Dzirkstele.lv
Par 2024.gada dzīvotni Latvijas Dabas fonds (LDF) ir iecēlis mitrājus.
Mitrājs ir pārmitra vai ar seklu ūdens slāni klāta teritorija. Pie mitrājiem pieder palieņu pļavas, zāļu purvi, augstie purvi, arī piejūras zālāji un dabiski applūstoši, pārmitri meži un citas dzīvotnes, kur sastopas zeme un ūdens, tajā skaitā cilvēku veidoti mitrāji.
“Lai izprastu mitrāja būtību, ir jāatceras, ka dzīvība ir radusies tieši ūdenī, un mitrājs – tā ir vieta, kur satiekas un mijas zeme un ūdens. Tāpēc mitrājs ir dzīvības pilns. Tajā ir tādi apstākļi, lai varētu attīstīties un mājot gan sauszemes, gan ūdens sugas, gan sugas, kurām vajag tieši pārplūdušas vietas. Ziemeļamerikas dumbrāji, tropiskie mangrovju meži, lagūnas – tie visi ir pasaulē pazīstami mitrāji. Taču tikpat svarīgi un īpaši ir Latvijas mitrāji – mums ir jāapzinās to patiesā vērtība un jāsaprot, ka tie mums ir nepieciešami vairāk, nekā mēs domājam,” saka LDF fonda padomes loceklis Jānis Ķuze.
Pēdējo 50 gadu laikā pasaulē kopumā izzuduši vairāk nekā 35 % mitrāju, to platības samazinās ar trīs reižu lielāku ātrumu nekā meži. Arī Latvijā mitrāju teritorijas vēsturiski un šobrīd samazinās. Palieņu pļavas, viena no nozīmīgākajām mitrāju dzīvotnēm, Latvijā saglabājušās vien nepilnos 0,3 % valsts teritorijas.
Mitrāji ir dzīvesvieta ļoti daudzām dažādām dzīvības formām – ūdens un sauszemes augiem, sūnām, bezmugurkaulniekiem, zivīm, rāpuļiem, putniem un arī zīdītājiem. Ievērojama daļa no visām Latvijā sastopamajām putnu sugām ir saistītas ar mitrājiem – kā ar ligzdošanas, barošanās vai caurceļošanas laika atpūtas vietām. Piemēram, lielais dumpis un dzērve ligzdo mitrājos, melnais stārķis un jūras ērglis barojas, zosis atpūšas, caurceļojot.
Mitrāju augu sugas, kuras visi atpazīst, ir niedres, vilkvālītes, spilves, purva cūkauši, vaivariņi, dzērvenes, specifiskas mitrāju sugas ir, piemēram, lēzela lipare un purva mātsakne, bet košākās – Eiropas saulpurene, Sibīrijas skalbe, jumstiņu gladiola, zemeņu āboliņš, bezdelīgactiņa.
“Šīs dzīvotnes sniedz būtiskus ekosistēmu pakalpojumus, kas svarīgi mūsu eksistencei. Mitrāji darbojas kā sūkļi, kas uzkrāj plūdu un palu ūdeņus, un vēlāk tos lēnām atbrīvo, tā sargājot no pārplūšanas citas teritorijas un arī mūs. Tāpat tie ir dabiski filtri, kas attīra ūdeni no piesārņojuma. Mitrāji efektīvi saista un uzkrāj oglekli, tādējādi mazinot siltumnīcas gāzu radīto efektu un līdz ar to ir viens no klimata pārmaiņu mazināšanas mehānismiem. Piemēram, augstie purvi ar tajos uzkrāto kūdru ir viena no efektīvākajām dabā esošajām oglekļa krātuvēm,” rakstīts LDF vietnē “Ldf.lv”.
Latvijā ir sešas starptautiskas nozīmes mitrāju vietas: Papes mitrāji, Engures ezers, Ķemeru Nacionālais parks, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrājs, Teiču un Pelečāres purvi, taču arī nelielas mitrāju teritorijas ir būtiskas – bebraines, mazi dīķīši, slapji pļavu nostūri, mitras, neapsaimniekotas ieplakas intensīvi apstrādātos laukos.
Šogad gada dzīvotnei par godu LDF ir izdevis fotogrāfa Kristapa Kalna veidotu lielformāta mākslas fotokalendāru “Mitrāji”, kas ataino dažādas mitrāju ainavas saistībā ar konkrētā gadalaika sajūtām.
