Gulbenes novada invalīdu biedrības valdes locekle Diāna Zālīte: “Lai arī esam mazāk, ir labi, ka mums ir sava vieta, kur atnākt un darboties.”

Gulbenes novada invalīdu biedrība darbojas rosīgi visa gada garumā un apvieno aptuveni 75 biedrus, kuri iesaistās dažādos pasākumos un nodarbībās. Šobrīd biedrība gatavojas Ziemassvētku pasākumam, vēl tikai nav precizēts datums, lai kārtējo reizi dzīvespriecīgā atmosfērā pulcētu kopā biedrus.

Biedrība ir tā vieta, kur cilvēkus ar īpašām vajadzībām saprot, kur viņi var satikties ar cilvēkiem, kam ir līdzīgas raizes, parunāties, gūt atbalstu, kopā pavadīt laiku. Gulbenes novada invalīdu biedrības mājvieta ir Gulbenē, Brīvības ielā 22, kur atrodas nevalstisko organizāciju centrs. Tur visu laiku uz vietas ir cilvēks, un tā ir vieta, kur ikviens biedrs var atnākt un justies saprasts.

Lai ir vēl rosīgāk!

Biedrības priekšsēdētāja Biruta Kozlovska “Dzirkstelei” stāsta, ka katru otrdienu un ceturtdienu vīri spēlē zolīti, kas tiešām ir regulārs pasākums, savukārt sievas nāk spēlēt “Uno”.

“Tagad gatavojamies Ziemassvētkiem. Būs pasākums. Visticamāk, svinēsim jaunajā gadā, jo vecajā gadā diezin vai sanāks. Ir daudz citu pasākumu, nevaram visu apvienot. Decembra sākumā mums notika arī Invalīdu dienas pasākums, uz to bija sanākuši, un tagad būs Jaungada pasākums. Pasākumu mums netrūkst. Bijām aizbraukuši uz spa Igaunijā un atpūtāmies, pateicoties novada pašvaldībai, kura sarunāja transportu, kas mūs aizved. Mēs darbojamies. Vienīgais, kas mums patraucēja, bija “Covid-19” laiks,” stāsta B.Kozlovska. “Nevar raudāt un teikt, ka nekas nav bijis. Varbūt vēl paspēsim šogad aizbraukt uz cirka izrādi vai teātra izrādi. Tas arī ir vēl plānots, bet redzēs, kāda būs atsaucība. Otrdienās un ceturtdienās ir valdes sēdes, kad spriežam, ko darīsim, kādu redzam nākotni. Domājam arī uz priekšu.”

Gulbeniete Diāna Zālīte Gulbenes novada invalīdu biedrībā iestājās 2013.gadā. Tagad viņa ir valdes locekle. D.Zālīte stāsta, ka biedru skaits diemžēl ir samazinājies, daudzi devušies mūžībā. Savulaik ir bijis virs simts biedriem. Pārsvarā biedrībā ir cilvēki ap 60 gadiem un vecāki. “Cenšamies rīkot pasākumus un gaidām visus. Lai arī esam mazāk, ir labi, ka mums ir sava vieta, kur atnākt un darboties,” uzsver D.Zālīte.

Viņa pati vēlētos, lai ir radošās darbnīcas, kādas tikušas savulaik organizētas, kur varējis šūt, līmēt. Tas viņai šķiet interesanti. “Lai ir nodarbe!” saka D.Zālīte un spriež, ka daudzus tas atkal interesētu.

“Mums ir sadarbība ar Balvu un Alūksnes biedrībām. Mēs aicinām viņus pie sevis, viņi atkal mūs aicina ciemos. Mēs draudzējamies un tiekamies savā starpā. Jaunajā gadā novēlu sev un citiem, lai ir vēl rosīgāk biedrībā!” uzsver D.Zālīte.

“Kur mēs spēlētu, kur satiktos?”

Gulbenes novada invalīdu biedrības biedrs Ainārs Melnis no Gulbenes ļoti novērtē to, ka ir invalīdu biedrība, kur var satikties ar domubiedriem, kopīgi pavadīt laiku, iedzert tēju, parunāties. Viņš ir arī tas, kurš organizē zolītes spēli.

“To aizsāka darīt Andris Dambītis, kura vairs nav starp mums, un es viņa iesākto turpinu. Tagad ir ziema un nokļūt līdz invalīdu biedrībai ir grūtāk, jo daudzi ir ratiņkrēslos. Fiziski nevar tikt. Var sarunāt mašīnu, lai aizved, bet tas maksā. Tie, kas spēlē zolīti regulāri, ir četri cilvēki. Neraugoties uz laika apstākļiem, un, protams, ja vien veselība ļauj, spēlējam zolīti. Bet tā mēs esam astoņi, deviņi cilvēki. Mēs spēlējam, mācāmies, trenējamies un piedalāmies turnīros. Pēdējo reizi bijām uz turnīru Alūksnē. Ir bijuši gadi, kad esam ieguvuši pirmās vietās. Ir medaļas, kausi un ceļojošie kausi. Bieži braucam spēlēt zolīti uz Liteni,” stāsta A.Melnis.

Viņš atzīst, ja nebūtu invalīdu biedrības, kur satiekas ar domubiedriem, būtu ļoti grūti. “Tā mēs sazvanāmies savā starpā un satiekamies. Brauc arī no Stradiem un Litenes. Cilvēkiem ir svarīgi satikties, parunāties, kopā pavadīt laiku. Invalīdu biedrībai ir liela nozīme. Ja tās nebūtu, tad nezinu – kur mēs spēlētu, kur satiktos? Mēs cenšamies cits citu atbalstīt. Tas ir nozīmīgi.”

Bez zolītes spēles viņš labprāt piedalās arī citos invalīdu biedrības rīkotajos pasākumos. “Uz baseinu vai saunu es nebraucu, bet uz pieredzes apmaiņas pasākumiem braucu. Pašvaldība atbalsta ar transportu, protams, ka braucu,” saka A.Melnis.

Viņš ir arī pateicīgs tiem cilvēkiem, kuri nav vienaldzīgi un reizēs, kad tas nepieciešams, palīdz cilvēkiem ratiņkrēslos. “Ne visi, bet ir, kas palīdz,” saka A.Melnis un turpina, ka ir sētnieki, kas notīra sniega valni, lai viņš ar ratiņkrēslu var tikt tālāk. Ir arī izpalīdzīgi autovadītāji, kas apstājas, izkāpj no savas mašīnas un palīdz viņam tikt pāri ceļam. Viņš ir pateicīgs šiem cilvēkiem par atbalstu un sapratni.

Arī gulbenietis Zigfrīds Koļcovs “Dzirkstelei” atzīst, ka ir vērtīgi, ja ir biedrība un vieta, kur var atnākt, satikties ar citiem, tā pavadot laiku. Viņš parasti uz biedrību nāk katru otrdienu un ceturtdienu, kad notiek zolītes spēle. “Esmu Gulbenes novada invalīdu biedrības biedrs 10 gadus. Varam kopīgi spēlēt ne tikai zoli, arī dambreti un novusu. Mums notiek arī sacensības Balvos un Alūksnē. Bijām arī Daugavpilī, un tur es visus uzvarēju,” stāsta Z.Koļcovs.

Fakti

Biedrība dibināta 1993.gadā kā Latvijas invalīdu biedrības Gulbenes nodaļa. 2005.gadā mainīja nosaukumu – Gulbenes rajona invalīdu biedrība. Biedrības priekšsēdētāji: Jānis Biernis, Irēna Zīberga, Jānis Mednieks, Ginta Stipraviete, Andris Dambītis, Pēteris Kozlovskis, Biruta Kozlovska.

Biedrības mērķi: invalīdu integrācija sabiedrībā, sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām, bagātināt invalīdu kultūras dzīvi, organizēt izglītojošus seminārus, veicināt invalīdu nodarbinātību, sadarbība ar pašvaldībām un citām valsts iestādēm, sadarbība ar uzņēmējiem un līdzekļu piesaiste, sadarbība ar ārzemju atbalstītājiem, informācijas sniegšana masu saziņas līdzekļos par biedrības darbību un tās popularizēšanu.