Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Uzņēmējdarbībā reti kurā nozarē strādājošie saņem tikai minimālo algu

Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

Ar 2023.gada 1.janvāri, minimālā mēneša darba alga būs 620 eiro tagadējo 500 eiro vietā, bet no 2024.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga būs ne mazāka par 700 eiro.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vistiešākajā veidā to izjutīs šūšanas nozarē strādājošie. Tomēr visus uzņēmējus skars lielāks nodokļu slogs sakarā ar minimālās algas palielināšanu valstī. Uzņēmēji šo situāciju vērtē kontekstā ar energoresursu krīzi un dzīves dārdzības celšanos. Kopumā nevienam tas nebūs viegli – “Dzirkstelei” lika saprast aptaujātie vietējie uzņēmēji.

Finanšu slogs, ar kuru uzņēmēji rēķinās

SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Marika Jermaševiča. Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Marika Jermaševiča saka – minimālās algas paaugstināšana nodokļu ziņā uzņēmumam ir finansiāls slogs, bet tas jau ir laikus ieplānots. “Mēs nevienam savam darbiniekam nemaksājam tikai minimālo algu. Mēs jau šogad pacēlām atalgojumu divas reizes. Šogad minimālā alga ir 500 eiro, mums – 580 eiro. Līdz ar to, lai sasniegtu nākamā gada minimālo algu, tā starpība mums nav tik liela un pēkšņa,” viņa stāsta.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Koka izstrādājumu ražošanas SIA “Avoti” (iepriekšējais nosaukums – SIA “Avoti SWF”) valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš saka: “Mums par minimālo algu nestrādā neviens. Tā kā valstī pacels minimālo algu, mēs arī celsim sakarā ar inflāciju. Bet visiem ir jāskaita nauda un jādomā.”

Automobiļu apkopes un remonta SIA “Lāčplēši-moto” īpašnieks Ainārs Brezinskis. Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

Automobiļu apkopes un remonta SIA “Lāčplēši-moto” īpašnieks Ainārs Brezinskis uzskata: “Algas ir mazliet jāpaceļ visiem. Man arī darbinieki neviens šobrīd nestrādā par minimumu. Ir jārēķinās, ka mazliet ir jābūt algām lielākām. Man šajā ziņā nav nekādu problēmu.” Viņš arī akcentē, ka jau labu laiku iepriekš bija zināms par minimālās algas paaugstināšanu. Viņaprāt, tas nav lielākais slogs uzņēmējiem. “Visvairāk grūtību sagādā energoresursu cenu celšanās – elektrība, siltums. Par algām – ko cilvēks ir nopelnījis, tas viņam ir jāsaņem. Trakākais, kā izdzīvot pie šodienas dārdzības. Cilvēka algai ir jābūt tādai, lai viņš var nosegt visus savus izdevumus. Lai arī mājsaimniecībām šodien ir paredzēti valdības atbalsti, vienalga nav viegli,” saka A.Brezinskis.

Arī būvniecībā lielākas algas par minimālo

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pilnsabiedrības “Melio master”, kura nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, pārstāvis Kaspars Raģelis saka – būtiski tikai tas, ka šajā sakarā palielinās nodokļu aprēķinos uzņēmuma maksājamās saistības. Taču jau šobrīd būvniecības nozarē viņš īsti pat nezinot nevienu cilvēku, kurš strādā tikai par minimālo algu. Šajā nozarē algas ir lielākas, un pastāv arī būvniecības nozares iekšējā vienošanās par to, ka algām jābūt lielākām par minimālo.

“Mums nav neviena cilvēka, kurš saņemtu tādu algu, kādu valsts tagad grib pacelt. Drīzāk tas aktuāli industrijām, kurās strādājošie saņem mazākas algas,” saka K.Raģelis. Tajā pašā laikā arī būvniekiem tomēr ir būtiski zināt spēles noteikumus vismaz gadu uz priekšu, jo tas ir ekonomikas un konkurētspējas jautājums. K.Raģelis skaidro, ka faktiski uzņēmējiem šodien un rīt nākas strādāt ar līgumiem, kuri parakstīti gadu vai pusotru gadu iepriekš.

“Ja mums izmaksas palielinās, ir diezgan grūti pierādīt pasūtītājam, ka tā ir objektīva situācija. Ja esam pateikuši, ka uzbūvēsim objektu par 100 000 eiro, bet tagad mums vajag 100 020 eiro, tad parasti mūs nesaprot. Tad mēs esam zaudējumos,” skaidro K.Raģelis. Viņš stāsta, ka visā viņa uzņēmējdarbības karjerā pasūtītājs līgumu ir pārskatījis tikai vienu reizi, akceptējot izmaksu sadārdzināšanos. Un tas ir noticis saistībā ar sadārdzinājumu Krievijas uzsākta kara Ukrainā dēļ. K.Raģelis stāsta, ka ir jārēķinās ar zaudējumiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šūšana ir nozare, kura cietīs visvairāk?

Šūšanas uzņēmuma “Nemo” valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe. Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

Šūšanas uzņēmuma “Nemo” valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe saka: “Ja runājam par Gulbenes filiāli un vispār par “Nemo”, mums ir veicies tādā ziņā, ka ir ļoti labi sadarbības partneri. Gulbenē nākamgad es izpildīšu visu, kā valdība ir vēlējusi. Būs minimālās algas. Veicies tādā ziņā, ka ir nelielas elektroenerģijas izmaksas. Krāslavā ražotnei veiksmīgi ir piesaistīti sadarbības partneri. Mēs šūsim teltis, kur ir lielāka peļņa. Tā ka es esmu sagatavojusi savu uzņēmumu.”

Taču viņa uzsver – ļoti pārdzīvo par šūšanas nozari kopumā Latvijas teritorijā. Un te nu viņai ir principiāls savs viedoklis. I.Zemdega-Grāpe teic: “Situācija ir ļoti sarežģīta.” Arī “Nemo”, jo tas ir eksportējošs uzņēmums. Pasaules tirgū konkurenci ar Lietuvas līdzīgiem uzņēmumiem latvieši vēl izturot, bet vai izturēšot ar bulgāriem un daudz efektīvākiem turkiem? I.Zemdegu-Grāpi mazāk biedē minimālās algas paaugstināšana 2023.gadā, jo viņa saprot un pieņem, ka jāstrādā būs bez peļņas un bez investēšanas attīstībā un ka produkcijas cenas būs jāpalielina pakāpeniski. Viņu uztrauc, kas notiks 2024.gadā un tālāk. Kopumā I.Zemdega-Grāpe saka – valdība plāno milzīgu minimālās algas kāpumu turpmākajos divos gados – tie esot 40 procenti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Es nepazīstu nevienu klientu pasaulē, kurš būtu ar mieru, ka viņam paceļ cenu par 40 procentiem. Tas nozīmē, ka es tagad informēšu klientus par to, ka mēs ceļam cenas? Tad es sagaidu, ka vismaz puse no lielajiem klientiem pateiks: “Paldies. Uz redzēšanos. Mēs aizejam prom.” Par šo situāciju esmu vērsusies Tirdzniecības un rūpniecības kamerā. Rakstīju piedāvājumus Finanšu ministrijai, valdībai. Vienkārši traģiski!” viņa stāsta.

I.Zemdega-Grāpe uzskata, ka valdības lēmums ir tapis politiska populisma dēļ un tas nav lēmums par lielāku naudu iedzīvotāju kabatās. “Nemo” izmaksas 2023.gadā par katru darbinieku, noapaļojot skaitļus, palielināsies par 150 eiro. No šiem 150 eiro trešā daļa tiks samaksāta nodokļos. “Tie 150 eiro visi nenonāks darbinieka kabatā. Viņa ienākumi palielināsies par 99 eiro ar centiem, bet pārējais tiks samaksāts valstij,” stāsta “Nemo” vadītāja.

Kā valdības politika ietekmēs reģionus?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

I.Zemdega-Grāpe neslēpj sašutumu: “Valsts vienkārši nekaunīgi atļaujas turpināt slaukt, kaut paši šķērdē naudu pa labi un pa kreisi. Tā ir izlikšanās, ka dara cilvēkiem labu. Ja patiešam gribētu labumu cilvēkiem, būtu pacēluši neapliekamo minimumu iedzīvotāju ienākumiem uz 1000 eiro. Ja tas ir pārspīlējums, vismaz 600 vai 700 eiro. Bet valsts palielina minimālo algu, taču neapliekamo minimumu nepalielina. Faktiski viņi (valdība – red.) uzrīko ballīti (sev – red.) uz uzņēmēju rēķina. Labi, “štrunts” par uzņēmējiem! Labi. Mēs “nosprāgsim”. Un kurš mūsu vietā radīs darbavietas? Rezultātā mūsu bērni būs cietēji, jo mūsu tautsaimniecība būs atpalikusi, jo mēs nebūsim investējuši attīstībā. Mēs vienkārši “apēdam” nākotnes naudu jau tagad.”

Uzņēmēja saka – viņa saprot cilvēku emocijas, to, ka viss kļūst dārgāks un ka tāpēc it kā ir jāpriecājas par minimālās algas paaugstināšanu. Tomēr I.Zemdega-Grāpe redz, ka tas bija jārisina citādi: “Valdībai bija jāgriež savi tēriņi. Bija jāsamazina inflācija. Bija jānotur inflācija nevis uz 20 procentiem, bet maksimums uz 10 procentiem, kā tas ir citur Eiropā. Valdībai bija jāsamazina savas algas, nevis jāpalielina. Bija jāsamazina savu darbinieku skaits. Bija jāatdod “Latvenergo” peļņa, lai kompensētu sadārdzinājumu. Nē, to naudu viņi notriec un vēl piestāda rēķinu uzņēmējiem! Tas, protams, ietekmēs reģionus smagi. Jo rīdzinieki, kuri pelna vienu, divus vai trīs tūkstošus eiro mēnesī, reģionus nesapratīs. Viņiem tas ir dziļi vienalga, vai reģionos ir rūpniecība vai nav.”

Valdības politiku I.Zemdega-Grāpe nosauc par “stulbu īstermiņa skatījumu”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

– Diāna Odumiņa

Gulbenes novadā 2022.gadā

* komercreģistrā reģistrēts 61 uzņēmums;

* likvidēti kopumā 67 uzņēmumi.

Avots: “Lursoft”

Fakti

(uz 15.12.2022.)

No 49 darba piedāvājumu sludinājumiem:

* mazākais mēnešalgas piedāvājums šūšanas nozarē – 500 eiro (pirms nodokļu nomaksas); lielākais piedāvājums mežizstrādē – 3500 eiro, bet kopumā vidējā piedāvātā mēnešalga ir 1259 eiro;

* 8 darba piedāvājumos norādīts nevis mēnešalgas piedāvājums, bet tas, cik maksās par stundas darbu (mazākais piedāvājums 3,45 eiro, bet lielākais – 13 eiro) vai cik maksās par dienas darbu (no 110 līdz 170 eiro);

* 7 gadījumos nav norādīts, kādu atalgojumu piedāvā;

* 1 gadījumā norādīts, ka maksās skaidrā naudā;

* 1 gadījumā teikts, ka atalgojums būs ievērojams.

Avots: “www.kurdarbs.lv”

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Komentāri ir slēgti

Komentāri (6)

  1. Tieši tā. Lai nu grāpe nemuld- tur pat mininums nesanàk. Cilvēkus šmauc….👹

  2. Kad es avotos strādāju bij’ cilvēki kuriem knapi tā minimālā sanāca. Par cik situācija valstī paliek tikai sliktāka un sliktāka es ļoti šaubos ka kaut kas ir mainījies uz labo pusi, vēl jo vairāk ņemot vērā viņu “normu” politiku!

  3. Minimālā alga nenozīmē, ka 500 eiro tiek uz rokas. No šiem 500 eiro tiek atvilkti nodokļi.

  4. Ļoti patiess un objektīvs vērtējums politiskiem procesiem un realitātei.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.