Nekāda sadzīvošana ar latvāņiem nav iespējama

Sociālajos tīklos lasāmi ieteikumi necīnīties ar latvāņiem, bet sadzīvot. Piemēram, iesaka nolikt blakus latvāņiem bišu stropus, jo medus ienesums esot lielisks. Stobrus varot izmantot plīts kurināšanai. Tad vēl kāds iesaka stādīt liepas, jo, kad liepas pāraugs latvāņus, tie izzudīšot. Un vēl lasāms ieteikums palaist pavasarī aitas – tās visu apēdīšot. Varbūt tiešām ar latvāņiem var sadzīvot?

“Dzirkstele” šajā sakarā lūdza komentāru Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes konsultāciju biroja augkopības konsultantei Ingrīdai Šteinbergai.

“Nekāda sadzīvošana ar latvāņiem nav iespējama, tie jānīdē, cik iespējams! Latvāņi ir invazīvie augi. Pirms vairākiem gadiem mūsu novadā darbojās latvāņu apkarošanas komisija, es arī tajā biju. Apsekojām visus pagastus. Šobrīd Latvijā diezgan daudz invazīvo augu sugu – bez Sosnovska latvāņa mums pazīstamākās ir Kanādas zeltgalvīte, puķu sprigane, vārpainā korinte, daudzlapu lupīna un citi,” stāsta I.Šteinberga.

2023.gada nogalē izdota “Invazīvu sugu rokasgrāmata”, kas pieejama internetā. Tur atrodama plaša informācija par invazīvajiem augiem un arī dzīvniekiem.

Gadās, ka egļu jaunaudzē, kur eglītes pavisam mazas, latvāņi jau saauguši kā mežs visapkārt. “Īpašniekam pamatīgi jāstrādā, lai regulāri latvāņus nopļautu!” uzsver I.Šteinberga.

Dabas aizsardzības pārvalde izsludinājusi akciju “Ķeram svešos Latvijas dabā” un aicina ziņot par bīstamajām invazīvajām sugām vietnē “invazivs.lv”.

“Ja kāds grib sadzīvot ar latvāņiem, nav padoma, ko ieteikt, lai tas izdotos. Ir tik daudz skaistu un derīgu augu, tie katrs prasa mūsu rūpes un uzmanību. Un latvānis nav parasts augs – jāņem vērā tā izdalītā kodīgā sula, kas apdedzina, ja nokļūst uz cilvēka ādas. Labāk audzēsim dārzeņus un rozes latvāņu vietā!” aicina I.Šteinberga.

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.