Dzirkstele.lv
Viena no būtiskākajām problēmām, kas šobrīd skar visus, arī Sveķu pamatskolu, – kā izdzīvot energoresursu cenu krīzes apstākļos.
“Šo ziemu mēs izvilksim, bet kas būs tālāk? Pašreiz ir jautājums par izdzīvošanu. No 1.janvāra līdz 1.augustam elektrībai izmaksas spēcīgi augušas, arī apkurei. Ēdināšana ir trīs reizes dārgāka. Līdz ar to summas kopā salasās ne pa jokam. Mums novads naudu nedod, mums naudu dod valsts. Valdība pateica, ka šajā gadā naudas nebūs. Varbūt nākamajā. Bet, ja nedos, tad izdzīvot nevarēsim, un novadam pavilkt mūsu skolu nav reāli,” tā iesākas Sveķu pamatskolas direktora Aigara Laša saruna ar “Dzirksteli”, kad ciemojamies skolā.
Lai arī dzirdētais izklausās pesimistiski, tomēr A.Lasis nākotnē neraugās tik drūmi, uzsverot, ka svarīgi, kāda būs jaunā valdība, kādi cilvēki, personālijas.
Šajā mācību gadā – 128 audzēkņi
Par to, ka Sveķu pamatskola ir nepieciešama, liecina fakts, ka te palīdz uzaugt, izglītoties, socializēties bērniem ar intelektuālām problēmām no visas Latvijas. Šajā mācību gadā skolā ir 128 audzēkņi. Lielāks skolēnu skaits ir 1. un 2.klasēs. Skolēni ir gan no Gulbenes novada, gan no Madonas, Valmieras, Rēzeknes un Daugavpils puses. “Ir arī trīs mājmācības bērni, pie kuriem brauc skolotājas uz mājām divas reizes nedēļā. Tie ir guļošie bērni,” saka Sveķu pamatskolas direktora vietniece izglītības jomā Inta Ceriņa.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtā informācija liecina, ka šādu skolu skaits samazinās, proti, sešu gadu laikā speciālās izglītības iestāžu skaits samazinājies no 60 speciālās izglītības iestādēm 2015./2016. mācību gadā līdz 43 speciālās izglītības iestādēm 2021./2022. mācību gadā, bet līdz 2027.gadam ministrijas plānos ir veikt speciālās izglītības iestāžu tīkla kārtošanu. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa “Dzirkstelei” norāda: “Vidzemes reģionā no 11 speciālās izglītības iestādēm būtu saglabājamas 7, tajā skaitā arī Sveķu pamatskola.”
Likvidēja un pēc tam atkal atvēra
Par speciālo izglītības iestāžu samazinājumu I.Bērziņa skaidro, ka tas ir likumsakarīgi, jo normatīvajos aktos ir nostiprināta iekļaujošas izglītības principos balstīta pieeja. “Tas nozīmē, ka bērni ar speciālām vajadzībām izglītību iekļaujoši iegūst vispārizglītojošās izglītības iestādēs speciālās klasēs/grupās vai vispārizglītojošās klasēs,” viņa saka.
A.Lasis “Dzirkstelei” skaidro, ka ministrija ir samazinājusi to skolēnu grupu loku, kas var mācīties šajā skolā. “Mums ir bērni ar speciālām vajadzībām, nevis ar īpašām, jo tās ir divas dažādas lietas. Ar īpašām vajadzībām ir, piemēram, ar dzirdes vai citiem traucējumiem, speciālās vajadzības ir tās, ko izārstēt nevar, bet var pielāgot dzīvi tādam, kāds viņš ir. Viņam var palīdzēt iekļauties dzīvē, bet izārstēt nevar,” skaidro A.Lasis.
Katrā valstī tādi ir aptuveni 10 procenti. “Protams, katrā ģimenē tā ir traģēdija. Daudz tiekos ar kolēģiem ārzemēs. Piemēram, portugāļi nolikvidēja visas speciālās skolas un pēc trim gadiem visas atvēra atpakaļ, jo šie bērni nespēj iekļauties vispārizglītojošajās skolās. Esmu braucis pa skolām un redzējis, ka šāds bērns sēž pēdējā skolas solā, un skolotāji cenšas pierādīt, stāstot, kā viņi strādā. Bet kas tā par integrāciju, ja viņš nav ar citiem bērniem? Nestāstiet man pasakas! Es to zinu, kā tas no malas izskatās. Un sliktākais, ka vecākiem ir sastāstīts: jā, mācīsies parastā skolā, un viss būs labi. Nē, nebūs labi! Un liela daļa vecāku to saprot, bet ir daļa, kam to grūti pieņemt. Arī mūsu novadā ir daudz gadījumu, kad uzsāk skolas gaitas vispārizglītojošajā skolā, un tad pārnāk uz šejieni. 1. un 2.klasē viņš jau blēņas nedara, sēž pēdējā solā un viss kārtībā. Bet pēc tam nāk pusaudža gadi. Sāk ālēties, kas ir protests, un tad sūta pie mums. Tie, kas atnākuši no vispārizglītojošajām skolām, laika gaitā atveras. Šeit bērns ir konkurētspējīgs, bet parastā skolā nav, tāpēc jau viņš ir tur iespiests stūrī. Te viņš ir starp vienlīdzīgiem, un mēs visi gribam būt starp vienlīdzīgiem un konkurētspējīgiem. Tas ir tikai ķeksītis, ka viņš mācās vispārizglītojošā skolā. No tā bērnam ir tikai sliktāk. Žēl, ja ir vecāki, kas to nesaprot,” saka A.Lasis.
Viņš arī uzsver, ka Izglītības likumā ir rakstīts, ka bērnam jāmācās tajā izglītības iestādē, kas ir atbilstoša viņa spējām. “To mēs ļoti daudz ar savu integrāciju pārkāpjam, lai kā tas būtu,” norāda A.Lasis.
Var apgūt trīs profesijas
Beidzot 9.klasi, izglītojamajiem tiek izsniegta valsts apstiprināta apliecība par vispārējo pamatizglītību. Pēc 9.klases Sveķu pamatskola skolēniem piedāvā iespēju turpināt izglītību profesionālās pamatizglītības programmās. Audzēkņi var apgūt trīs profesijas: būvstrādnieks, pārdevēja palīgs, virtuves darbinieks.
“Mums ir arī laimes stāsti,” par savu audzēkņu tālākajām gaitām saka A.Lasis. Kāds no šīs skolas absolventiem tagad ir lielveikalā smalkmaizīšu cepšanas maiņas vadītājs, vēl citi atraduši darbu un veiksmīgi strādā celtniecībā, ir, kas strādā lielveikalos, bet ir arī absolventi, kas devušies strādāt uz ārzemēm. “Tie, kas grib strādāt, tie sameklē darbu. Un tad, kad paši ir iekārtojušies, “velk” līdzi savējos, un tas ir labi,” stāsta A.Lasis.
Īsākais darba laiks – trīs dienas
Sveķu pamatskolā strādā 48 pedagogi. Kolektīvs ir stabils. “Ikviens ir speciālists savā jomā. Tas ir mūsu kapitāls,” “Dzirkstelei” uzsver Sveķu pamatskolas direktora vietniece audzināšanas jautājumos Sarmīte Daņilova.
A.Lasis stāsta, ka kurš katrs te strādāt nevar. “Vajadzīga ne tikai speciāla izglītība. Morāli netur. Īsākais darba laiks kādai skolotājai bija trīs dienas. Skolotāji ir gan no mūsu novada, gan brauc no Balviem, Alūksnes, Rankas. Speciālisti mums ir spēcīgi un ilgstoši,” saka A.Lasis.
Daudzas ģimenes ir izvēlējušās Sveķu pamatskolu, jo te bērnam ir nepieciešamais atbalsta personāls. “Viena daļa ir kā skolotāji, bet otra daļa kā ārpakalpojums, piemēram, nodrošinām reitterapiju, fizioterapiju,” skaidro A.Lasis. Skolā trīs reizes nedēļā strādā fizioterapeite Maija Stradiņa, vadot individuālās fizioterapijas nodarbības, atbilstoši ārstu norādījumiem.
Daudziem bērniem ir nepieciešama logopēda palīdzība. Skolā strādā logopēde Iveta Gailīte. “Ir arī tādi bērni, kuri nespēj apgūt valodu, svarīgi ir atrast kādu citu komunikācijas veidu, lai bērns tomēr spētu citiem darīt zināmas savas vajadzības. Alternatīvā (aizvietojošā) komunikācija nozīmē jebkādu citu saziņas veidu, piemēram, žestu, attēlu, piktogrammu izmantošanu, un šis ir lauciņš, kur var palīdzēt logopēds,” stāsta I.Ceriņa.
Skolā ir Montesori pedagoģe Sarmīte Lāce. “Montesori ir alternatīvā pedagoģija. Rezultātu var redzēt tikai pēc kāda laika, tas nenotiek tik ātri. Labi, ka mēs šo pakalpojumu varam piedāvāt. Pie mums uz skolu atnāk bērni tikai ar pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, un daudziem bērniem atzinumā kā atbalsta pasākums ir minēts Montesori, un mēs to te varam nodrošināt. Mammas ir priecīgas, ka bērns nav jāved kaut kur citur,” stāsta S.Daņilova.
Skolā aktīvi darbojas sociālā pedagoģe Ieva Bondare, palīdzot risināt dažādas problēmsituācijas gan skolēniem, gan vecākiem, vadot nodarbības par drošību, vardarbību, atkarībām, mobingu un citiem jautājumiem. “Skolā Ieva ir bērnu draugs un uzticības persona,” saka I.Ceriņa.
Skolēniem ikdienas darbiņus gan mācību, gan aprūpes jautājumos palīdz paveikt trīs sociālās aprūpētājas.
– Inita Savicka
Fakti
Skolā notiek astoņi interešu izglītības pulciņi: tautiskās dejas 1.-4.klasei “Ābolīši”, tautiskās dejas “Zeltābols”, folkoras kopa “Sveķelītis”, vokālais ansamblis “Baloži”, mūzikas instrumenta spēle, teātra pulciņš, vizuālās mākslas pulciņš “Jautrās krāsas”, radošā industrija “Dari! Veido! Iepriecini!”.
Par Sveķu pamatskolu
– Iespēja iegūt pamatizglītību un profesionālo pamatizglītību. Beidzot 9.klasi, izglītojamajiem tiek izsniegta valsts apstiprināta apliecība par vispārējo pamatizglītību. Pēc 9.klases Sveķu pamatskola skolēniem piedāvā iespēju turpināt izglītību profesionālās pamatizglītības programmās.
– Ēdināšana un internāts – bez maksas. Internāta pakalpojumus izmanto 76 izglītojamie.
– Kvalitatīva medicīniskā aprūpe, ko nodrošina divas medmāsas un ārste.
– Transports skolēnu nogādāšanai skolā un aizvešanai mājās par brīvu.
– Kvalificēta logopēda bezmaksas pakalpojumi.
– Izglītības psihologa bezmaksas konsultācijas.
– Ārstnieciskās vingrošanas un fizioterapeita nodarbības.
– Plašas iespējas attīstīt savas spējas un talantus sporta, deju, folkloras kopas, vokālajā un instrumentālajā ansamblī.
– Iespēja apmeklēt izjādes ar zirgiem.
– Reizi nedēļā iespēja apmeklēt peldbaseinu.
