Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidāts 15. Saeimas vēlēšanās būs bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Citskovskis trešdien partijas rīkotajā preses konferencē norādīja, ka nolēmis JKP pievienoties, jo viņus vienojot kopīgas vērtības – atklātība, atbildība par saviem lēmumiem un vēlme strādāt sabiedrības labā. Viņš pauda, ka redz spēcīgu komandu, jaunus, kā arī pieredzējušus politiķus.
Viņš atzīmēja, ka daudzus gadus strādājis pārvaldē un redzējis gan tās stiprās puses, gan problēmas, kā piemērus minot pārmērīgu birokrātiju, lēnu lēmumu pieņemšanu, atbildības aizplūšanu un nepietiekamu orientāciju uz rezultātu.
Citskovskis klāstīja, ka ir pieredzējis situācijas, kad valsts augstākās amatpersonas kritiskos brīžos nav spējušas rīkoties kā valstsvīri. Tas viņam licis uzdot jautājumu, vai vienmēr spējam pieņemt drosmīgus lēmumus valsts interesēs, tāpēc viņš esot nolēmis kļūt par politiķi. Viņa motivācija neesot “dzīties pēc amatiem, bet dot ieguldījumu Latvijas izaugsmē”.
JKP premjera amata kandidāts klāstīja, ka nevarot samierināties ar situāciju, kad lēmumi tiek novilcināti, netiek pieņemti, atbildība tiek pārlikta no vienas institūcijas uz otru. Tikpat svarīga viņam esot taisnīguma sajūta. Pēc Citskovska vārdiem, pārāk bieži redzams, ka vienkārša darba darītājs par savu kļūdu uzņemas atbildību, bet augstas amatpersonas par saviem lēmumiem neatbild. Viņš pauda, ka sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka tiesībsargājošās institūcijas darbojas profesionāli, neatkarīgi un vienlīdzīgi pret ikvienu.
Citskovskis norādīja, ka JKP runāšot par korupciju, nelikumībām, izšķērdībām, neatkarīgi no tā, kur tās notiek un kas tajās iesaistīts.
JKP premjera amata kandidāts norādīja, ka partijas programmas pamatā ir valsts drošība, ekonomiskā izaugsme, efektīva valsts pārvalde, iedzīvotāju labklājība un stipri reģioni. Citskovskis norādīja, ka viņam īpaši svarīgi ir, lai valsts pārvalde ir profesionālāka un vairāk orientēta uz rezultātu.
Viņš pauda pārliecību, ka Latvijas nākotne nav iespējama bez stipriem reģioniem. Tāpat viņš norādīja, ka absolūta prioritāte ir drošība, ir jāstiprina aizsardzības spējas, sadarbība ar sabiedrotajiem, jāattīsta sava militārā industrija, valsts noturība.
Tāpat Citskovskis kā vienu no savām prioritātēm iezīmēja iedzīvotāju labklājību, lai cilvēki gan vēlētos veidot ģimenes, gan audzināt bērnus. Aģentūrai LETA viņš kā prioriotāti minēja arī veselības aprūpi un izglītību.
Partijas preses konferencē JKP valdes priekšsēdētājs Sigords Stradiņš informēja, ka partijas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra amata kandidāts būs Līvānu novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens (JKP). Rubens gan norādīja, ka 15. Saeimas vēlēšanās neplāno kandidēt, bet, ja politiskā kultūra to ļaus, viņš būtu gatavs uzņemties ministra amatu.
Partijas saraksta līdere Kurzemē būs JKP valdes locekle Daiga Pirogova, bet Rīgā – Citskovskis. Savukārt par pārējiem sarakstu līderiem JKP lems partijas domes sēdē sestdien, 12. jūnijā.
JKP iepriekš norādīja, ka viņu premjera amata kandidāts ir “viens no sabiedrībā pazīstamākajiem cīnītājiem par taisnīgumu, godīgumu un atbildīgu valsts pārvaldību”. Kā pauda partijā, viņš līdz šim neesot bijis saistīts ne ar vienu politisko spēku, un viņa līdzšinējā profesionālā darbība un publiskā nostāja esot veicinājusi plašu atpazīstamību un uzticību sabiedrībā.
JKP uzskata, ka Latvijas politikā ir nepieciešama jauna pieeja, kas balstīta kompetencē, atbildībā un gatavībā pieņemt sarežģītus lēmumus valsts interesēs. Tādēļ partija gaidāmajās vēlēšanās sola piedāvāt komandu, kas apvieno profesionālo pieredzi, skaidras vērtības un apņēmību panākt reālas pārmaiņas, iepriekš informēja JKP.
Jau vēstīts, ka Citskovskis bija Valsts kancelejas (VK) direktors no 2017. gada līdz 2024. gada jūlijam. Saistībā ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) avioreisu skandālu 2024. gada jūlija sākumā viņš tika pazemināts amatā. Protestējot pret to, Citskovskis nolēma aiziet no darba Valsts kancelejā.
Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju Citskovskis apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona ar tiesībām uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.
Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības – Ministru prezidenta biroja – amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.
Personas bezdarbības rezultātā Latvijai nodarīti zaudējumi 89 382 eiro apmērā, kas saskaņā ar likumu uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu ar smagām sekām, teikts apsūdzībā.
Pirmstiesas kriminālprocesa gaitā tika secināts, ka četros Ministru prezidenta ārvalstu komandējumos VK nelikumīgi pasūtīja un apmaksāja piecus speciālos līgumreisus, neraugoties uz iespēju laikus iegādāties regulāro komercreisu biļetes Ministru prezidenta delegācijas locekļiem.
Izmantojot regulāros komercreisus bez papildu izdevumiem, kas būtu saistīti ar nakšņošanu, VK varēja ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus 89 382,90 eiro apmērā. Vērtējot valsts budžetam nodarīto kaitējumu, prokuratūra ņēma vērā Valsts kontroles revīzijā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos pielietoto metodoloģiju un izdarītos secinājumus par valsts budžeta līdzekļu nelikumīgu izmantošanu un par VK iespējām ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, izmantojot regulāros komercreisus.
Lai arī prokuratūra neapšaubīja Ministru prezidenta pilnvaras patstāvīgi lemt par nepieciešamību doties ārvalsts komandējumos, pirmstiesas kriminālprocesā izmeklētāji secinājuši, ka VK direktors kā iestādes vadītājs nenodrošināja, lai VK kā iestādē, kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par Ministru prezidenta darbības materiālo, tehnisko un organizatorisko nodrošināšanu, tiktu ievēroti Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertie principi un Ministru kabineta noteikumos paredzētie ierobežojumi ar komandējumu ceļa izdevumiem saistīto pakalpojumu apmaksai.
Prokuratūra ņēmusi vērā, ka speciālo līgumreisu apmaksai tika izmantoti valsts budžeta līdzekļi, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2022. gadam VK bija paredzēti drošiem Ministru prezidenta lidojumiem Covid-19 pandēmijas laikā, savukārt komandējumi tikai organizēti pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Tādējādi prokuratūra secinājusi, ka VK direktors nepildīja viņam kā iestādes vadītājam saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Likumu par budžetu un finanšu vadību un citiem normatīvajiem aktiem uzliktos amata pienākumus kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību VK, kā arī neveica darbības un nedeva rīkojumus viņa pakļautībā esošajām amatpersonām, lai tiktu atcelti pretlikumīgi pasūtītie speciālie līgumreisi.
2024. gada marta beigās Ģenerālprokuratūra sāka un nodeva KNAB izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera komandējumos. Vēlāk lietu pārņēma prokuratūra.
Savukārt Valsts kontrole savā revīzijā norādīja uz būtiski lielākiem nepamatotiem tēriņiem, nekā tos apsūdzībā norādījusi prokuratūra. Valsts kontroles revidentu skatījumā, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus.
Kā norādīja Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vadīja Citskovskis.
JKP 2024. gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās startēja nesekmīgi un ieguva tikai 1,5% vēlētāju atbalstu. Pirms tam partija netika pārvēlēta 14. Saeimā, kam sekoja daļas redzamu biedru izstāšanās.
13. Saeimas vēlēšanās partija ieguva 16 deputātu mandātus, kopā ar “Jauno vienotību”, Nacionālo apvienību, “Attīstībai “Par!”” veidojot koalīciju.
