Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par nepatiesu un maldinošā formā pasniegtu informāciju, alkohola lietošanas cildināšanu un nacionālā naida kurināšanu

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) ētikas padome 28. februāra sēdē izskatīja vairākas sūdzības un vēstules par nepatiesu un maldinošā formā pasniegtu informāciju, alkohola lietošanas slavināšanu un nacionālā naida kurināšanu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vērtējot “LPB Bank” sūdzību par raidījuma “Nekā personīga” 2022. gada 18. decembra sižetu, ētikas padome secināja, ka raidījuma veidotāji nav pārkāpuši ētikas kodeksu. “LPB Bank” sūdzējās, ka raidījuma veidotāji ir vēlējušies pēc iespējas sasaistīt banku ar Mihailam Uļmanam, kas pastarpināti ir tās līdzīpašnieks, izvirzītajām apsūdzībām, nav darījuši pietiekami, lai atspoguļotu bankas norobežošanos, izplatījuši nepatiesu un maldinošā formā pasniegtu informāciju. Ētikas padome secināja, ka šiem pārmetumiem nav pamata – raidījumā ir skaidri atspoguļots bankas komentārs, raidījuma veidotāju secinājumi ir loģiski, un nebūtu pamata gaidīt, lai raidījuma veidotāji apzināti izvairītos ziņot par izmeklēšanas gaitā atklāto un saistītajiem aspektiem (piemēram, arestu Mihaila Uļmana īpašumiem) tiklīdz tas skar viņam līdzpiederošo banku. Ētikas padome arī secināja, ka raidījuma teksts ir uztverams un analizējams kontekstā ar tā audiovizuālo formu – ekrānā redzamais un dzirdamais ir daļa no raidījuma. Vienlaikus ētikas padome secina, ka augsta precizitāte žurnālistu darbā, īpaši, – veidojot raidījumus un publikācijās par sensitīvām tēmām, ir vēlama, jo ļauj samazināt pārpratumus un novērst interpretācijas. Jāņem arī vērā, ka raidījumiem nereti tiek veidoti un publicēti transkripti — sacītā un rakstītā rakstisks atspoguļojums, kuros nav papildinošās audiovizuālas informācijas. Tāpēc ir lietderīgi, lai jau raidījuma tekstā būtu iekļautas precīzas norādes, – kas ir citāta vai informācijas avots, secinājumu veicējs u.tml.

Ētikas padomes atzinumu pa šo sūdzību ir pieejams LMĒP mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.

Ētikas padome skatīja arī iesniegumu par alkohola lietošanas cildināšanu portāla “Jauns.lv” publikācijā “Dž. Dž. Džilindžers sasniedz četru promiļu reibumu” un sniedza sūdzētājam un medijam vispārēju komentāru. Ētikas padome saprot, ka liela daļa portāla publikāciju ir veidotas ar izklaides mērķi, tajās saglabājot pietiekamu brīvību lasītājam pašam veidot savu skatījumu uz atspoguļotajiem notikumiem, tomēr tā uzskata, ka šajā publikācijā ir izcelts un atzinīgi novērtēts alkohola pašmērķīgs un pārmērīgs patēriņš. Ētikas padomes skatījumā, veidojot publikācijas par slavenībām un t.s. viedokļa līderiem un tajās piešķirot dzeršanai apbrīnas pilnu vieglumu, alkohola pārmērīga lietošana tiek normalizēta. Informācijas pasniegšana izklaidējošā veidā nemazina šajā publikācijā radīto cildinājumu efektu un nav sociāli atbildīga.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Skatot iesniegumu par žurnālista izteikumiem, asi vēršoties pret Krievijas valsts ideoloģijas izpausmēm, ētikas padome secināja, ka tas attiecas uz žurnālista izteikumiem privātajā “Twitter” kontā, nevis uz mediju sižetu vai publikāciju, tāpēc ētikas padome sniedza vispārēju komentāru. Ētikas padome apzinās, ka Krievijas iebrukums Ukrainā daudziem ir mainījis skatījumu uz agresorvalsti, un šī attieksme arī netiek slēpta – dažāda veida medijos kara un agresorvalsts tēma, cilvēku personiskā nostāja ir ieņēmusi lielāku lomu. Emocijas ir neizbēgamas. Tomēr jāņem vērā, ka izmantojot un uztverot dažādus emocionālus un tēlainus izteiksmes līdzekļus ārpus to sākotnējā konteksta, tie var tikt pārprasti, piemēram uztverti arī kā vispārinoši apzīmējumi cilvēkiem ar konkrētu valstisko vai etnisko piederību. Ētikas padomes ieskatā, cilvēkam ir jāapzinās šo apstākļu radītais spiediens, jāvērš uzmanība uz saviem izteiksmes līdzekļiem, valodas kultūru. Ir svarīgi, lai mūsu darbības un izteikumi nepadarītu mūs sliktākus, arī — lai tie netiktu pārprasti un nebūtu ērti izmantojami saspīlējuma eskalācijai, dehumanizācijai, naida kurināšanai. Žurnālistiem, jo īpaši, tas būtu jāpazinās, — no viņiem sagaida paaugstinātu atbildību un cieņpilnu komunikāciju arī personīgajās izpausmēs.

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” februāra sēdē piedalījās ētikas padomes priekšsēdētājas vietnieks Aivars Pastalnieks, padomes locekļi: Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Gunta Līdaka, Aleksandrs Mirlins.

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” dibināta 2018. gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 44 biedri un trīs asociētie biedri, kā arī biedrības Ētikas kodeksam pievienojušies trīspadsmit uzņēmumi un organizācijas, nekļūstot par biedrības biedriem. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv biedrības valdes locekle Ilona Skuja.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.