LETA
Valsts policija varētu organizēt sanāksmi ar izglītības jomas pārstāvjiem, lai vienotos par efektīvāku rīcību skolām, saņemot paziņojumus par draudiem, tomēr šādos gadījumos vienmēr ir svarīgi sekot līdzi policijas paziņojumiem, aģentūrai LETA teica Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Vairākās Latvijas skolās šodien saņemti identiski draudu e-pasti par it kā iespējamiem drošības riskiem un no izglītības iestādēm evakuēti audzēkņi, tomēr policija norāda, ka tie ir zema riska draudi un satraukumam nav pamata.
Ruks aģentūrai LETA teica, ka policija nav organizējusi un īpaši rekomendējusi izglītības iestāžu audzēkņu evakuāciju, jo šajā gadījumā tie bija zema līmeņa draudi. Vienlaikus katra skola darbojas pēc saviem iekšējiem noteikumiem un, iespējams, arī tā brīža sajūtām. “Te jau arī ir trieciens pa sabiedrības jūtīgāko daļu, kas ir bērni, lai izsistu no sliedēm skolu darbu, satrauktu valdību, sašūpotu sabiedrību, un tā ir mērķtiecīga akcija,” uzsvēra Ruks.
Runājot par potenciālo rīcību nākotnē, ņemot vērā, ka daļa skolu tomēr nolēma veikt evakuāciju, Ruks atbildēja, ka tas ir jautājums ar dažādām nozarēm, arī ar izglītības jomu.
Šāda masveida e-pastu sūtīšana nav līdz šim pieredzēta, tāpēc policija organizēšot sanāksmi ar izglītības nozari un mēģinās nonākt pie vienota algoritma, kā turpmāk efektīvāk rīkoties.
Ja bija pieņemts lēmums pārtraukt mācību procesu un evakuēt bērnus, tad Ruks šādam lēmumam pārmetumus nevarot veltīt, jo cilvēki rūpējas par savu drošību un katram baiļu slieksnis var būt atšķirīgs.
“Tas ir mūsu iekšējais novērtēšanas algoritms par dažāda veida šāda tipa draudiem – vai tie ir zemi, vidēji vai augsti. Tas attiecīgi paredz veikt evakuāciju vai tieši otrādi – to neveikt, kā arī veikt pārbaudes ar suņiem un speciālistiem. Šobrīd mūsu ieskatā tas nav nepieciešams,” norādīja policijas priekšnieks.
Policija jau pirms vairākām stundām aģentūrai LETA skaidroja, ka zema riska līmeņa draudos ārkārtas pasākumu nodrošināšana izglītības objektā, piemēram, personu evakuācija, nav nepieciešama. Vienlaikus skolas pašas var veikt darbības sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Arī Ruks apliecināja, ka viņš personīgi skolām nav devis rekomendācijas par evakuāciju.
“Šodien šādi e-pasti izsūtīti skolām, rīt tiesām, bet citu dienu pa tirdzniecības centriem. Nu tās ir mērķtiecīgas akcijas, un to mērķis ir destabilizēt situāciju. Drīzāk nevis regulējums jāmaina, bet vadlīnijas. Bet pats svarīgākais ir sekot policijas rekomendācijām, tāpēc policija objektiem izsūta paziņojumus. Katra situācija var atšķirties. Ja ieliksim vadlīnijās, kad dariet tā vai šitā, tad katra situācija var atšķirties. Vienlaikus tas var radīt citas problēmas, kad cilvēki nepietiekami noreaģēs. Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi iestāžu paziņojumiem, šajā gadījumā policijas,” norādīja Ruks.
Ņemot vērā šodien izsūtītos e-pastus un zemo draudu līmeni, fiziski sapieri uz skolām nedevās, vienlaikus katru gadījumu policija uztverot ļoti nopietni. “Būsim atklāti – 300 skolu pārmeklēšana ar sapieriem prasītu vairākas dienas, jo policijai nav tik daudz šo speciālistu, pat ja piesaistītu armiju. Vienlaikus mēs, protams, šādu pārmeklēšanu veiktu, ja tam būtu pamats,” uzsvēra Ruks.
Ruks atgādināja, ka Krimināllikums par apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu kā bargāko sankciju paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
Jautājums par to, vai notveršanas gadījumā vainīgajam jākompensē iestāžu izdevumi, būtu tiesas kompetencē. “Iestāžu darba traucējums un dienestu iesaiste veido izmaksas, tomēr tad katrā gadījumā būtu jārēķina būtiskās iestājušās sekas, ko tad vērtē tiesa, turklāt katrs gadījums ir individuāls,” uzsvēra Ruks.
E-pastus saņēmušas apmēram 300 izglītības iestādes. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju daļa skolu, piemēram, Rīgas reģionā, tomēr veikušas audzēkņu evakuāciju.
Valsts policija šos gadījumus vērtēs kriminālprocesā. Kriminālprocess sākts par apzināti nepatiesa paziņojuma par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu.
