LETA
NATO ir jāmaina procedūras iznīcinātāju pacelšanai, otrdien Rīgas pilī žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc 7.septembrī, konstatējot Latvijas teritorijā ielidojušo Krievijas dronu, gaisā netika pacelti NATO iznīcinātāji, Valsts prezidents skaidroja, ka tie atrodas NATO komandvadības pakļautībā un ne Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ne kāda cita valsts amatpersona nevar tai dot tiešus uzdevumus. Šāda kārtība darbojas kopš Latvijas iestāšanās aliansē.
E.Rinkēvičs skaidroja, ka, lai šos iznīcinātājus paceltu gaisā, ir savi rīcības modeļi un algoritmi. Valsts prezidents norādīja, ka viņš tos nevar atklāt, jo tie ir klasificēti, taču, vadoties no pirmdien notikušās NBS un Aizsardzības ministrijas kopīgās preses konferences, saprotams, ka atsevišķi elementi neizpildījās, lai iznīcinātājus izmantotu.
“Vai tas bija pareizi? Nē. Mēs redzam, ka līdzīgi rīkojās, piemēram, Polija un Rumānija, kuras pacēla gaisā savus nacionālos iznīcinātājus,” žurnālistiem teica Valsts prezidents.
Runājot par to, ko var mainīt, E.Rinkēvičs norādīja, ka Latvijas vēstnieks šo jautājumu aktualizējis NATO padomē, jo ir jāprecizē kopējā NATO rīcībpolitika šādās situācijās. Valsts prezidents akcentēja, ka alianses samitā Viļņā un Vašingtonā ir lemts, ka papildu klasiskajai gaisa telpas patrulēšanai Baltijas valstīs un NATO Austrumu flangā ir jāizvieto gaisa telpas aizsardzības misija. Viņš skaidroja, ka tās būtu papildu lidmašīnas, kurām būtu tiesības un aprīkojums rīkoties “daudz skarbāk”.
“Šie lēmumi ir pieņemti, bet tie prasa sabiedroto papildu klātbūtni. Lēmumi ir izpildes procesā, un mēs aicinām tos pastiprināt. Mēs redzam, ka šāda veida incidenti kļūst arvien biežāki, vai tā būtu Rumānija, Polija vai Latvija. Nevar izslēgt, ka, piemēram, rīt tā var būt Lietuva, Slovākija, vai kāda cita valsts, kura atrodas relatīvi netālu no Ukrainas,” teica Valsts prezidents.
E.Rinkēvičs aicināja ņemt vērā vēl vienu aspektu – pret droniem neizmanto dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet gan, piemēram, automātiskos ieročus, ložmetējus. Valsts prezidents uzsvēra, ka “mēs neesam pilnībā neaizsargāti”. Viņš atzīmēja, ka saistībā ar Krievijas drona ielidošanu Latvijas teritorijā aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) rosinājis pārbaudi par NBS rīcību.
“Tāpēc gribu sagaidīt, kādi būs šīs pārbaudes rezultāti, un skatīties, vai parādīsies vēl kādi fakti. Šodien Nacionālās drošības padomēs (NDP) sēdē mēs skatījām starpziņojumu, kas nav pabeigts izmeklēšanas vai pārbaudes ziņojums,” teica E.Rinkēvičs.
Viņš pieminēja, ka NDP detalizēti izrunāts Latgalē notikušais incidents, uzklausot aizsardzības un iekšlietu ministrus, NBS komandieri, Latvijas Gaisa spēku komandieri un drošības iestādes. Sēdē secināts, ka šāda veida incidenti prasa nopietnu esošo procedūru un algoritmu izvērtēšanu.
Pēc Rinkēviča paustā, ir panākta vienošanās, ka mēneša laikā tiks pilnveidoti rīcības algoritmi gan NBS, gan sadarbībā ar iekšlietu sistēmu. Valsts prezidents uzsvēra, ka 7.septembrī NBS veica pamatdarbības, taču ir uzlabojamas gan procedūras, gan jārisina plašāki jautājumi, piemēram, ir jāuzlabo gaisa telpas pārskatāmība.
“Ir konkrētas lietas, ko NBS jau patlaban veic. Tiks norīkotas papildu spējas. Tāpat ir jāskatās, ko darīt ar tām spējām, kas palīdzētu kontrolēt visu Austrumu robežu, taču mēs runājām arī par lietām, kuras mēs patlaban nevaram ietekmēt,” teica Valsts prezidents.
Viņš atzīmēja, ka Latvija ir pasūtījusi pretgaisa aizsardzības sistēmas, taču piegādes laiki no Latvijas neatkarīgu iemeslu dēļ ir ilgi, jo rindā ir daudzas valstis. Tāpēc, kā uzsvēra prezidents, ir jāmeklē papildu iespējas, kā aizsargāties pret šāda veida potenciālām situācijām nākotnē.
“[Šādās situācijās] lēmumi ir jāpieņem ātri, uz vietas. Tajā brīdī ir jāspēj identificēt, ka tas nav deltaplāns. Mums ir zināmas grūtības radarā identificēt, kas tieši tas ir par lidojošu objektu. Radars neuzrāda informāciju, ka tas ir bezpilota lidaparāts,” teica E.Rinkēvičs.
Viņš sacīja, ka NDP šo jautājumu atkal skatīs pēc mēneša. Valsts prezidents pauda cerību, ka šodienas saruna sēdē palīdzēja gan valsts amatpersonām, kas strādā NDP, saprast situāciju, gan arī NBS vadībai veidoja izpratni, kas ir tālāk darāmie darbi.
Taujāts, kā viņš vērtē atbildīgās ministrijas un institūciju komunikāciju ar sabiedrību, E.Rinkēvičs atzina, ka šo jautājumu viņam Rīgas pilī uzdod gandrīz katru nedēļu par dažādām tēmām. Viņš sacīja, ka negrib izplūst garākās atbildēs, taču uzsvēra, ka šī nav parasta situācija – no sabiedrības ir “absolūti pamatots un leģitīms” pieprasījums skaidrot situāciju.
“Protams, ka daļa no šīm atbildēm nav atklājamas objektīvu iemeslu dēļ. Diemžēl. Mums ir dažāda veida plāni, rīcības procedūras, kas ir NATO līmenī. Daļa no šīm procedūrām ir klasificētas, konfidenciālas, dažas – slepenas. Arī mūsu rīcība daudzos jautājumos ir klasificēta, jo tā parāda noteiktu NBS rīcības modeli,” uzsvēra Valsts prezidents.
Viņš norādīja, ka ir vairāki jautājumi, kurus varēja vairāk skaidrot, taču E.Rinkēvičs cer, ka visi no šīs situācijas ir mācījušies, un runa nav tikai par to, kas ir darāms, uzlabojums, bet arī par to, kā runāt ar cilvēkiem. Pēc Valsts prezidenta paustā, ja cilvēks ir pārliecināts un zina, kāpēc un ko viņš dara, taču neizskaidro to apkārtējiem, nav jābrīnās, ka seko “pamatota sašutuma vētra” un daudz jautājumu.
E.Rinkēvičs uzsvēra, ka ir trīs darāmie darbi. Pirmkārt, sagatavoties iespējamām līdzīgām situācijām un mācīties no 7.septembra. Otrkārt, runa ir par vidēja termiņa un ilgtermiņa darbībām, kas attiecas uz iepriekš pieminēto pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi. Treškārt, ir jāved sarunas ar NATO par kopēju rīcībpolitiku tādās situācijās.
“Dzirkstele” jau rakstīja šeit
