Dzirkstele.lv
Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Bulgāriju, Īriju, Grieķiju, Itāliju, Latviju un Portugāli par to, ka tās nav īstenojušas dažādus noteikumus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (Invazīvu sugu regula jeb IS regula). Invazīvas svešzemju sugas ir augi un dzīvnieki, ko nejauši vai apzināti ievieš teritorijā, kur tie parasti nav sastopami.
Novērst kaitējumu Eiropas bioloģiskajai daudzveidībai
Invazīvas svešzemju sugas Eiropā un visā pasaulē ir viens no pieciem galvenajiem bioloģiskās daudzveidības izzušanas cēloņiem. Tie ir augi un dzīvnieki, kas cilvēka darbības rezultātā nejauši vai tīši tiek ieviesti dabas vidē, kurā to parasti nav. Tie nopietni apdraud Eiropas vietējos augus un dzīvniekus, un tiek lēsts, ka tie Eiropas ekonomikai ik gadu rada 12 miljardu eiro zaudējumus. Ar invazīvām sugām saistītu problēmu risināšana ir svarīgs aspekts ES centienos apturēt biodaudzveidības izzušanu, kā noteikts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu un Eiropas Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam.
IS regula ietver pasākumus, kas jāveic visā ES attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām, kuras Eiropas Savienībā rada bažas. Sešas dalībvalstis nav izstrādājušas, īstenojušas un Komisijai paziņojušas rīcības plānu (vai rīcības plānu kopumu), kā novērst svarīgākos invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās ceļus. Turklāt Bulgārija un Grieķija vēl nav izveidojušas invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, uzraudzības sistēmu vai to iekļāvušas esošajā sistēmā, lai gan tas bija jāizdara līdz 2018. gada janvārim. Papildus tam Grieķijā nav izveidotas struktūras, kas veiktu oficiālās kontroles, kuras vajadzīgas, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu apzinātu introdukciju.
Komisijas veiktā izpildes nodrošināšana
Komisija 2021. gada jūnijā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 18 dalībvalstīm (Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Vācijai, Īrijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Horvātijai, Itālijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai un Slovākijai), un 2022. gada februārī 15 no šīm dalībvalstīm (Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Īrijai, Grieķijai, Francijai, Itālijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai un Slovākijai) tika nosūtīti argumentēti atzinumi. Kopš tā laika vienpadsmit dalībvalstis ir izpildījušas savus pienākumus un viena no tām drīzumā pieņems trūkstošos pasākumus. Neraugoties uz zināmu progresu, pārējās sešas dalībvalstis (Bulgārija, Grieķija, Īrija, Itālija, Latvija un Portugāle) nav pilnībā risinājušas šīs sūdzības. Komisija uzskata, ka šo sešu dalībvalstu iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši apmierinoši un pietiekami, un tāpēc vēršas pret tām Eiropas Savienības Tiesā.
Vispārīga informācija
IS regula stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, un tajā galvenā uzmanība veltīta sugām, kuras uzskata par tādām, kas “Savienībai rada bažas”. Pašlaik regulas sarakstā iekļautas 88 augu un dzīvnieku sugas, kuras rada apdraudējumu Eiropas mērogā, piemēram, ūdens hiacinte, Āzijas sirsenis un jenots. Dalībvalstīm ir pienākums veikt iedarbīgus pasākumus, kuri novērstu šo sugu tīšu vai netīšu ieviešanu ES, tās atklāt un ātri iznīdēt agrīnā invāzijas posmā, vai, ja sugas jau saviesušās, tās iznīdēt, ierobežot vai tām neļaut izplatīties tālāk.
Eiropas vidē ir vismaz 12 000 svešzemju sugu, no kurām 10–15 % ir invazīvas. Invazīvas svešzemju sugas var izraisīt iedzimto sugu izzušanu to dzīvotnēs, piemēram, ar konkurenci par ierobežotiem resursiem, kā pārtika un dzīvotnes, sugu krustošanos vai slimību izplatīšanos. Tās var mainīt veselu ekosistēmu darbību, apdraudot to spēju sniegt vērtīgus pakalpojumus, piemēram, apputeksnēšanu, ūdeņu regulēšanu vai plūdu savaldīšanu. Piemēram, Āzijas sirsenis, ko 2005. gadā Eiropā ieviesa nejauši, apdraud vietējās medus bites, samazina vietējo kukaiņu bioloģisko daudzveidību un ietekmē apputeksnēšanu.
Invazīvām svešzemju sugām bieži ir būtiska ekonomiskā ietekme, kas samazina ieguvumu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. Piemēram, Amerikas medūzas nejauša palaišana Melnajā jūrā krasi samazināja veselu 26 Melnās jūras zivju sugu komerciālos krājumus, ieskaitot anšovus un Vidusjūras makreles. Invazīvas sugas var kaitēt infrastruktūrai, traucēt transportam un samazināt ūdeņu pieejamību, aizšķērsojot ūdensceļus vai aizdambējot rūpniecisko ūdeņu novadcaurules.
Invazīvas svešzemju sugas var būt arī nopietna problēma cilvēka veselībai, kad izraisa spēcīgu alerģiju un ādas problēmas (piemēram, apdegumus, ko rada Mantegaci latvānis) un pārnēsā bīstamus patogēnus un sērgas (piemēram, jenotu slimības pārmetas uz dzīvniekiem un cilvēkiem).
Šādos apstākļos preventīva rīcība, uz kuru attiecas šodienas lēmumi vērsties pret valstīm Tiesā, ir būtisks ieguldījums, jo invazīvu sugu ieviešanās novēršana ir krietni iedarbīgāka un lētāka par kaitējuma novēršanu un mazināšanu, kad tās jau izplatījušās.
