Zupas virtuve Gulbenē sniedz atbalstu dzīves grūtībās nonākušajiem

Gulbenietes Ilgas Vanuškas privātā iniciatīva guvusi negaidīti lielu vietējās sabiedrības atbalstu

Piecas dienas nedēļā katrā pusdienlaikā 88 gadu vecās gulbenietes Annas Alises Bitaines dzīvokļa durvis ir vaļā. Seniore, kura ikdienu galvenokārt pavada gultā vecuma nespēka un slimības dēļ, gaida, kad ieradīsies Roberts Vanuška ar pusdienām – zupu un otro ēdienu. Viņš pieklauvē, ienāk, apsveicinās un tūlīt dodas uz virtuvi sasildīt mazu porciju no zupas spainīša, pienes seniorei pie gultas, skubina ēst un, ja vajag, arī pabaro viņu no karotes. Tas jau ir kļuvis par ikdienas rituālu. Nevar pat zināt, ko vairāk gaida seniore – zupiņu vai pašu Robertu. Viņi katrreiz mīļi aprunājas. Promiedams Roberts teic: “Ar dievpalīgu. Tad atkal līdz rītdienai.”

Un sarunā ar “Dzirksteli” viņš par kundzi, kurai tikko bija atnesis pusdienas, ar cienību saka: “Viņa taču agrāk Gulbenē bija bērnu ārste. Tik daudziem palīdzējusi!”

Pati seniore stāsta – jau nepilnus piecus gadus ir pateicīga par zupu, ko viņai piegādā no gulbenietes Ilgas Vanušas labdarības virtuves. “Ja man nepalīdzētu Ilga un Roberts, nezinu, vai vēl dzīvotu. Man ir invaliditāte. Knapi no pensijas līdz pensijai izdzīvoju, ir dārgi komunālie maksājumi. Bieži vien iztikšanai paņemu daļu no sev atliktās zārka naudas. Vēlāk cenšos atlikt atpakaļ. Roberts solīja man salabot radioaparātu, lai varu paklausīties, lai nav jādzīvo klusumā vien. Roberts un Ilga ir tie cilvēki, kuri nekad neatsaka palīdzību. Ja man vajag tikt uz izmeklējumiem slimnīcā, piezvanu Robertam un viņš mani aizved,” teic A.A.Bitaine.

Ar rūpību un ticību labajam katrā

Roberts “Dzirkstelei” saka – vairs nevar saskaitīt gadus, cik sen piegādā pusdienas no savas audžumātes Ilgas zupas virtuves.

Robertu katru darbdienu gaida teju 40 mājokļos. Gaida seniori, invalīdi, kuri paši no mājām laukā neiet, gaida guļošie. Roberts ne tikai siltas pusdienas atnes, bet arī nopērk veikalā to, kas kuram vajadzīgs. Katru dienu ir veicams noteikts maršruts pa pilsētu, arī tās nomalēm, lai palīdzētu tiem, kuri to lūguši. Roberts neslēpj, ka zupas piegādi vēlas arī atsevišķu darba kolektīvu pārstāvji, par to ziedojot naudu. Tas viss palīdz turpināt pastāvēt privātajai iniciatīvai, jo, kā “Dzirkstelei” atzīst arī pati Ilga, dzīves dārdzība ir tik ļoti augusi, ka no savas pensijas vien, bez labvēļu atbalsta turpināt vārīt zupu būtu grūti.

Ap Ilgu ir sapulcējušies atbalstoši cilvēki. Ar šo cilvēku gādību vietnē “Facebook” jau piecus gadus tiek uzturēta lappuse “Zupas virtuve Gulbenē”. Tur ir publicēta saziņas informācija, fotogalerija, ir atsauces uz rakstiem preses izdevumos, televīzijas raidījumiem, kuri bijuši veltīti Ilgas privātajai iniciatīvai. Jāatgādina, ka 2014.gadā Ilga saņēma “Latvijas Lepnuma” balvu par savu labdarību.

Ilga palīgiem paklanās līdz zemei

Roberts piebilst – pēc nesenā “360TV” sižeta par Ilgas zupas virtuvi ir kļuvis vēl vairāk to cilvēku, kuri lūdz silto pusdienu piegādi, kā arī to cilvēku, kuri brīvprātīgi atbalsta Ilgu: kurš ar malku, kurš ar produktiem, kurš ar fizisku darbu. Ilga stāsta, ka aizkustinoši bijis saņemt ievārījumus, kartupeļus un bietes no bērnudārzu audzēkņu grupiņām, no skolēnu klašu kolektīviem. Bērni to visu nesuši rokās audzinātāju un skolotāju pavadībā.

“Vēl Pēteris un Ilona ziedoja kartupeļus. Viņi ir no Stariem, uzvārdu nosaukt negribēja,” teic Ilga.
Viņa ir pateicīga visiem, tajā skaitā sociālās aprūpes centru “Dzērves” un “Siltais” darbiniekiem, kuri ziedojuši kartupeļus, kā arī Patmalnieces kundzei, vēl arī Sandim Sīmanim, kuri ziedojuši malku, un Vitālijam Barkānam, kurš regulāri atnāk saskaldīt un sanest malku.

“Dažus no šiem cilvēkiem pazīstu personiski, citus personiski nepazīstu, bet visi ir labi, sirsnīgi, atbalstoši. Visi novēl veselību un aicina turpināt vārīt zupu. Pateicos un paklanos līdz zemei šo cilvēku priekšā!” saka Ilga.

Vieno nesamākslota kopības izjūta

Vitālijs “Dzirkstelei” stāsta – šogad sācis palīdzēt Ilgai un padara darbus, kur vajag vīrieša rokas. Diendienā viņš tam velta stundas divas un jūtas vajadzīgs. “Man nav grūti. Tur nāk un atbalstu sniedz ļoti daudz cilvēku. Vienkārši piezvana un atved kāpostus, kartupeļus. Andris Birznieks un Jānis Birznieks atveda pašu gatavoto sulu perfektā iepakojumā. Un tādu cilvēku ir daudz. Viņi pretī neprasa neko. Viņi vienkārši grib palīdzēt. Ir patīkami būt starp tādiem cilvēkiem,” saka Vitālijs.

Par Ilgu Vitālijs saka: “Viņa ir patiess cilvēks. Nesamākslota. Tas, ko viņa dara, ir no sirds. Un nekādas peļņas tur nav. Ilgas zupas virtuve ir vieta, ap kuru pulcējas cilvēki.” Vitālijs saka – lai kurš atnāktu uz Viestura ielu 29A, katram zupu ielies par brīvu.

Fakti

Gulbenē dzīves grūtībās nonākušajiem par brīvu ir pieejamas divas zupas virtuves:
Klēts ielā 6
pirmdienās, trešdienās un piektdienās zupu dala tiem, kuriem ir trūcīgās vai maznodrošinātās personas oficiāls statuss un kuri tātad ir novada sociālā dienesta klienti; zupu vāra SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”, bet izdala biedrības “Latvijas Sarkanais krusts” Gulbenes komitejas pārstāvji; parasti dienā zupu saņem 30-40 cilvēki; šo zupas virtuvi finansē pašvaldība;
Viestura ielā 29A
katru dienu, izņemot sestdienas un svētdienas, zupu ielej ikvienam, kuram tā nepieciešama; šī ir pensionāres Ilgas Vanuškas privāta iniciatīva sadarbībā ar brīvprātīgajiem; zupa tiek vesta arī uz mājām apmēram 40 cilvēkiem; šo zupas virtuvi finansē pati Ilga no savas pensijas, kā arī atbalsta ziedotāji.

AVOTS: BIEDRĪBA “LATVIJAS SARKANAIS KRUSTS” UN ILGA VANUŠKA