Dzirkstele.lv
Jau trešo gadu Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte (ĢZZF) aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties dabas vērošanas zibakcijā “Viena diena Latvijā”. Lai piedalītos zibakcijā, otrdien, 30. aprīlī, jāiesūta zinātniekiem sezonālo dabas norišu fotogrāfijas.
Arī 2024. gada pavasara mēneši ir bijuši siltāki par klimatisko normu, kas ir skaidrs klimata pārmaiņu signāls. Gaisa temperatūras izmaiņas ietekmē arī tādu sezonālo norišu kā lapu plaukšanas, ziedēšanas,augļu nogatavošanās iestāšanās laikus, ko pēta fenoloģija. Dabas ritmu (fenoloģiskie) novērojumi tiek uzskatīti par vieglāko un ērtāko veidu, kā pamatot klimata pārmaiņas, izmaiņas ainavā, jo augi un dzīvnieki visjūtīgāk reaģē uz izmaiņām apkārtējā vidē.
“Fenoloģisko datu iegūšanā nenovērtējama loma ir brīvprātīgajiem novērotājiem jeb sabiedriskajiem zinātniekiem, piemēram, 2022. gada zibakcijā vienas dienas laikā tika saņemti gandrīz 1500 fotoattēli no 365 Latvijas apdzīvotajām vietām. Šādi dati ir nozīmīgs atbalsts zinātniekiem, jo palīdz raksturot gan reģionālās izmaiņas, gan klimata pārmaiņu sekas,”stāsta zibakcijas koordinatore, LU vadošā pētniece Dr. ģeogr. Gunta Kalvāne.
Lai labāk izprastu dabas norises un reģionālās atšķirības, LU ĢZZF zinātnieki aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju iesaistīties zibakcijā un kļūt par sabiedrisko zinātnieku.
Zibakcija “Viena diena Latvijā” notiks šī gada 30. aprīlī visā Latvijas teritorijā. Iedzīvotāji aicināti nofotografēt tuvplānus (vislabāk dienvidu pusē novietotos zarus acu augstumā):
1. parastajai ievai;
2. āra bērzam;
3. mājas ābelei.
Zinātnieki lūdz atsūtīt minēto augu sugu fotogrāfijas, izmantojot lietotni https://ej.uz/gadalaiki2024
Pētījumam izvēlētas viegli atpazīstamas un bieži sastopamas koku sugas. Ja tuvumā nav atrodamas visas sugas, iedzīvotāji aicināti iesūtīt pieejamo sugu attēlus, piemēram, tikai mājas ābeles tuvplānus vai, piemēram, trīs vai četru āra bērzu fotogrāfijas, kuri atrodami tuvākajā apkaimē. Fotogrāfiju daudzums nav limitēts. Pirms fotogrāfiju sūtīšanas, zinātnieki aicina pārliecināties, vai fotogrāfijā nav redzama sensitīva informācija, piemēram, mājas nosaukums, personas seja, automašīnas numurs.
Digitālās fotogrāfijas arvien biežāk tiek izmantotas fenoloģijas pētījumos, paralēli citām metodēm kā satelītdatu datu analīze, herbāriju materiāli, un brīvprātīgo novērotāju ievāktā informācija.
Rezultātu apkopojums būs pieejams LU ĢZZF internetvietnē www.geo.luv.lv.
