Gaisa temperatūra ērcēm ļoti labvēlīga

Šogad pirmās ērces novērotas jau marta beigās, tātad agrāk nekā parasti. Pirms vairākiem gadiem tās bija aktīvas pat 30.decembrī un arī 9.janvārī. Viss atkarīgs no vides temperatūras. Tā “Dzirkstelei” saka entomologs Voldemārs Spuņģis.

V.Spuņgis stāsta, ka ērču aktivitāte ir tieši atkarīga no gaisa temperatūras. Ērces ir aukstasiņu dzīvnieks, kas nespēj sevi uzsildīt. Kad temperatūra pārsniedz plus 5 grādus, tad tās var sākt kustēties un meklēt saimnieku, tomēr lēnām, knapi rāpojot.

“Bet pavasarī ir viena svarīga nianse. Saulainā laikā augsne bez sniega uzsilst daudz ātrāk nekā gaiss. Ja visapkārt sniegs, tad, pataustot koku stumbrus, jūtams, ka tie ir silti. Ja nu ērce ir ziemojusi tuvu kokam, tad tā uzsilusi var rāpot pat pa sniegu,” skaidro V.Spuņģis.

Par to, vai ērces pavasarī kož vairāk, V.Spuņģis uzsver, ka ērces ir izsalkušas vienmēr, jo ne visām izdodas atrast saimnieku un pabaroties.

“Dabiski, ka pēc garās ziemošanas tās ir izbadējušās. Taču es neteiktu, ka pavasarī ērces kož vairāk. Visu nosaka temperatūra. Šogad 9.aprīlī temperatūra bija kā vasarā – virs plus 20 grādiem, ērcēm ļoti labvēlīga. Pa gadiem noskaidrots, ka lielākā ērču aktivitāte sākas maijā un ilgst līdz septembrim. Taču katrai sezonai var būt savas īpatnības,” saka V.Spuņģis.

“Dzirkstele” jau rakstīja, ka Latvijā ienākusi (dzīvnieku ienesta) ornamentētā pļavērce. 2020.gadā tā konstatēta Latgalē, Rēzeknes apkārtnē.

“Ornamentētā pļavērce atrasta visā Daugavas kreisajā krastā no Rīgas līdz Augšdaugavai. Ērce pārceļo ar lielajiem zīdītājiem – aļņiem, stirnām un citiem. Tā piesūcas un paēdusi nokrīt vietā, kur saimnieks uzturas. Ja saimnieks pārpeld Daugavu, tad ērce var nokļūt labajā krastā. HES un apdzīvoto vietu dēļ lielie dzīvnieki kopā ar ērcēm šķērso Daugavu virs Jēkabpils, tātad nonāk Dienvidlatgalē. Tad tās ar dzīvniekiem pārceļo uz ziemeļiem. Tālākais punkts 2021.gadā bija Rēzeknes pievārte. Tagad man nav jaunāku novērojumu, taču ērce var virzīties arvien tālāk uz ziemeļiem klimata pasiltināšanās dēļ. Mani tas, protams, interesē, bet pētījumus neplānoju. Mani arī interesē pļavērces ienākšana no Latgales uz Vidzemi pāri Pededzei. Līdz šim Vidzemē suga nav konstatēta. Gan jau sociālajos tīklos tas parādīsies, vai ērce ir sasniegusi Gulbenes novadu. Es varētu nomierināt satrauktos prātus par pļavērci. Ērce pārnes visus tos pašus slimību ierosinātājus kā parastās ērces, bet ar vienu niansi – tām vajadzīgs kaut kas matains, piemēram, galvas apmatojums. Man ir zināms tikai viens gadījums, kad ērce piesūkusies galvā bērnam. Citādā ziņā ērce ir nekaitīga, jo jaunākās ērces dzīvo grauzēju alās un tikai pieaugušās meklē lielāku saimnieku,” stāsta V.Spuņģis.