Dzirkstele.lv
Vēl pirms Jāņu karstuma apsekojot vasarāju laukus visā valstī, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti atzina – pat neraugoties uz iespaidīgajām lietavām, vasarāju raža solās būt laba. Tomēr – situācija var mainīties. Par to informē Ilze Rūtenberga-Bērziņa, LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja.
Vasarājiem pagaidām pietiek mitruma, un aizvien ir reģioni, kuros zeme vēl pārmitra. Inese Magdalenoka, LLKC Preiļu biroja augkopības speciāliste: “Par vasaras kviešiem un miežiem ir zināmas bažas, jo pēc ilgajām lietavām, kad virkne sējumu izslīka, lielākā daļa saimnieku tīrumiem neiedeva slāpekļa mēslojumu, un tie neizskatās pārāk labi. Tur, kur mēslojumu iedeva, lauki ir labi.”
Atšķirīga ir situācija Kurzemē un Vidzemē. “Līdz Jāņiem Kurzemē kopumā, izņemot Talsu un Dundagas pusi, mitruma pietika un augi izskatījās labi. Tomēr pašlaik jau manāms, ka vasarājiem lielā karstuma dēļ drīz sāks trūkt mitruma,” norāda LLKC Augkopības nodaļas speciāliste Ilze Skudra. “Savukārt Vidzemē, Madonas un Gulbenes pusē, kur vietām nolija pat 98 mm ūdens, vasarāju saknēm trūkst skābekļa un tie sākuši dzeltēt.”
Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Pagaidām mitruma vasarājiem pietiek, karstuma ietekmi vēl nevaram novērtēt, bet – ja nebūs ekstrēmu laika apstākļu, vasarāju ražas prognozes ir labas. Pateicoties vēsajam pavasarim, augi spējuši labi attīstīties. Lai gan dažādi kaitēkļi uz laukiem ir vērojami, pagaidām vasarājos novērots salīdzinoši maz slimību.”
Ražas prognozes liecina, ka nedaudz vairāk kā pērn varētu būt vasaras kviešu – Zemgalē to prognozē 4,8 t/ha (pērn – 4,6 t/ha), Latgalē 4,3 t/ha (pērn 4 t/ha). Arī vasaras rapsis solās būt vairāk: Kurzemē 2 t/ha (pērn 1,5 t/ha), Zemgalē – 1,8 t/ha (pērn 1,3 t/ha). Griķi iesēti salīdzinoši nesen, to ražība tiek prognozēta ap 1,0 t/ha, savukārt kartupeļiem – nedaudz vairāk kā 24t/ha.
