Dzirkstele.lv
Pēc tam, kad slimnīcā ar difteriju nonāca četri bērni, no kuriem viens vēlāk nomira, sociālajos medijos atkal aktivizējušies vakcīnskeptiķi. Viņi nepamatoti biedē, ka potēšanās pret difteriju ir bīstamāka nekā pati slimība. Lai gan difterijas vakcīnām tāpat kā citiem medikamentiem ir blakusparādības, tās vairumā gadījumu ir īslaicīgas un ilgtermiņā nekaitē veselībai. Turpretim pati slimība ir īpaši lipīga un nāvējoša, it sevišķi maziem bērniem, kas nav potēti.
Kas ir difterija un kāpēc tā ir bīstama?
Difterija ir baktēriju infekcija, kurai raksturīga rīkles un elpceļu gļotādu atmiršana. Tās rezultātā šie orgāni “aizaug” jeb pārklājas ar nedzīvu šūnu slāni jeb plēvi. Slimība izraisa arī sirds, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājumus, kā arī smagu vispārēju saindēšanos. Cilvēki visbiežāk mirst no nosmakšanas vai sirds muskuļa iekaisuma. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka difterija ir nāvējoša 5–10% gadījumu. Īpaši augsts risks ir bērniem līdz četru gadu vecumam un pieaugušajiem virs 40 gadiem – šajās vecuma grupās saslimušie mirst līdz pat 20 % gadījumu. Apkopojot virkni pētījumu, Džonsa Hopkinsa Universitātes Sabiedrības veselības skolas zinātnieki ir secinājuši, ka cilvēkiem, kas saņēmuši vismaz pirmās trīs difterijas potes, nāves risks saslimstot ir 14 reizes mazāks nekā nevakcinētajiem.
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca norāda, ka šajā gadsimtā no difterijas Latvijā miruši tikai nevakcinēti bērni. Par vakcinācijas aptveri Latvijā dažādās vecuma grupās vairāk var lasīt šeit.
Kāpēc vakcinē ar kombinēto poti?
Latvijā bērnus pret difteriju vakcinē divu, četru, sešu un 12–15 mēnešu vecumā; vēlāk arī septiņos un četrpadsmit gados. Pieaugušajiem ieteicams no jauna vakcinēties ik pēc desmit gadiem. Vakcīna pret difteriju tiek ievadīta kopā ar vairākām citām vakcīnām tā sauktās kombinētās potes sastāvā. Šādā veidā mazulis pēc iespejas ātrāk tiek pasargāts no vairākām bīstamām slimībām, Re:Check skaidro SPKC pārstāve Ilze Ūdre. Tas arī samazina ārsta vizīšu un dūrienu skaitu. Tāpat mazāks injekciju skaits samazina iespēju, ka notiks kāda nejaušības kļūda. Pētnieki pārbauda, lai ne tikai katra atsevišķā vakcīna, bet arī to kombinācijas būtu drošas un efektīvas. Latvijas Zāļu reģistrā reģistrētas vairākas kombinētās potes pret difteriju.
Zāļu valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane sarakstē Re:Check norāda, ka Latvijā nav saņemts neviens ziņojums par nāvi pēc kādas kombinētās difterijas potes. Vairums blakņu ir īslaicīgas un bez ilgtermiņa sekām. Iespējams, smagākās ir 40°C temperatūra un anafilaktiskais šoks, taču tie ir reti. Visas blaknes var izlasīt katras potes zāļu aprakstā Zāļu reģistra mājaslapā (šeit).
Latvijā reģistrēto kombinēto difterijas pošu aprakstos kā iespējama blakusparādība minēts Gijēna-Barē sindroms. Cēloņsakarība starp tām un Gijēna-Barē sindromu nav pierādīta. Turklāt ziņojumi par sindromu esot tik ārkārtīgi reti, ka pat nav iespējams aprēķināt, cik šī blakne varētu būt bieža.
Vakcīnās nav bīstama alumīnija daudzuma
Vakcīnskeptiķi norāda uz it kā bīstamo alumīnija daudzumu, ko jaundzimušie ar vakcīnām saņem mūža pirmajos divos gados. Piemēram, kādā populārā Facebook ierakstā minēts, ka kombinētā pote esot visriskantākā, jo saturot daudz alumīnija. Šīm bažām nav pamata.
Alumīnijs ir ķīmiskais elements, kas atrodams vidē, mātes pienā un lielā daļā pārtikas produktu, piemēram, maizē, dārzeņos un piena maisījumos. Alumīnija sāļus kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem pievieno arī vakcīnām, jo tas palēnina aktīvo vielu izdalīšanos un stimulē imūno sistēmu, lai tā labāk “iemācās” cīnīties pret attiecīgo patogēnu. Vakcīnas satur pavisam nedaudz alumīnija sāļu. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas portālā Veselapasaule.lv skaidrots, ka vakcīnu sastāvā alumīnija daudzums ir līdzīgs mākslīgajos maisījumos esošajam.
2011. gadā ASV pētnieki modelēja, cik alumīnija ķermenī uzkrājas no vakcinācijas un pārtikas pirmajās 400 bērna dzīves dienās. Lai gan alumīnija slogs no vakcinācijas bija lielāks nekā no pārtikas, tas tik un tā bija neliels un vairākas reizes mazāks par daudzumu, kādu par bīstamu atzīst ASV Toksisko vielu un slimību reģistra aģentūra. Pētnieki norāda, ka alumīnijs var radīt veselības traucējumus, taču tas notiek pie lielām alumīnija devām (piemēram, regulāri to ieelpojot darba vietā) vai cilvēkiem ar nieru traucējumiem, kas apgrūtina tā izvadīšanu no organisma.
Citā – 2017. gada ASV Hārvarda medicīnas skolas – pētījumā ārsti un zinātnieki analizēja alumīnija līmeni 9–13 mēnešus vecu mazuļu asinīs un matos. Viņi secināja, ka alumīnija līmenim ķermenī nav saistības ar to, vai un cik daudz bērni dzīves laikā saņēmuši alumīniju saturošas vakcīnas. Līdzīgus rezultātus 2013. gadā ieguva arī pētnieki, kas dienu pēc vakcinācijas pārbaudīja alumīnija līmeni asinīs un urīnā divus mēnešus veciem pāragri dzimušiem mazuļiem.
Populārajā Facebook ierakstā arī minēts, ka “vakcīnu pētījumos nekad netiek izmantots placebo, kā visiem citiem medikamentiem”. Tā nav taisnība. Vakcīnu izstrādē par zelta standartu uzskata kontrolētus nejaušinātus pētījumus un tajos izmanto kontrolgrupas jeb cilvēkus, kas vakcīnas vieta saņem placebo – šajā gadījumā šķidrumu, kurā vakcīnas vispār nav. Kontrolgrupa ir nepieciešama, lai būtu ar ko salīdzināt cilvēkus, kas pētījumā saņem vakcīnu. Zinātniskās literatūras meklēšanas rīkā Google Scholar atrodama virkne klīnisko vakcīnu pētījumu, kuros izmantots placebo.
Difterija tikpat kā izskausta, pateicoties vakcīnām
Vēsturiski difterija un citas infekciju slimības bija galvenais bērnu nāves cēlonis. Pēdējo 100 gadu laikā vairums šo infekciju ir iegrožotas vai pilnībā apkarotas, pateicoties vakcīnām.
Pirmo difterijas vakcīnu izgudroja 19. gadsimta beigās. Pēc mūsdienu standartiem pote bija primitīva – tās sastāvā bija difterijas baktērijas toksīns un “pretinde”. Par modernās potes tēvu vairums uzskata franču veterinārārstu un biologu Gastonu Ramonu, kurš 1923. gadā atklāja, kā padarīt baktērijas toksīnu par nekaitīgu vielu, kuru imūnsistēma var izmantot, lai iemācītos cīnīties pret infekciju.
Latvijā vakcinācija pret difteriju sākās pagājušā gadsimta 30. gados un kopš tā laika slimība ir gandrīz izskausta. Salīdzinājumam 1920. gadā Latvijā ar difteriju slimoja aptuveni 75 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet mūsdienās īpatsvars sarucis gandrīz 300 reizes un slimnieku skaits nereti ir saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem. No 2020. līdz 2022. gadam Latvijā nebija neviena slimības gadījuma. Līdzīga tendence novērojama arī citās valstīs, piemēram, ASV. 1921. gadā ASV ar difteriju sasirga 206 tūkstoši cilvēku, no kuriem 15 tūkstoši jeb 7,5 % neizdzīvoja. Mūsdienās, kad teju 94 % ASV iedzīvotāju saņēmuši vismaz trīs difterijas potes, slimība valstī ir izskausta – pēdējais gadījums konstatēts 2003. gadā.
Secinājums: Difterija ir bīstama slimība, un, saslimstot ar to, var nomirt. Risks ir īpaši liels nevakcinētiem maziem bērniem. Vislielākais risks ir nevakcinētiem bērniem. Vakcinēšanās pret difteriju ir drošāka par saslimšanu. Latvijā pēc kombinētajām difterijas potēm nav konstatēts neviens nāves gadījums. Vairums kombinēto vakcīnu blakņu ir īslaicīgas un bez ilgtermiņa sekām. Kombinētajās difterijas vakcīnās un citās bērnu vakcinācijas kalendāra potēs nav bīstams alumīnija daudzums.
- Ronalds Siliņš/”Re:Baltica”/”Re:Check”
