Vietas Eiropas Parlamentā Latvijā varētu būt ieguvušas septiņas partijas, labākos rezultātus gūstot JV un NA

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā līderos ir partiju apvienība “Jaunā vienotība” (JV) un Nacionālā apvienība (NA), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Piemēram, Valmieras novadā, kur abas šīs partijas tradicionāli guvušas labus panākumus, pēc gandrīz puses balsu saskaitīšanas, JV bija saņēmusi ap 30 % vēlētāju atbalstu, bet NA – ap 25 %, savukārt tuvākajiem konkurentiem “Latvijas attīstībai” (LA) un “Apvienotajam sarakstam” (AS) bijis ap 10 % vēlētāju atbalsta.

Tomēr ne visur Latvijā šo divu partiju pārsvars pār konkurentiem bijis tik ievērojams. Piemēram, Rīgas Zolitūdes un Pļavnieku iecirkņos jau tradicionāli uzvarējusi sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”. Galvaspilsētā salīdzinoši labāk veicies arī partijai “Progresīvie”, bet arī JV un NA Rīgā veicies gana pārliecinoši, tostarp JV uzvarējusi vairākos apmeklētākajos iecirkņos.

Pietiekami daudz balsu, lai iegūtu EP mandātu, saņēmusi arī partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet pagaidām nav skaidrs, vai partijai “Stabilitātei” būs izdevies gūt pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai tās pārstāvis varētu strādāt EP. Ja tas nebūs izdevies, pa diviem mandātiem iegūtu JV un NA, bet vēl katra pa vienam deputāta mandātam saņemtu piecas partijas – LA, AS, LPV, “Saskaņa” un “Progresīvie”.

Partija “Stabilitātei” šajās vēlēšanās Eiropas Parlamenta deputāta mandātu varētu nebūt ieguvusi, aģentūrai LETA atzina partijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs, kurš pats vēlēšanās nekandidēja.

Politiķis atzīmēja, ka pašlaik informācija par iespējamiem rezultātiem joprojām esot tikai baumu līmenī, bet arī viņam pienākušas ziņas, ka, visticamāk, “Stabilitātei” šajās vēlēšanās palikusi “aiz svītras”. Esot gan saņemta arī pretēja informācija, ka partija tomēr pie viena mandāta varētu būt tikusi, taču viņa iekšējā sajūta neesot tik optimistiska. Katrā ziņā, esot jāsagaida oficiālie rezultāti.

Rosļikovs ne īpaši labos “Stabilitātei” vēlēšanu rezultātus saista galvenokārt ar lielo konkurenci, kas izvērsusies par krievu valodā runājošo elektorātu. “Tādu savstarpējo apmētāšanos ar dubļiem un netīrumiem es 30 gadu laikā nebiju vēl redzējis,” aģentūrai LETA vērtēja Rosļikovs. Viņaprāt, tas ir bijis iemesls, kādēļ krieviski runājošajiem vēlētājiem nav izveidojusies izpratne, par ko balsot, un vēlētāji nav bijuši pietiekami aktīvi.

Sociālajos tīklos noslēpumaini EP vēlēšanu iespējamos rezultātus Latvijā izklāstījis LA eiroparlamentārieša Ivara Ijaba palīgs Pēteris Viņķelis: “Kopā deviņi kustoņi: 22 āboli, 17 prievītes, 12 doktori, pa 6 sarkanie, buldozeri, konvoji un kepkas.” Šāds vēlēšanu iznākums procentos nozīmētu, ka divas līderpartijas iegūtu pa diviem mandātiem, bet piecas sekotājas – pa vienam.

Jau ziņots, ka EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēja 16 saraksti.