Izstrādāti noteikumi par ES finansējuma piesaisti 24,5 miljonu eiro apmērā “sauso ostu” izveidei, plānots veidot arī Gulbenē

Satiksmes ministrija (SM) ir izstrādājusi noteikumu projektu, lai Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam iekšzemes intermodālo termināļu jeb “sauso ostu” izveidē ieguldītu 24,5 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja SM pārstāvji.

SM norāda, ka “sauso ostu” izveide ir viens no pasākumiem, kas samazinās transporta radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un uzlabos vides kvalitāti, tādējādi dodot ieguldījumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanā.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) norāda, ka “sausās ostas” ir veids, kā vienlaikus atslogot ceļus no kravu transporta un atbalstīt uzņēmējus.

SM noteikumu projekts paredz publiskās lietošanas infrastruktūras izbūvi intermodālo savienojumu izveidei un attīstīšanai, lai sekmētu kravu pārorientāciju uz videi draudzīgākiem kravu pārvadāšanas veidiem, kā arī uzlabotu multimodālo kravu pārvadājumu iespējas.

Paredzēts izvērtēt un izveidot divus līdz trīs multimodālos terminālus regulārai konteineru un puspiekabju apstrādei Latgales un Vidzemes reģionos, piemēram, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, kraušanas laukumus apaļkoku, šķeldas un kūdras apstrādei, piemēram, Madonā, Gulbenē, Ludzā, Krustpilī, Jelgavā, Saldū, Stendē, kā arī dzelzceļa infrastruktūru savienojumu attīstību primāri graudiem un kokrūpniecībai, piemēram, Valkā, Daugavpilī, Vangažos un Inčukalnā, informē SM pārstāvji.

SM uzsver, ka Latvijā tradicionāli ar dzelzceļa transportu tiek pārvadātas granulas, savukārt baļķi un cita kokapstrādes produkcija – ar autotransportu, bet labības kravu dzelzceļa pārvadājumi iekšzemē konkurē ar autotransportu. Tādējādi paredzēts, ka intermodālie termināli uzlabos transporta infrastruktūras efektivitāti, samazinot sastrēgumus jūras ostās un radot apstākļus paātrinātiem muitas procesiem un procedūrām.

Vienlaikus SM uzskata, ka tirdzniecības veicināšana sekmēs vietējo ražotāju konkurētspējas pieaugumu, kas palīdzēs paātrināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un radīt nodarbinātības iespējas.

Ministrijā atzīmē, ka ES Baltajā grāmatā ir uzsvērta nepieciešamība līdz 2030. gadam 30 % kravu pārvadājumu no autoceļiem novirzīt uz dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem, bet līdz 2050. gadam – vairāk nekā 50 %. SM ieskatā viens no galvenajiem mehānismiem, kā to panākt, ir uzlabot intermodālo termināļu, piemēram, “sauso ostu” efektivitāti un stiprināt savienojumus starp dzelzceļa, jūras un autoceļu tīkliem.

Eiropas Komisijas (EK) Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija aicina ievērojamu modālo kravu pārvirzi no autoceļiem uz dzelzceļu, iekšzemes ūdensceļiem vai tuvsatiksmes kuģošanu. Mērķis ir nodrošināt transporta tīklu ilgtspējību un integrāciju visās dalībvalstīs, norādot, ka intermodālajiem termināļiem un “sausajām ostām” ir būtiska nozīme oglekļa emisiju samazināšanā, veicinot dzelzceļa un ūdensceļu izmantošanu, kas ir energoefektīvāks un mazāk piesārņojošs salīdzinājumā ar autotransportu, norāda SM.

Vienlaikus arī Latvijas plānošanas dokumentos uzsvērta nepieciešamība kravu pārvadājumos veicināt pāreju uz dzelzceļu. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030. gadam paredz ierobežot neracionālu kravas transporta izmantošanu, kā arī sekmēt kravas transporta ar mazāko piesārņojošo vielu emisiju uz pārvadātās kravas vienību un transporta līdzekļa masu izmantošanu, tādējādi kravu transportēšanai pēc iespējas vairāk jāizmanto dzelzceļš un ostas, mazāk – autoceļi, skaidro ministrijā.