Dzirkstele.lv
Klajā nācis dzejnieka Naura Gekiša dzejoļu krājums “Sirsnīgas vārsmas visam gadam”, kurā apkopoti vairāk nekā 100 dzejoļi, no kuriem vairums veltīti Gulbenei un Gulbenes novadam.
Grāmata “Sirsnīgas vārsmas visam gadam’’ ir domāta kā pateicība Gulbenes senioriem, kuri vairākus gadus pēc kārtas N.Gekišu ir aicinājuši piedalīties Dzejas dienu pasākumos Gulbenē.
“Man ir vairākas tematiskas dzejoļu izlases, kurās apkopoti dzejoļi par dažādām tēmām. Ir dzeja “Par Latvijas pilsētām,’’ ir dzejas krājums “Māras zemē pie dzintara jūras,’’ kurā apkopoti dzejoļi par Latviju, ir grāmata “Starp divām pilsētām kaija sveicienus nes”, kas veltīta Rīgai un Jūrmalai, kā arī dzejas krājums “Sveicieni Zilo Ezeru zemei,’’ kas veltīts Latgalei. Tā nu es nonācu pie secinājuma, ka vajadzētu izdot krājumu arī Gulbenes novadam, kurā rodamas arī manas dzimtas saknes. Krājums ir pateicības un cieņas apliecinājums skaistajam Gulbenes novadam un viesmīlīgajiem senioriem no biedrības “Atspulgs 5’’, kā arī Gulbenes pilsētas senioru biedrībai, īpaši Vēsmai Alderes kundzei, kurai ļoti patīk mana dzeja un kura mani katru gadu aicina uz pasākumiem, kā arī mudina mani rakstīt vēl un vēl,” teic N.Gekišs.
“Krājumā ir iekļauti arī dzejoļi par dabu, atlasot tieši tos, kuru tapšanu iedvesmojuši mani braucieni uz Gulbeni, piemēram, dzejolis “Egle un kļava’’ ir veltījums Gulbenes novada kultūras darbiniekiem, kuru daiļrade man mīļa jau kopš bērnības, aktieriem Kārlim Sebrim, Guntim Skrastiņam, Imantam Skrastiņam, dzejniekiem Jānim Porukam un Kornēlijai Apškrūmai, rakstniecei Annai Saksei un citiem. Šie veltījumi ir mana atzīšanās mīlestībā viņu daiļrades mantojumam,” stāsta dzejnieks.
Viņš atzīst, ka rudens, kā daudziem dzejniekiem, arī viņam ir iedvesmas bagātākais gadalaiks.
“Īpaši mani iedvesmo septembra nogale un oktobra pirmā puse, kad krāsojas lapas un vēl nav novītuši rudens ziedi. Manuprāt, tas ir pats skaistākais laiks, un tad man gribas teikt kā Leonam Briedim: “Es izeju pastaigāties un skrienu atpakaļ uz mājām, cik ātri vien varu, jo man desmit dzejoļi steidzas pakaļ, lai es viņus pierakstītu.’’ Leons Briedis bija ģēnijs, un viņam pakaļ skrēja desmit dzejoļi, man gan parasti tikai viens vai divi. Es tos pierakstu savā mobilajā telefonā, bet mājās pārrakstu kladē un datorā, kur ķeros pie teksta slīpēšanas,” stāsta N.Gekišs.
Viņš uzsver, ka iedvesma dzejas tapšanā rodam itin visur. “Ja ieraugu kādu detaļu, kas rosina manas domas un sajūtas, tad no tām izaug dzejolis. Parasti ienāk prātā viena vai divas rindas, kuras es pēc tam varu apstrādāt vairākas stundas vai pat dienas, kamēr no divām rindām kaut ko izveidoju. Baidos gan, ka nepublicēto un iznīcināto darbu man ir vairāk nekā publicēto, jo katrā dārzā jau ir arī vēja ziedi,” teic dzejnieks.
— Diāna Lozko
