Inita Savicka
XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII deju svētkos piedalījās 40 560 dalībnieku, no tiem kolektīvu skaitā ir 454 kori, kuros dzied 15 870 cilvēki. Gulbenes novadu pārstāvēja 6 kori un 167 dalībnieki: Lizuma jauktais koris, Gulbenes kultūras centra jauktais koris “Harmonija”, Lejasciema jauktais koris “Kaprīze”, Jaungulbenes sieviešu koris “Liede”, Tirzas sieviešu koris “Tirzmalietes”, Gulbenes novada vidusskolas koris “Silver”.
Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku gaitā Mežaparka estrādē Kokaru zālē izskanēja diriģentu kora koncerts “Diriģents”. Diriģentu korī – arī mūsu Ligita Plešanova-Jarusova, kura vada kori “Liede” un dzied korī “Harmonija”, un Ineta Maltavniece, kura ir kora “Kaprīze” vadītāja.
“Bez kordiriģentiem nebūtu iespējami dziesmu svētki, tādēļ, atzīmējot dziesmu svētku 150 gadus, “Sidraba birzs” Kokaru zālē norisinājās koncerts, kurā piedalījās visas Latvijas kordiriģenti, atskaņojot tikai tādu repertuāru, kādu paši koncerta dalībnieki izvēlējušies,” vēsta koncerta apraksts.
Repertuārs – sarežģīts
Ligita “Dzirkstelei” stāsta, ka koru diriģentiem, vienalga, cik lielu vai mazu kori vada, bija iespēja pieteikties diriģentu korim. “Tas bija rudens pusē. Bija jāaizpilda anketa, un sākās kustība. Starp pašiem diriģentiem notika arī repertuāra aptauja, ko gribētu izpildīt dziesmu svētkos. Repertuāru izvēlējās paši diriģenti ar balsošanu savā starpā. Inta Teterovska vadībā tika izveidota koncerta programma. Nebija nevienas dziesmas, kuru es biju izvēlējusies aptaujā. Man pārsvarā tās bija svešas dziesmas, bet bija arī tādas, kuras atceros no studiju laikiem, mūzikas vidusskolas laikiem. Kopumā repertuārs bija sarežģīts, dziedams profesionāļiem,” saka Ligita.
Viņa atminas, ka diriģentu koris uz pirmo kopīgo mēģinājumu sanāca kopā 20.maijā Cēsīs. Tās pašas dienas vakarā Cēsu koncertzālē notika arī koncerts. Bija pieteikušies vairāk nekā 240 diriģenti, bet pirmajā mēģinājumā ieradās 89, un tad jau Ligitai likās, ka tas ir gana daudz. Otrais mēģinājums notika uzreiz pēc izlaidumiem Mežaparkā Kokaru zālē. Tas ilga no pulksten 11.00 līdz pulksten 19.00. Trešais lielais mēģinājums notika 3.jūlija rītā, bet vakarā jau bija koncerts.
“Sajūta, ka visi ir varoši. Vareni, ka visapkārt dzied, un pareizi dzied, un precīzi dzied. Man dziedāšana korī ir sirdslieta. Likās, ka nekas nav grūti. Varētu dziedāt un dziedāt! Mēs tur bijām dažādu paaudžu diriģenti. Arī tādi, kam virs 70 gadiem.”
Viņa smaidot atceras, ka biļetes uz šo koncertu tika ātri izpārdotas. “Mēs, diriģenti, ar humoru jokojām, ka koncerts vēl nav noslīpēts, bet biļetes jau ir izpārdotas. Šajā koncertā visi bija uz viena viļņa, jo uz šo koncertu ieradās cilvēki, kurus tas patiešām interesē. Pati Kokaru zālē nebiju bijusi kopš zāles atklāšanas. Starpbrīdī turpat netālu īpašā emocionālā gaisotnē tika atklāts piemineklis Mārtiņa Brauna dziesmai “Saule, Pērkons, Daugava.” Pasākumu kuplināja diriģentu koris, izpildot Mārtiņa Brauna divas dziesmas – jau minēto un “Mīla ir kā uguns.” Pēc tam turpinājās otrā koncerta daļa,” stāsta Ligita.
Bauda koncertus sadziedāšanās nakti
Tieši šie dziesmu un deju svētki Ligitai ir īpaši zīmīgi. Iemesls, kāpēc tā, liek viņas acīs sariesties asarām. Viņai kā kora dziedātājai ir apņemšanās, ka šie bija viņas pēdējie dziesmu svētki. “Nākamajos dziesmu un deju svētkos man jau būs seniores vecums. Protams, ka nekad nesaki – nekad, bet ikvienā jomā kritiski ir jāizsver sava varēšana. Es jau savam Jaungulbenes korim “Liede” vēstīju, ka nākamie svētki varbūt būs tie, kurus es pirmo reizi varēšu baudīt kā skatītāja. Protams, ir kas dzied un piedalās svētkos arī vecumā virs 70 gadiem, bet tas ļoti ietekmē skanējumu. Diriģents varbūt balsi var savaldīt, jo mēs esam mācīti ļaudis, bet amatierim tas ir citādāk” viņa saka.
Pēc lielajiem svētkiem viņa kopā ar citiem koristiem ieradās mājās tikai pirmdienas rītā pulksten 6.00, jo piedalījās vēl dziesmu svētku sadziedāšanās naktī Mežaparkā. Noslēguma koncertam “Kopā augšup”, kas ir svētku centrālais notikums, un kopā pulcēja skatītāju un dalībnieku tūkstošus, arī šogad sekoja sadziedāšanās nakts. Reizi piecos gados gan dziesmu un deju svētku dalībnieki, gan skatītāji, gan svētku veidotāji pēc noslēguma koncerta rada lielo kopkori un izdzied iemīļotās dziesmas sadziedāšanās naktī. “Uz to paliek tie, kas vēlas, un lielākā daļa koristu arī vēlas. Tur bija iespaidīgi un burvīgi, un cilvēku bija ļoti daudz, likās, ka visa Latvija dzied,” priecājas Ligita.
Viņa arī slavē labos sadzīves apstākļus skolā. “Ēdināja mūs ļoti labi. Lietus mūs pamērcēja pirmajā mēģinājumā – bija kājas slapjas, bet tas piederas pie dziesmu svētkiem. Būtībā laiks mūs lutināja, un labi, ka nebija ļoti karsts, jo Mežaparka estrādes ielokā jau pie plus 20 grādiem ir karsts,” saka Ligita.
Viņa priecājas arī par pamanāmajiem un skaistajiem Jaungulbenes tautas nama sieviešu kora “Liede” tērpiem. “Zilas, skaistas kleitas, un operatori filmējot pievelk tuvāk, esam pamanāmākas. Man ļoti patīk “Liedes” tērpi. Diriģentu kora koncertā man mugurā bija “Liedes” tērps, bet ilgus gadus es dziedu korī “Harmonija”. Kori “Liede” vadu nepilnu gadu. Ceru, ka koris ir mani pieņēmis. Saprotu, ka ir vēlme sadarbību ar mani turpināt. Redzēs, kā būs pēc dziesmu svētkiem. Iespējams, būs izmaiņas dalībnieku sastāvā un mēģinājumu apmeklējumu ziņā, tādi kā atplūdi, jo tā pēc lielajiem svētkiem ir arī citos koros,” saka Ligita.
Viņa velta pateicības vārdus savām kora meitenēm par izturību, pacietību, sapratni, gatavojoties svētkiem un svētku laikā! Īpašu paldies viņa saka Jaungulbenes tautas nama vadītājai, topošajai Gulbenes novada kultūras centra vadītājai Sarmītei Zdanovskai. “Viņa man ir kā labā roka!” uzsver Ligita.
— Teksts: Inita Savicka, foto: Gaits Bogdanovs
#SIF_MAF2023
