LETA
Nebanku kredītdevēju no jauna izsniegto kredītu apmērs pagājušajā gadā pieaudzis par 11,99 % jeb 79,69 miljoniem eiro, sasniedzot 744,25 miljonus eiro, pirmdien preses konferencē informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.
Pērn noslēgts vairāk nekā miljons jaunu darījumu, kas ir par 75 100 darījumiem jeb 7,96 % vairāk nekā 2022.gadā.
Vītoliņa sacīja, ka 744,25 miljoni eiro ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā nebanku kreditēšanas sektorā kopš 2013.gada, kad PTAC sāka gatavot pārskatus par nozari.
Stabilizējies licencēto patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju skaits. Pērn 31.decembrī spēkā bija 37 licences, bet jaunus aizdevumus izsniedza 35 aizdevēji, tostarp 17 uzņēmumi izsniedza distances kredītus, 12 – līzinga un citus ar transportlīdzekļa vai cita veida objekta nodrošinājumu saistītus kredītus, 11 – patēriņa kredītus, astoņi – hipotekāros kredītus, bet četri – lombarda kredītus.
Vītoliņa skaidroja, ka pērn nebanku kreditētāji turpināja būt konsekventi piedāvāto kredītu veidos, tos būtuski nav mainījuši, papildinājuši vai no kāda atteikušies.
Tāpat kā iepriekšējos gados, neviens no uzņēmumiem nebija pārstāvēts piecos kredīta veidos, četrus kredīta veidus piedāvāja tikai viens uzņēmums. Četri uzņēmumi patērētājiem izsniedza jaunus aizdevumus trīs kredīta veidos un septiņi uzņēmumi – divos kredīta veidos. Lielākā daļa – 23 uzņēmumi – patērētājus kreditējuši tikai vienā kredīta veidā, kas liecina par kredīta devēju izvēli specializēties.
Kopējais nebanku kreditētāju kredītportfelis pērn pieaudzis par 12,22 % jeb 115,47 miljoniem eiro – līdz 1,06 miljardiem eiro.
Vītoliņa informēja, ka izsniegto summu apjoma pieaugums pērn salīdzinājumā ar 2022.gadu vērojams visos kredītu veidos, savukārt darījumu skaits pērn pieauga distances kredītiem un kredītiem pret kustamas mantas ķīlu, bet samazinājās patēriņa kredītiem, līzingiem un hipotekārajiem kredītiem.
Kopumā 47 % no izsniegtā jauno kredītu apjoma bija distances kredīti, 28 % – līzings, 18 % – patēriņa kredīti, 6 % – lombarda kredīti, bet 1 % – hipotekārie kredīti. Vītoliņa sacīja, ka šis sadalījums gadu no gada īpaši nemainās.
Vītoliņa atzīmēja, ka 2023.gada otrajā pusgadā divos mēnešos no jauna izsniegto kredītu apjoms pārsniedza 67 miljonus eiro, kas arī ir viena mēneša rekordi laika posmā kopš 2013.gada.
Vislielākais jauno darījumu skaita samazinājums pērn bija patēriņa kredītiem – par 12,09 %, seko hipotekārie kredīti ar samazinājumus par 5,8 % un līzingi ar darījumu skaita samazinājumu par 3,22 %.
Pērn no jauna izsniegtie distances kredīti summas ziņā palielinājušies par 19,84 %, no jauna izsniegtie patēriņa kredīti – par 8,73 %, jaunie līzingi – par 2,52 %, bet no jauna izsniegtie hipotekārie kredīti – par 3,87 %.
Distances kredītiem, patēriņa kredītiem un līzingiem pērn sasniegti jauno kredītu izsniegšanas apjomu rekordi kopš 2013.gada – attiecīgi 352,83 miljoni eiro, 134,42 miljoni eiro un 205,62 miljoni eiro.
Vītoliņa informēja, ka arī pērn kopējā kredītportfeļa kvalitāte nebanku sektorā saglabājās laba un bez kavējumiem bija 90,95 % no izsniegtajiem kredītiem. Tas gan ir neliels samazinājums salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad bez kavējumiem bija 91,16 % kredītu.
Vislabākā kvalitāte pērn bijusi līzingiem, kur bez kavējumiem bija 96,82 % no izsniegtajiem kredītiem. Patēriņa kredītiem bez kavējumiem bija 90,48 %, distances kredītiem – 85,71 %, bet hipotekārajiem kredītiem – 73,1 %.
Tāpat Vītoliņa informēja, ka pērn viena distances kredīta vidējā summa bija 719,28 eiro, kas ir samazinājums par 0,26 %. Vidējā patēriņa kredīta summa bija 953,9 eiro, kas ir pieaugums par 23,67 %, vidējā līzinga summa – 18 274,77 eiro, kas ir pieaugums par 5,92 %, bet vidējā hipotekārā kredīta summa – 18 786,76 eiro, kas ir pieaugums par 10,27 %.
