Jomas eksperti: bioloģiskie atkritumi veidojot 30–40 % no kopējiem sadzīves atkritumiem

Janvārī aprit gads, kopš arī Latvijā stājies spēkā nosacījums par bioloģisko atkritumu obligātu šķirošanu. Daudzviet pilsētās un pie daudzdzīvokļu mājām parādījušies brūnie konteineri.

Jomas eksperti aplēsuši, ka bioloģiskie atkritumi veidojot 30-40 % no kopējiem sadzīves atkritumiem. Tas ir ievērojams atkritumu apjoms, ko iespējams pārstrādāt un atgriezt atkārtotā apritē. Eiropas Savienība dalībvalstīm noteikusi augstas prasības, kas attiecināmas uz atkritumu apjoma samazināšanu un to pārstrādi, – līdz 2035. gadam poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10 % no kopējā atkritumu apjoma. Līdz ar to bioloģisko atkritumu šķirošanas veicināšana ir viens no veidiem, kā Latvija var pietuvoties šī mērķa izpildei.

Pareizi sašķirotus bioloģiskos atkritumus visbiežāk izmanto komposta vai enerģijas – siltuma un elektrības ražošanai. Jau tagad daudzi biogāzes ražošanas uzņēmumi šos atkritumus uzskata par vērtīgu resursu.

Sešas pārstrādes rūpnīcas

“Lai iedzīvotāji būtu motivēti bioloģiskos atkritumus šķirot, ļoti svarīgi ir ne tikai pateikt, ka tagad ir “tāda iespēja”, bet arī jāskaidro, kā pareizi jāšķiro, kāpēc tas jādara un kur tas viss nonāk. Cilvēkam, kurš šķiro bioloģiskos atkritumus, jābūt pārliecībai, ka tas, ko viņš dara, ir noteikti mērķēts, tam ir noteikts uzdevums un arī rezultāts – šos atkritumus pārstrādā. Mums Latvijā šobrīd darbojas sešas bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas, kur tos ved un pārstrādā kompostā, šādi samazinot apjomu, ko apglabājam atkritumu poligonos,” stāsta Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra vietniece Rudīte Vesere.

Lai iedzīvotājus motivētu šķirot bioloģiskos atkritumus, maksa par to izvešanu noteikta 60 % no nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas. Aprēķins vēl tāds – ja bioloģiskos nodala no nešķiroto atkritumu masas, tad kopsummā vēl varot samazināt izdevumus par nešķirotajiem sadzīves atkritumiem: jo mazāk, ko ielikt zaļajā konteinerā, jo mazāk tie jāizved un mazāki ir maksājumi.

Daļa iedzīvotāju, jo īpaši privātmājās dzīvojošie, bioloģiskos atkritumus šķirojot jau sen un līdz ar to pagājušajā gadā izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā faktiski nejuta. Sarežģītāka bioloģisko atkritumu šķirošana bijusi un joprojām ir tieši pilsētniekiem, īpaši daudzdzīvokļu namos dzīvojošajiem.

Sodus vēl neliek

Bioloģisko atkritumu dalītā vākšana kā obligāta prasība noteikta no 2024. gada 1. janvāra. Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka par sadzīves atkritumu radītāja vai valdītāja nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu. Attiecīgi – ja pašvaldība pienākumu šķirot bioloģiskos atkritumus ir noteikusi, ja iedzīvotājiem un uzņēmumiem bioloģisko atkritumu konteineri ir pieejami, bet tos neizmanto vai bioloģiskos atkritumus ievieto tiem neparedzētos konteineros, tad var piemērot arī administratīvos sodus.

Tomēr, ministrijas ieskatā, šobrīd lielāka nozīme ir sabiedrības izglītošanas un informēšanas, nevis sodīšanas pasākumiem. Turklāt ar to jānodarbojas visām iesaistītajām pusēm – valstij, pašvaldībām, apsaimniekotājiem un poligoniem. Ministrija arī informē, ka 2024. gada otrajā pusē jau pilnīgi visās pašvaldībās bijuši izstrādāti un ieviesti bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmas saistošie noteikumi. Dati par pirmā darbības gada rādītājiem vēl nav apkopoti.

Pie nelieliem apjomiem apsaimniekošana dārga

“Bioloģisko atkritumu apsaimniekošana ir dārga un uzņēmumam peļņu nenes. Ja no tā varētu pelnīt, tad ar to nodarbotos privātie atkritumu apsaimniekotāji. Lai bioatkritumu apsaimniekošana kļūtu rentablāka, nepieciešams ievērojami lielāks dalīti vākto bioatkritumu apjoms. Šobrīd no tā, kas ir, iegūstam gāzi, ko pārstrādājam siltumā un elektrībā. Ceram, ka tuvākajos gados varēsim jau spert soļus komposta atgriešanā tautsaimniecībā,” “Latvijas Avīzei” pastāstīja Imants Stirāns, SIA “Getliņi Eko” valdes priekšsēdētājs.

Tomēr izpratnes vairošanās un intereses pieaugums par šo atkritumu šķirošanu esot vērojams. Gadu no gada dalīti vākto atkritumu daudzums pieaug. Piemēram, 2023. gadā poligonā ievestas 11 000 tonnas bioatkritumu, pērn – jau 15 000 tonnas. Pieaugums varētu būt vēl lielāks – poligons esot tam gatavs.

“Tomēr arī saprotam, ka paradumu izmaiņām ir vajadzīgs laiks. Piemēram, Vācijā un Austrijā līdz pilnvērtīgai bioatkritumu sistēmas ieviešanai pagāja gadu desmiti. Mums atliek mācīties no viņu veiksmēm un neveiksmēm, lai izdarītu to pēc iespējas ātrāk,” saka I.Stirāns.

No atkritumu pārstrādes viņa vadītais uzņēmums ik gadu saražo apmēram 30 GWh elektroenerģijas, no kā lielāko daļu pārdod brīvajā tirgū. Tāpat “Getliņi Eko” ik gadu saražojot apmēram 20 GWh siltuma, un to izmanto siltumnīcu apkurei, kā arī citiem infrastruktūras objektiem poligonā.

Apsaimniekotāja pieredze

“Pagājušā gada sākumā “Eco Baltia vide” visā Latvijā bija izvietojusi nedaudz virs 1500 konteineriem bioloģiskajiem atkritumiem, bet gada beigās uzstādīto konteineru skaits sasniedza jau virs 2800. Visvairāk no “Eco Baltia vide” apsaimniekotajām teritorijām konteineri izvietoti Rīgā – gada beigās to skaits attiecībā pret gada sākumu jau bija dubultojies – konteineru ir vairāk nekā 2000, savukārt gada sākumā bija izvietoti nedaudz virs 1000 konteineriem. Pārējie konteineri izvietoti citos reģionos – Mārupē, Ādažos, Salaspilī, Liepājā. Tāpat redzam savākto apjomu pieaugumu – lai arī attiecībā pret citu atkritumu veidiem tas ir neliels, bioloģisko atkritumu apjoms 2024. gada nogales mēnešos bija uz pusi lielāks nekā gada sākuma mēnešos,” “Latvijas Avīzi” informēja Jānis Aizbalts, Latvijā vadošā vides apsaimniekošanas pakalpojumu uzņēmuma “Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētājs.

Analizējot pagājušā gada datus, uzņēmums secina, ka mazāka interese un pieprasījums pēc bioatkritumu konteineriem bijis no privātpersonām. Tas skaidrojams ar privātmāju iedzīvotāju iespējām veidot piemājas kompostu. Uzņēmums arī secina, ka iedzīvotāju paradumus katrā reģionā ļoti lielā mērā ietekmē pašvaldību interpretācija par bioloģisko atkritumu šķirošanas nepieciešamību un šo iespēju nodrošināšanu. Proti, Rīgā pašvaldība noteikusi, ka bioloģisko atkritumu konteineram ir jābūt pie katras daudzdzīvokļu mājas, kurā ir vairāk par desmit dzīvokļiem.

Tajā pašā laikā citos reģionos bioloģisko atkritumu šķirošana ir iedzīvotāju pašu izvēle. Valsts uzlikusi par pienākumu pašvaldībām nodrošināt iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus, taču pašvaldības tos varot interpretēt arī pēc saviem ieskatiem. Tādēļ atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā uzskata – lai pilnvērtīgi spriestu par iedzīvotāju paradumiem, būtu jānodrošina stingrs regulējums, kas paredz vienlīdzīgu šķirošanas infrastruktūru ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Arī vides apsaimniekotāji uzskata – lai gan jau tagad iedzīvotājiem bioloģisko atkritumu šķirošana ir izdevīgāka par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu, šīm izmaksām uzņēmuma klientiem vajadzētu būt vēl draudzīgākām vai pat bez maksas. Tātad iekļautām nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas tarifā.

— Ilmārs Randers (“Latvijas Avīze”)

Pašvaldība nav vienojusies par bioloģisko atkritumu tarifu

SIA “Lautus vide” vadītājs Agris Markss: “Tā ir tīri pašvaldības atbildība.”

No 2024. gada bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana Latvijā ir obligāta, taču Gulbenes novadā pašvaldība joprojām nav vienojusies ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju – SIA “Lautus vide” – par bioloģisko atkritumu izmaksām.

Nav iesniegti pamatoti rēķini

“Diemžēl uzņēmums nav pašvaldībai iesniedzis pamatotus aprēķinus. Par to esam neskaitāmas reizes runājuši, prasījuši. Pašvaldības jurists ir rakstījis uzņēmumam vēstules, aicinot izvērstā veidā paskaidrot izmaksu veidošanos saistībā ar bioloģiskajiem atkritumiem. Līdz šai dienai tāda informācija nav saņemta. Pašvaldība nepiekrīt cipariem, ja neredzam, kā tie veidojas. Tas ir klupšanas akmens jau ilgāk nekā gadu,” “Dzirkstelei” stāsta Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts.

Tajā pašā laikā viņš norāda, ka klienti – novada fiziskās un juridiskās personas – var SIA “Lautus vide” pieprasīt nodrošināt šķirotu bioloģisko atkritumu savākšanu un uzņēmumam tādā gadījumā būtu šāds pakalpojums jānodrošina. Kā pamatojumu tam viņš min faktu, ka pašvaldībai jau 2019. gada līgumā ar SIA “Pilsētvides serviss” (kuras saistību pārņēmēja ir SIA “Lautus vide”) bija noteikta bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai Gulbenes novadā. Protams, tagad šī cena ir jākoriģē ar pamatotu izmaksu aprēķinu – akcentē K.Dauksts. Pašvaldības līgums ar SIA “Lautus vide” par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu Gulbenes novadā beigsies 2026. gada vasarā.

Atkritumu daudzums palielinās

SIA “Lautus vide” valdes loceklis Agris Markss “Dzirkstelei” stāsta, ka uzņēmums pašvaldībai ir iesniedzis savu versiju par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas izmaksām Gulbenes novadā. “Tālākais jau viss ir viņu (novada deputātu – red.) jautājums. Tā ir tīri pašvaldības atbildība. Pašvaldībā ir jāpieņem lēmums,” viņš saka.

A.Markss teic – SIA “Lautus vide” tikai Gulbenes novadā ir šāda situācija, jo citur, kur pakalpojumus sniedz uzņēmums, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas tarifs ir apstiprināts. Tā tas ir Alūksnē un Rīgā, kur arī strādā “Lautus vide”. Lai risinātu situāciju Gulbenes novadā, uzņēmums esot vērsies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā.

“SIA “Lautus vide” dati par savākto atkritumu daudzumu Gulbenes novadā pēdējo piecu gadu laikā liecina, ka iedzīvotāju nodotajam atkritumu daudzumam ik gadu ir tendence palielināties. Ja 2020.gadā tie bija 37 776 kubikmetri, tad 2024. gadā jau 39 582 kubikmetri. Tēlaini salīdzinot, ja 2020.gadā Gulbenes novada iedzīvotāji nodeva 30 olimpiskos peldbaseinus pilnus ar atkritumiem, tad 2024. gadā tie bija jau 31,6,” “Dzirkstelei” saka SIA “Lautus vide” izpilddirektore Inese Letinska. Viņa norāda – poligonu statistika norāda, ka nešķiroto sadzīves atkritumu sastāvā ir atrodami līdz pat 40 procentiem bioloģiski noārdāmo atkritumu. “Uzsākot bioloģisko atkritumu šķirošanu, iedzīvotājiem ir iespēja ietaupīt. Tā ir iespējams samazināt sadzīves atkritumu kopējo apjomu, tādējādi – maksāt mazāk,” teic I.Letinska. Un skaidro – normatīvais regulējums paredz, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu maksa ir 60 procentu apmērā no nešķiroto sadzīves atkritumu maksas. Jau tagad Gulbenes novadā notiek šķirota stikla, papīra, plastmasas un metāla iepakojuma apsaimniekošana bez maksas. Kopumā, pareizi šķirojot atkritumus, ir iespējams mēnesī visiem mājas iedzīvotājiem ietaupīt līdz pat 35 procentiem no kopējām izmaksām, stāsta I.Letinska.

— Diāna Odumiņa

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Latvijas Avīze” un “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.