Dzirkstele.lv
Līdz ar pavasara iestāšanos tīrumos parādīsies migrējošo zosu bari, kas lidojuma starplaikos labprāt atpūtīsies un uzņems barības vielas turpmākajam ceļam. Lai atbaidītu gājputnus no kultūraugu sējumiem un mazinātu nodarītos zaudējumus, lauksaimnieki, kas audzē riskam visvairāk pakļautās kultūras, piemēram, graudaugus un tauriņziežus, Dabas aizsardzības pārvaldē (pārvalde) var pieteikties limitētai migrējošo zosu ieguvei jeb atļaujām zosu letālajai atbaidīšanai.
Pavasara migrācijā neviena zosu suga Latvijā nav medījama. Pārvalde izsniedz limitētu skaitu atļauju zosu ieguvei ar medību ieročiem tikai aizbiedēšanas un kultūraugu pasargāšanas nolūkā. Līdz ar to šāda darbība ir iespējama vienīgi ar pārvaldes izsniegtu atļauju. Un līdz 15. maijam kopumā šādā veidā visā Latvijā iegūstamas ne vairāk kā 1000 zosis – 500 sējas zosis Anser fabalis un 500 baltpieres zosis Anser albifrons. Letālo atbaidīšanu var veikt tikai diennakts gaišajā laikā, kad putni ir nolaidušies lauksaimniecības zemēs ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuras ir veidotas putnu aizsardzībai. Atbaidīšanas laikā jāievēro visi nosacījumi un medības reglamentējošie normatīvie akti, kā arī ir aizliegts lietot gludstobra munīciju, kas satur svinu, un atrasties ar svinu saturošu gludstobra munīciju darbības veikšanas vietā. Ja zosis paceļas spārnos, to ieguve un atbaidīšana jāpārtrauc.
Šogad pirmie pieteikumi jau ir saņemti un izsniegtas pirmās atļaujas, lai lauksaimnieki varētu kombinēt dažādas postījumu samazināšanas metodes. Atļaujas pārvalde izsniedz mēneša laikā kopš pieteikuma iesniegšanas, tāpēc to saņemšanai jāpiesakās laicīgi.
Pieteikuma forma atļauju saņemšanai pieejama pārvaldes tīmekļa vietnes www.daba.gov.lv sadaļā Pakalpojumi Kompensācijas. Savukārt sugu atšķirības, kā arī pirms un pēc limitētās zosu ieguves nepieciešamās darbības skaidro pārvaldes radītā infografika.
“Pārveidojot zālājus par aramzemēm un veidojot lielākas vienlaidu lauku platības, putniem piemērotas atpūtas un barošanās vietas sarūk, tādēļ kultūraugu lauki jo īpaši pievērš to uzmanību. Lai sasniegtu sava ceļojuma galamērķi ziemeļos, caurceļojošajām zosīm ir jāuzņem pietiekams barības daudzums. Liedzot putniem šo iespēju, mēs paildzinām zosu uzturēšanos valstī. Pētnieku pieredze liecina, ka pavasarī migrējošo zosu atbaidīšana no laukiem problēmu neatrisina, bet izkliedē putnus uz plašākām teritorijām apkārtnē,” teic pārvaldes Dabas departamenta direktore Gita Strode un atgādina, ka visefektīgāk zosu postījumus regulārajās putnu viesošanās vietās palīdz novērst putniem speciāli atstātas nozīmīgas teritorijas, piemēram, papuve un zālāji, kurās putni var baroties bez cilvēku radītiem traucējumiem.
Zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir sarežģīts process, kas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Lauksaimniecības zemēs migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.
21. gadsimta vidū zosu skaits Eiropā bija samazinājies līdz minimumam pārmedīšanas un dabisko biotopu izzušanas dēļ. Pateicoties ieviestajiem stingrajiem aizsardzības pasākumiem, galvenokārt pavasara medību aizliegumam, vairāku zosu sugu populācijas šobrīd atjaunojas.
Sugu un biotopu aizsardzības likums un Medību likums, ar kuriem tiek ieviesta Eiropas Padomes direktīva par savvaļas putnu aizsardzību, aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī medību tradicionālajā izpratnē. Ja tomēr nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo sugu populācijām, ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz putnu ieguvi un traucēšanu noteiktos gadījumos, piemēram, augkopībai nodarīto zaudējumu mazināšanas nolūkā.
