Krievijas karš pret Ukrainu ir nežēlīgs atgādinājums par to, ka vēsture var atkārtoties, ja pagātnes noziegumi paliek nesodīti. Nežēlīga un apzināta civiliedzīvotāju nogalināšana, uzbrukumi skolām, slimnīcām un patvērumiem, kā arī bērnu masveida deportācijas un piespiedu rusifikācija atgādina noziegumus, ko padomju režīms izdarīja pirms 85 gadiem Latvijā un apkārtējās valstīs. Mēs skaidri saprotam, ka ar Putinu atgriešanās pie ierastās kārtības vairs nav iespējama un Eiropai šajā jautājumā jābūt vienotai un stingrai.
Šis vēstījums skaļi izskanēja Briselē 10.maijā pie Eiropas Parlamenta ēkas piemiņas ceremonijā, kas veltīta 85. gadadienai kopš padomju varas īstenotajām masveida deportācijām un politiskajām represijām. Ceremonija, ko organizēja Eiropas Parlaments pēc ETP grupas iniciatīvas, turpina Latvijā aizsākto tradīciju – skaļi nolasīt deportēto cilvēku vārdus. Tos lasīja gan Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, Eiropas Parlamenta deputāti, komisārs Andrjus Kubiļus, diplomāti un citi klātesošie. Runu klātesošajiem sniedza arī Krimas tatāru līderis Refats Čubarovs. Viņš norādīja, ka arī viņa tauta cieta no padomju deportācijām un tagad atkal ir spiesta saskarties ar Krievijas agresijas sekām. Ceremonijā klātienē piedalījās arī vairāki politiski represētie no Latvijas.
“1941. gada 14. jūnijā deportēto piemiņa kalpo par atgādinājumu, ka vēsturi nedrīkst aizmirst un šodien tā atkārtojas Ukrainā. Krievija no okupētajām teritorijām ir deportējusi desmitiem tūkstošus ukraiņu, to vidū bērnus, pieliekot visas pūles, lai izdzēstu viņu identitāti un piederību ukraiņu tautai. No vairāk nekā 20 tūkstošiem pretlikumīgi aizvesto bērnu atgūt izdevies vien 2500. Ukrainas bērnu nolaupītāju vārdi ir zināmi un šīs personas ir jāiekļauj starptautiski sankcionēto sarakstā,” uzsver Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, ETP grupas Latvijas delegācijas vadītāja.
“Šodien aprit 85 gadi kopš noziegumiem pret cilvēci, ko Padomju Savienība izdarīja pret desmitiem tūkstošu cilvēku no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Baltkrievijas un Moldovas. Diemžēl šādi noziegumi šobrīd tiek veikti arī pret Ukrainas iedzīvotājiem. Krievijas valsts un tās vadītāju nosaukumi var mainīties, bet tās rīcība nemainās. Šodien mēs ne tikai pieminam pagātnes upurus, bet arī kopīgi uzrunājam visu Eiropu. Cilvēka dzīvības un brīvības vērtība nekad nedrīkst tikt uzskatīta par pašsaprotamu. Mums ir jāiestājas un jāaizstāv šīs vērtības, lai nodrošinātu, ka pagātnes noziegumi nekad neatkārtosies,” sacīja Riho Terras, Eiropas Parlamenta deputāts, ETP grupas Igaunijas delegācijas vadītājs.
„Esmu priecīga, ka simboliskā vārdu nolasīšana kļuvusi par tradīciju. Vēstures mācības ir būtisks pamats Eiropas vienotībai. Karš Ukrainā ir parādījis, ka pagātnes noziegumi, ja tie netiek atzīti un sodīti, var atkārtoties. Ir ļoti svarīgi šādas kļūdas neatkārtot tagad, kad kara noziegumi atkal ir kļuvuši par šodienas realitāti,” Rasa Juknevičiene, Eiropas Parlamenta deputāte, ETP grupas Lietuvas delegācijas vadītāja.
“Deportāciju upuru piemiņas brīdis Eiropas Parlamentā šogad notika lietus un ziemeļu vēja brāzmās. Tas piešķīra svinīgajai ceremonijai īpaši dramatisku raksturu. Protams, šīs brāzmas ne man, ne pieciem Latvijas politiski represēto apvienības biedriem – Inārai Zadauai, Aleksandram Grīnbergam, Loretai Kalniņai, Regīnai Semjonovai un Guntai Veigulei, kurus biju ielūgusi piedalīties piemiņas lasījumos, nemazināja lielo pārdzīvojumu, lasot dažādo tautību cilvēku vārdus, kuri bija piedzīvojuši un gājuši bojā nežēlīgo padomju represiju dēļ. Tāpat kā iepriekšējā gadā, arī šoreiz es nosaucu savus ģimenes locekļus: nobendētos vecvecākus Emīliju un Jāni Dreifeldus, Aleksandru Kalnieti, arī izdzīvojušos vecākus Ligitu un Aivaru Kalniešus un vecmāmiņu Mildu Kalnieti. Šos piemiņas lasījumus es uztveru, kā daļu no vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas. Tie ir atgādinājums, ka vēl arvien nav noticis komunisma noziegumu starptautiskais tribunāls. Lasījumus atklāja Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola. Pirmais runātājs bija Refats Čubarovs, Krimas tatāru nacionālās kustības līderis, Medžlisa priekšsēdētājs. Viņa runa bija skaudrs atgādinājums, ka pēc Krimas aneksijas tatāru tauta atkal piedzīvo masveida represijas. Lasījumi notika Solidaritātes laukumā, kurā plānots izveidot totalitārisma upuru memoriālu. Tam ir Eiropas Parlamenta politiskais atbalsts, taču par finansējumu vēl jācīnās,” saka S.Kalniete.
