LETA
Rīgas skolēnu lasītprasme ir ievērojami augstāka par to skolēnu prasmēm, kuri dzīvo laukos, to parādījis starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums “PIRLS 2021”.
Latvijā jau ilgstoši secināts, ka izglītības kvalitāte pilsētu un lauku skolās būtiski atšķiras. To pierādījis arī “PIRLS 2021” pētījums, kura rezultāti liecina, ka 2021.gadā Rīgas skolēnu vidējais sniegums lasītprasmē bija teju 550 punkti, kamēr laukos skolēnu lasītprasme vērtējums vidēji bijis nedaudz virs 510 punktiem. Lielo un mazo pilsētu skolēnu vidējā lasītprasme 2021.gadā vidēji novērtēta ar 520 līdz 530 punktiem.
Kopumā Latvijas skolēnu sasniegumi lasītprasmē vidēji novērtēti ar 528 punktiem, kas ir augstāk par pētījuma dalībvalstu vidējiem sasniegumiem. Vienlaikus kopš 2016.gada, kad tika veikts iepriekšējais mērījums, Latvijas rādītājos redzams nozīmīgs prasmju kritums. Tas skaidrojams ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ ilgstoši mācības noritēja attālināti, uzskata Latvijas izglītības nozares vadība. Šādos apstākļos tika ieviests arī jaunais mācību saturs, kas ir vēl viens iemesls lasītprasmes kritumam.
Latvijas skolēnu lasītprasme atbilst vidējam lasītprasmes līmenim, kas atbilstoši pētījuma metodoloģijai ir no 475 līdz 549 punktiem. Latvijas skolēnu vidējais vērtējums liecina, ka skolēni informatīvajos tekstos spēj atrast un reproducēt divus vai trīs nepieciešamās informācijas punktus tekstā, kā arī izdarīt tiešus secinājumus un interpretēt informāciju, lai sarindotu notikumus. Savukārt literārajos tekstos viņi prot patstāvīgi atrast, atpazīt un reproducēt tekstā precīzi izteiktas darbības, notikumus un izjūtas, izdarīt tiešus secinājumus par galveno tēlu īpašībām un pamanīt autora izmantotās valodas izvēli.
Pētījums liecina, ka 6 % jeb aptuveni katrs 17.skolēns Latvijā nesaprot izlasīto tekstu. Iepriekš pētījumos šādu rezultātu uzrādīja tikai 1 – 2 % skolēnu.
Saskaņā ar “PIRLS” definīciju skolēniem 4.klasē būtu jāuzrāda tāds zināšanu līmenis, kas liecina, ka viņi var izmantot lasītprasmi, lai mācītos, nevis vēl joprojām mācās lasīt. Iepaliekot lasītprasmē, skolēni atpaliek arī citos mācību priekšmetos.
Vidēji līdz 520 punktiem lasītprasme novērtēta pamatskolu skolēniem, kamēr sākumskolu skolēni uzrādījuši visaugstākos rādītājus – vidēji 540 punktus. Vidusskolas skolēnu vidējie lasītprasmes sasniegumi bijuši 530 punkti.
Lasītprasmes sasniegumi meitenēm pētījumā bijuši ievērojami augstāki nekā zēniem – meiteņu lasītprasme novērtēta vidēji ar 542 punktiem, kamēr zēnu – tikai ar 514 punktiem.
Sasniegumu starpība starp dzimumiem 2021.gadā bija 28 punkti, kas ir vislielākā starpība četros “PIRLS” pētījuma ciklos. Tas saistīts ar to, ka zēnu sasniegumu kritums kopš 2016.gada bijis straujāks – par 35 punktiem, kamēr meiteņu sasniegums krities par 24 punktiem.
2021.gadā vidējie lasītprasmes rādītāji skolēniem, kuri mācās latviešu valodā, bija no 520 līdz 530 punktiem, kas ir zemāk nekā tiem skolēniem, kuri mācās krievu valodā – to lasītprasme novērtēta vidēji ar 540 punktiem.
Pētījumā kopumā piedalījās 56 dalībvalstis. 2021.gada līdere ar visaugstākajiem sasniegumiem “PIRLS” pētījumā ir Singapūra. Savukārt vidējais dalībvalstu rezultāts ir 504 punkti.
Latvijas skolēnu sasniegumi ir zemāki par Lietuvas skolēnu rezultātiem – Lietuvā skolēnu vidējais sniegums ir 552 punkti.
“PIRLS 2021” pētījumā piedalījās 4369 Latvijas skolēni un 210 skolotāji no 156 skolām, kā arī 3906 vecāki.
Plebejam jāgana mājlopi.
Nav ko ar tām grāmatām laiku tērēt.
Ja pie mums tās prasmes ir krietni zemākas kā Rīgā, tad attiecīgi arī skolotājiem algas jāmaksā!
Tikai imbicili var pateikt, ka skolotāji pie visa vainīgi. Ar bērnu ir jādarbojas un jāattīsta jau kopš dzimšanas. Tiesa gan, ka šeit ir mazāk visādu nodarbību un pulciņu pirmsskolas vecuma bērniem, bet tad jāņem vecākiem pašiem iniciatīva.