Dzirkstele.lv
Saeima ceturtdien, 22.februārī, pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas noteic aizliegumu patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.
Iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs atzīmēja, ka šie grozījumi tapuši kā alternatīvs likumprojekts tam, ko bija iesniegusi deputātu grupa. “Deputāti rosināja šo Krievijas un Baltkrievijas produktu aizliegumu noteikt ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ņemot vērā, ka šāds aizliegums skartu Eiropas Savienības kopējo politiku, kas nav mūsu kompetencē, importa aizliegums attieksies tikai uz šo lauksaimniecības un lopkopības produktu patēriņu Latvijā,” pauda J.Reirs.
Saskaņā ar grozījumiem šos produktus aizliegts ievest arī no trešajām valstīm, ja to izcelsme ir Krievija vai Baltkrievija. Importa aizliegums attieksies uz lauksaimniecības un lopkopības produktiem, kas paliek Latvijā, nevis uz tiem, ko ved tālāk uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Šī iniciatīva ir kā papildu elements kopējai ES līdz šim īstenotajai sankciju politikai, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Ņemot vērā, ka Krievijas agresija Ukrainā turpinās, notiek arī darbs pie tālākiem sankciju priekšlikumiem: meklētas iespējas stiprināt esošās, kā arī noteikt jaunas sankcijas, kas mazinātu agresorvalsts ienākumus un spēju veikt kara darbību Ukrainā, teikts likumprojekta anotācijā.
“Ekonomiskā drošība ir būtisks nacionālās drošības aspekts, un tā ir viena no tām jomām, kas visbūtiskāk spēj ietekmēt valsts drošību. Starptautisku noziegumu nesodīta pastrādāšana un labuma gūšana no tā ir pretēja sabiedrības morāles un ētikas standartiem un vērtību sistēmai. Krievijas izcelsmes produktu patērēšana, tādējādi tieši vai netieši atbalstot šo noziedzīgo režīmu, nav savienojama ar sabiedrības morāli,” grozījumu nepieciešamību skaidro J.Reirs.
Zemkopības ministrijas dati liecina, ka pagājušā gada pirmajos 10 mēnešos Krievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu imports Latvijā veidoja 280 miljonus eiro. Kopumā 90 procentus no kopējā Krievijas lauksaimniecības produktu importa Latvijā veidoja četras produktu grupas: lopbarība, graudaugi, zirņi, rapšu eļļa.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Valsts drošība neaprobežojas tikai ar ārējo militāro drošību – arī ekonomiskā drošība ir būtisks nacionālās drošības aspekts. Ekonomika ir viena no tām jomām, kas visbūtiskāk spēj ietekmēt valsts drošību, tādējādi ir svarīgi stiprināt Latvijas neatkarību no Krievijas lauksaimniecības produktiem.”
Krievijas joprojām turpina asiņaino karu Ukrainā, un joprojām apdraud un turpinās apdraudēt kaimiņvalstis, tajā skaitā Latviju. Latvija nedrīkst pieļaut, ka agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildus ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, veicinot kara turpināšanas iespējas Ukrainā. Ar eksporta ienākumiem Krievija var ne tikai turpināt karu Ukrainā, bet, iespējams, nākotnē paplašināt agresiju uz citām valstīm.
Lai pārvietotu graudu, īpaši kviešu un kukurūzas, lielu daudzumu, Krievija veicina eksportu ar zemām cenām, un tas ietekmē ES, arī Latvijas, ražotāju ienākumus un labklājību. Tas rada ekonomiskus draudus Latvijai kā pierobežas valstij.
Ar grozījumiem Saeima uzdeva Ministru kabinetam divu nedēļu laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās izdot noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus aizliegts Latvijā ievest no Krievijas un Baltkrievijas. Tāpat Ministru kabinetam uzdots līdz nākamā gada 1.martam izvērtēt un sniegt ziņojumu Saeimai par plānotā aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības interesēm.
