eksāmenā ieguvis 10%, tas nozīmē, ka pamatprasmes ir apgūtas daļēji. Kā norāda “Skola2030” pārstāvji, ir dažādi iemesli, kādēļ skolēni neiegūst pat minimālo vērtējumu eksāmenos, piemēram, ģimenes sociālekonomiskais stāvoklis, iepriekšējās klasēs saņemtais atbalsts, skolas apmeklējums, situācija ģimenē.
Viņu vērtējumā patlaban nav laba mehānisma, kā palīdzēt bērniem, kuri eksāmenos nesasniedz pat minimālo vērtējumu. Vienkārši palikt uz otru gadu ir 21.gadsimtā absolūti nepieņemams risinājums bez pierādīta pamatojuma, uzsvēra Oliņa.
Viens no risinājumiem varot būt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums ieviest izlīdzinošo mācību gadu eksāmenus nenokārtojušiem pamatskolēniem. Ja to sanāks īstenot, tas būs “ļoti liels sistēmas ieguvums”, jo būs skaidrs, kas notiek ar bērniem, kuriem nesanāk nokārtot eksāmenus, vērtē Pestovs.
Vienlaikus esot jāskatās, kā palielināt spēju agrīni sniegt lielāku atbalstu, īpaši matemātikā. “Tas nav tā, ka līdz 8.klasei viss bija perfekti, un pēkšņi 9.klasē parādījās problēma,” sacīja Pestovs.
Jau ziņots, ka šajā mācību gadā 9.klašu centralizēto eksāmenu snieguma slieksni necels un saglabās 10% līmenī, kāds tas bija pagājušajā mācību gadā.
Šādu lēmumu IZM skaidro ar pagājušās eksaminācijas sesijas rezultātiem un to, ka pašlaik tiek izstrādāta izlīdzinošā gada koncepcija tiem 9.klašu skolēniem, kuri eksāmenos nav sasnieguši noteikto snieguma līmeni un nesaņem apliecību par obligātās pamatizglītības ieguvi.
IZM raizējas, ka tas varētu palielināt eksāmenus nenokārtojušo 9.klases skolēnu skaitu, attiecīgi radot lielāku personu loku bez pamatizglītības. Jau pagājušajā mācību gadā vismaz vienā no trim obligātajiem valsts pārbaudes darbiem 10% slieksni nesasniedza 881 izglītojamais.
IZM skaidro, ka izglītojamo, kuri 2023./2024.mācību gadā mācās 9.klasē, mācību procesu būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un ilgstošās mācības attālināti.
Vidējās izglītības posmā 12.klašu centralizēto eksāmenu slieksnis šajā mācību gadā ir 15%, kā tas paredzēts jau iepriekš.
Savukārt snieguma slieksni 9.klasēm varētu celt no nākamā mācību gada. Lai eksāmens skaitītos nokārtots, 2024./2025.mācību gadā skolēniem vajadzēs iegūt vismaz 15%, bet 2025./2026.mācību gadā un turpmāk – vismaz 20%.
2022./2023.mācību gads bija pirmais gads, kad 9.klašu absolventiem bija jākārto centralizētie eksāmeni. Minimālo eksāmenu rezultātu slieksni līdz 2024./2025.mācību gadam bija plānots paaugstināt līdz 20%.
– Leta
Sorry, atbildība par skolēnu vājajām zināšanām gan jāprasa izglītības ministrijai, kas gadu gadiem radījusi un rada haosu bērnu izglītošanā.
Un no skolotājiem arī jāprasa atbildība!!!!!
Piekrītu. Pedagogi ieliek 2 un iet tālāk. Bet 2 ir atzīme arī pedagogam…tas ir viņa darbs.
Mūsu lielajā skolā klašu vidējā atzīme ir ļoti nejauka….un ko tas nozīmē?
Bet… vai kādam neliekas, ka klasēs skolēnu skaits ir par lielu. Jo, ne visi var būt teicamnieki. Ar kādu bērnu varbūt būtu vairāk jāpastrādā individuāli, lai vielu viņš saprastu, bet pedagogam nav kad to darīt, ja klasē ir tik daudz skolēnu. Protams, ka tiek ielikts 2 un viss. Turpmāk būs vēl trakāk šajos milzīgajos mācību “kombinātos”. Ir arī otra galējība- šobrīd ir tikai skolēnu tiesības, bet ne pienākums, pedagogam gan nav nekādu tiesību. Tāpēc ir no dažu skolēnu puses visatļautība un mācību procesā ignorēšana
Ja ir visatļautība un ignorēšana,tad ir sociālie pedagogi,psihologi štatos,kam jāiet kopā ar vecākiem un jārisina.
Nav nemaz tik lielas tās klases.
Nē, nu skaisti! Sabāž masu skolās specīšus un sāk prasīt, lai viņiem būtu labas atzīmes! Piedodiet, ja skanēs nepieklājīgi, bet- ar kuru galu dažs domā?
Pirmkārt atbildība jāprasa no vecākiem. Iemāciet bērnu uzvesties un saprast, ka uz skolu jāiet mācīties un to, ka viņam tas ir vajadzīgs, ne kādam citam, tad arī nebūs sliktu skolotāju. Skolotājam nav klases priekšā jāpaliek par mērkaķi un katram, kas tēlo kruto jāizpatīk. Skolotājs klases priekšā stāsta visiem vienādi un jauna matemātika nav izdomāta var arī mājā palīdzēt, ja skolā laiž luni
Kamēr vecāki to nesapratīs un vainos skolu, nekas nemainīsies
Nu nav vecākiem jāmāca bērni!
Ir cilvēki, kuri par to saņem algu un tā ir jāatstrādā. Pēdējā laikā redzam, ka vienīgais ko dara “skolotāji” ir streikošana.
Es tiešām pārdzīvoju par šodienas bērnu gaidāmo nākotni, kas izskatās ļoti drūma.
Vecākiem varbūt nav jāmāca mācību priekšmeta kā tāds, bet, kas attiecas uz uzvedību sabiedrībā un konkrētām robežām- tas ir tieši vecāku pienākums. Ja vecāks vai viņa aizvietotājs ir iznācis no cietuma un māca bērnam dzīves filozofiju “Un ko jūs man padarīsiet?! Neko!”- nu tad skolotājs arī nevar stundās normāli strādāt.
Ārprāts. Zini ko, tētim nav vienīgais pienākums pagādāt bērnu. Viņš ir jāaudzina un jāpalīdz mācīties. Tiešām, iemāci uzvesties, jeb arī tas jādara skolotājam. Kamēr visu atbildību uzvels skolai un vecāki tikai taisīs bērnus, visi bērni augs kā šis tētis(muļķis)
Tētim daļēji ir taisnība. Neatceros, ka manā bērnībā vecāki būtu iesaistījušies mācību procesā tik daudz kā to dara vecāki mūsdienās. Un to dara tiešām ļoti daudzi vecāki, agrāk tā nebija. Bet piekrītu arī tam, ka mūsdienās bērniem nav robežu un skolotājus vairs bērni neciena. Ideāli būtu, ja vecāki mācītu bērnam uzvedības kultūru, bet skola zināšanas. Šobrīd viss ir vienā lielā putrā un galarezultātā nekas labs nav sanācis.
Savu bērnu izglītoju arī ārpus dārziņa, mājās, kā arī vadāju uz citiem interešu pulciņiem. Vecākiem ir jāaudzina bērni, nevis jāiedod tikai planšete.
Mēs te nerunājam par bērna uzvedību mājās. Skolā bērns ir pilnīgi savādāks. To māca vecumposmu psiholoģijā. Un pedagogiem,ja viņš ir labi mācījies augstskolā,mācīja vecumposmu īpatnības,pedogoģiju kā strādāt ar dažādiem uzvedības bērniem. Ja grib strādāt tikai ar bērniem,kas nobījušies no pasaules un ir ērti,tad vienmēr būs klasē darbošanās tikai ar 3 bērniem.
Pedagogi šobrīd negrib saprast,ka arī bērniem ir smagās dienas,sāp kaut kas, emocionāli grūtās dienas,kad mājās mēdz būt problēmas,vai ar klases biedriem kaut kas neriktē….kur nu,galvenais iebāzt negatīvās piezīmes,nepajautājot,kādēļ Tu šodien esi tāds….
Labāk gramatiku pamācies.
Tieši tā – vecākiem ir jāaudzina bērni, nevis jāmāca!
Bet učilkas (ne skolotàjas) uzreiz vemj indi. Neesat spējīgas strādāt ar bērniem- nemokaties, gan jau gaterī pieņems.
Piekrītu, tam ka šobrīd šķiet skolotāja “galvenais uzdevums” pieprasīt algu, sabalansēt slodzi, streikot, piketēt utt., bet darbs par kuru saņem algu paliek otrā plānā. Domāju priekšmetu mačīšanu, ne uzdevību utt., kā daudzi te raksta!
Apmēram 20% skolotāju tiešām māk mācit. Pārējiem 80% ar savu arodbiedrības bļāvēju Vanagu vajag tikai naudu, naudu,naudu. Kāpēc nevar stundām gatavoties bērnu brīvlaikos. Tad viņas ņem papildu apmaksātu atvaļinajumu, un neko nedara. Atpūšas 2mēn. Atmaksāts atvaļinājums kopā 4 mēneši.
Man vidusskolā 9.kl. matematikā skolotāja A. atzime 3, 10.kl. skolotāja Cesļa- atzime 5, 11.kl. skolotāja A. atzime-3, augsskolā atzīme-5. Viss atkarīgs no skolotāja. Ja nemāk strādāt, tad meklējat citu darbu.
Nu ja ir tādi vecāki un vecvecāki tad nav brīnums, ka bērni ir tādi paši, zinības nav zupa mutē neielies, ja bērns to negrib. Pareizi, skolā jāmāca viela, ne jau tas ko jūsu bērni dara. Ja piecgadnieks grupiņā saka, ka mamma teica, dari kā tev labāk un to aitu neklausi, tad nav brīnums, ka viss notiek tā kā patreiz notiek. Jūs nesiet atbildību, kāds izaugs bērns
Ja tā padomā, gaterī saņem vairāk, kā skolotājs. Uz priekšu,,,,,,,, ,
Tieši tā, atbildība par mācību vielu un tās izskaidrošanu, lai bērni saprot, ir tikai skolotāja pārziņā. Tāpēc bērni iet uz skolu. Ja man, kā vecākam, mājās ir jāizskaidro mācību tēmas, tad kāpēc bērnam jāiet uz skolu? Atceros, kā manos skolas gados skolotāji strādāja tikai ar tiem bērniem, kuri saprata tēmu uzreiz. Pārējie bija divnieku karaļi, jo neviens pat necentās atrast savādāku pieeju, lai saprastu visi. Turklāt, ja nesaprati un nemācēji mācību vielu, tad nievas un ņirgas skanēja no skolotāju puses.
Jā, tā ir milzīga kļūda, ka vienā skolā mācās visi bērni, arī ar īpašām vajadzībām, tas riktīgi bremzē vielas apguvi. Visi saka, ka vajag integrēt, bet tas nav normāli. Tā nekad nav bijis, ka vecākiem nav bijis jāpalīdz izpildīt mājas darbus, ja tā ir tad tur darbs bāriņtiesai. Lai cik gudrs bērns, viņam nepietiek ar stundas darbu, zināšanas jānostiprina. Ja nu vienīgi superbērns
Par vājajām zināšanām vienīgi ir atbildīga skola, jo ja bērns iet uz skolu katru dienu, un pēc tam samet visu covid19 vielu, iekšā pārbaudes darbos, tad kāpēc bērni pie tā vainīgi. Un kas notiek mūsu Novada vidusskolā ,tas vispār ir murgs, vairāk stundu nav ,kā ir vidusskolā , un tas jau ir gadiem. Un visi piever acis.