Pētījums: Pašvaldību starptautiskā sadarbība lielākoties atbilst Latvijas nacionālajām ārpolitikas prioritātēm

Latvijas pašvaldību starptautiskā sadarbība ir daudzveidīga, un lielākoties atbilst arī Latvijas nacionālajām ārpolitikas prioritātēm, ar atsevišķiem izņēmuma gadījumiem – Daugavpils un Līvānu novada pašvaldību, secināts pētījumā “Sadarbība starp pašvaldībām un centrālās pārvaldes institūcijām starptautisko attiecību veidošanas kontekstā”.

Pētījuma autore Gunta Krevica norāda, ka Daugavpils un Līvānu novada pašvaldībām vēl pagājušā gada vasarā bija izteikti plaša sadarbība ar pašvaldībām no Krievijas un Baltkrievijas, neskatoties uz aktuālo situāciju Krievijas sāktā kara Ukrainā kontekstā, kad ne tikai Latvija, bet arī citas valstis ir ieviesušas sankcijas un pārtrauc sadarbību ar šīm valstīm.

Pirmo reizi Latvijā ir tapis pētījums par sadarbību starp pašvaldībām un centrālās pārvaldes institūcijām starptautisko attiecību veidošanas kontekstā. Pētījums apkopo arī unikālus datus par Latvijas pašvaldību starptautiskās sadarbības partneriem pēc 2021.gada 1.jūlija administratīvi teritoriālās reformas, kā arī analizē Latvijas pašvaldību starptautiskās sadarbības prioritāšu atbilstību nacionālajai ārpolitikai un to mijiedarbību ar centrālās pārvaldes institūcijām starptautisko attiecību veidošanas kontekstā.

Pētījumā centrālās pārvaldes institūcijas ir Ārlietu ministrija (ĀM), kas ir valsts ārpolitikas veidotāja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kuras pārraudzībā ir pašvaldības, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība, kas apvieno Latvijas novadu un pilsētu pašvaldības.

Pamatojoties uz pieejamajiem datiem par Latvijas pašvaldību starptautiskās sadarbības partneriem, kas ievākti pēc 2021.gada 1.jūlija administratīvi teritoriālās reformas – 2022.gada aprīlī un maijā, noskaidrots, ka pašvaldībām kopumā ir 317 starptautiskās sadarbības partneri 41 valstī četros no sešiem pasaules kontinentiem – Eirāzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā.

Visbiežāk pašvaldības ir izvēlējušās sadarboties ar Lietuvu (27 pašvaldības), Poliju (21 pašvaldība), Igauniju (20 pašvaldības), Vāciju (20 pašvaldības) un Zviedriju (20 pašvaldības). Tām seko Gruzija, Ukraina, Francija, Itālija, Dānija, Moldova un Norvēģija.

Tas, ka Rīgas pašvaldība ir aktīvākā pašvaldība pēc starptautiskās sadarbības partneru skaita, ir likumsakarīgi, jo tā ir Latvijas galvaspilsēta, kur notiek galvenie ekonomiskie, politiskie un starptautiskie procesi. Rīgai ir ne tikai visvairāk sadarbības partneru, bet tās īstenotā sadarbība ir arī daudzveidīga – kopumā ar 19 dažādām valstīm. Tāpat šajā reitingā ir vēl trīs lielākās pilsētas – Daugavpils, Jūrmala un Jelgava. Turklāt arī šo pašvaldību starptautiskā sadarbība ir daudzveidīga, raugoties pēc valstīm ar ko tās sadarbojas. Savukārt sešas pašvaldības šajā reitingā ir novadu pašvaldības – Tukuma, Jēkabpils, Bauskas, Jelgavas, Gulbenes un Valmieras novada pašvaldība.

Krevica piebilst, ka pašvaldībām tika vaicāts par starptautiskās sadarbības virzieniem, ieguvumiem no sadarbības, kā arī par sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gada 24.februārī, un par starptautiskās sadarbības attīstīšanu kavējošiem faktoriem.

Pašvaldību starptautiskajai sadarbībai kļūstot aktīvākai, kā arī mainoties ģeopolitiskajai situācijai un starptautiskajiem notikumiem, aktuāls kļuva jautājums, vai Latvijas pašvaldību starptautiskā sadarbība tiek īstenota atbilstoši nacionālā līmeņa ārpolitikai, vai arī tā ir katras pašvaldības brīva, no valsts institūciju puses nekontrolēta izpausme, un kā šajā jautājumā notiek sadarbība ar centrālās pārvaldes institūcijām, uzsver pētījuma autore.

Pētot sadarbību starp pašvaldībām un centrālās pārvaldes institūcijām starptautisko attiecību veidošanas kontekstā, pētījumā secināts, ka pašvaldības Latvijā ir demokrātiskas, un tām ir ievērojama autonomija tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar augstākiem normatīvajiem aktiem, Satversmi un likumdošanu. Pašvaldība ir neviennozīmīga pašu vara, jo tai ir jārespektē augstāka vara. Pašvaldības ir valsts pārvaldes daļa – valsts turpinājums attiecīgajā administratīvajā teritorijā, līdz ar to tām būtu jārespektē kopīgās valsts pārvaldes normas un kopīgā nacionālā nostāja.

Kopumā pašvaldības Latvijā starptautisko sadarbību veido lielākoties pēc saviem ieskatiem un iniciatīvām, un neskatoties uz to, ka tām trūkst finansiālais, informatīvais un metodiskais atbalsts no centrālās pārvaldes institūcijām, tās ir pratušas salāgot savas intereses ar valsts noteiktajām prioritātēm, secinājusi pētniece.

Līdz šim esošais normatīvais regulējums skaidri neatrunāja pašvaldību starptautiskās sadarbības veidošanas kārtību. Pašvaldībām ir atļauts to darīt pēc saviem ieskatiem, taču netika norādīts, vai tas ir jādara saskaņā ar nacionālo ārpolitiku. Savukārt kopš šā gada 1.janvāra spēkā ir stājies jaunais “Pašvaldību likums”, tajā jau ir atrunāts, ka pašvaldību starptautiskajai sadarbībai ir jāatbilst nacionālajai ārpolitikai, kā arī pašvaldībām pirms sadarbības uzsākšanas ar ārvalstu pašvaldībām, pašvaldību biedrībām un citām ārvalstu institūcijām jākonsultējas ar ĀM, ja to lūdz ĀM vienotas valsts ārpolitikas īstenošanai. Turklāt pašvaldībai vai pašvaldību biedrībai ir pienākums informēt ĀM par noslēgto sadarbības līgumu ar ārvalstu pašvaldību, pašvaldību apvienību un citām ārvalstu institūcijām.

Pētījums “Sadarbība starp pašvaldībām un centrālās pārvaldes institūcijām starptautisko attiecību veidošanas kontekstā” veikts Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes maģistra studiju programmā “Starptautiskās attiecības un diplomātija”. Darba vadītājs ir profesors Andris Sprūds (P), konsultante – RSU lektore un politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

LETA