Žurnālisti pacietīgi iztur visas negācijas, Latvijā spēkā esošās juridiskās normas aizliedz žurnālistiem draudēt vai viņus vajāt

Pētnieciskā žurnālistika māca sabiedrību domāt kritiski. Pētnieciskā žurnālistika kritiski pasniedz un izanalizē faktus, informāciju, un tās darbs ir patiesības atklāšana. Darot šo darbu, žurnālisti strādā kā izmeklētāji un pacietīgi iztur visas negācijas.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” nodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku sabiedrības interesēs un fokusējas uz tādām tēmām kā sociālā nevienlīdzība, korupcija, naudas atmazgāšana, uzņēmējdarbība, veselība, cilvēktiesības un dezinformācija.

“Re:Baltica” vadītāja Sanita Jemberga “Dzirkstelei”, sakot par sevi, neapstiprina, ka būtu piedzīvoti jebkādas izpausmes tieši draudi. “Ir bijuši mājieni. Tieši draudi – reti, izņemot no cilvēkiem, kuriem nekad nav bijusi saskare ar žurnālistiku, ļoti primitīvam līmenim. Bet pamatā ir mājieni, ka mēs jūs iesūdzēsim, un kaut kāda daļa arī iesūdz, bet līdz šim esam visas prāvas vinnējuši. Bet fiziski žurnālistiem Latvijā draud ļoti reti. Es priecājos, ka mums ir tas gadījums pagātnē, kur interneta varonis Jānis Sondars, kurš draudēja Ingai Spriņgei un rakstīja mums citiem draudus, un kurš ir notiesāts šobrīd jau otrajā instancē par to, ka žurnālistus nedrīkst vajāt. Un tas bija svarīgi visai nozarei – pateikt interneta varoņiem, ka žurnālistus nedrīkst vajāt, jo dabūsiet reāli cietumsodu. Un šī ir pirmā lieta, kur tieši un skaidro pateica, ka žurnālistika ir svarīga profesijai sabiedrībai,” stāsta S.Jemberga.

Evita Puriņa, kura ir “Re:Baltica” faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuālās laboratorijas “Re:Check” vadītāja, “Dzirkstelei” stāsta, ka viņai kā dezinformācijas pētniecei ir nācies saskarties ar nepatīkamiem momentiem. Par laimi, tie nav bijuši tiešā veidā – kā zvani vai klāt nākšana. Dezinformatori mēdz draudēt internetā. “Palaikam “Facebook”, “Telegram” un citur ir nopublicētas mūsu bildes, paziņojot, ka mēs esam slepkavas (jo atspēkojam viņu vakcīnu melus, tātad aicinām ar vakcīnām slepkavot), ka esam nelietes, Sorosa padauzas un tā tālāk. Kad bija pandēmijas augstākie viļņi, viņi palaikam piezvanīja un kaut ko runāja, bet nu tādi tieši draudi tie nebija. Patīkami arī, protams, nebija. Bet citās valstīs kolēģiem mēdz būt trakāk,” stāsta E.Puriņa.

Vai tiešām tā ir?

“Re:Check” uzdevums ir gādāt, lai sociālo tīklu laikmetā cilvēki saņemtu patiesu informāciju. “Re:Check” pārbauda, vai patiesībai atbilst politiķu, amatpersonu un citu viedokļu līderu publiski pausti izteikumi, dažādu organizāciju paziņojumi un sociālo tīklu vietnēs izplatītas ziņas. Pārbaudei tiek atlasīti izteikumi vai paziņojumi, kuru pamatā ir fakti, nevis viedokļi. Visu pārbaudīt nav iespējams, tāpēc priekšroka tiek dota nozīmīgiem un aktuāliem apgalvojumiem. Netiek pievērsta uzmanība vispārzināmiem faktiem, bet gan tādai informācijai, kuru lasot, dzirdot vai redzot rodas jautājums – vai tiešām tā ir? Sekojot sociālo tīklu saturam, tiek atlasītas ziņas un apgalvojumi, par kuriem runā vai ar kuriem dalās plašs cilvēku loks. Faktu pārbaudei tiek gaidīti arī pieteikumi no lasītājiem e-pastā“recheck@rebaltica.com”. “Mēs tikai priecājamies, ja cilvēki sūta informāciju, jo ne visu mēs varam pamanīt,” uzsver S.Jemberga.

Lai noskaidrotu, vai izteikums atbilst patiesībai, nenotiek paļaušanās uz citu cilvēku viedokļiem, bet tiek meklēti pierādījumi dokumentos, pētījumos un datubāzēs. “Ja nevaram atrast informācijas avotus paši, lūdzam palīdzību attiecīgo nozaru ekspertiem. Katrā faktu pārbaudē norādām, kādus avotus esam izmantojuši un, ja iespējams, pievienojam saites, lai lasītājs varētu pārliecināties arī pats. Mēs vienmēr cenšamies sazināties ar izteikuma autoru, lai noskaidrotu, kur ņemta informācija, un uzklausītu pamatojumu, bet, ja saziņa nav bijusi iespējama, norādām, kāpēc. Katra fakta pārbaudē ievērojam vismaz “četru acu” principu – žurnālista gatavoto materiālu pārbauda redaktors, abi vienojas par piešķiramo vērtējumu, bet nepieciešamības gadījumā piesaista vēl vienu redaktoru,” teikts “RE: Baltica” mājaslapā.

Meliem saistībā ar Ukrainas karu nav lielas atsaucības

Viena no svarīgām tēmām ir pārbaudīt izteikumus arī par karu Ukrainā. Saistībā ar dezinformāciju, kas skar Ukrainas kara tēmu, E.Puriņa saka: “Dezinformācija par karu Ukrainā Latvijā izplatās salīdzinoši maz. Vismaz tajā, ko mēs redzam, un tie ir sociālie tīkli “Facebook”, “Tik Tok”, “Telegram”. “Telegram” gan sēž visādi sazvērnieki, bet viņiem nav lielas auditorijas. Viņi vairāk paši ar sevi tur dzīvojas. Bet kopumā visādiem meliem un murgiem saistībā ar Ukrainas kara tēmu nav lielas atsaucības, jo lielākā daļa no mums ir noskaņota atbalstoši. Labi pazīstam Krieviju, lai tam ticētu. Zinām, ka Krievija pati ir militārs apdraudējums mums. Bet, jo vairāk iet uz Rietumeiropu, Dienvideiropu, tad tur Krievijas melus izplatīt ir daudz vieglāk, jo tur cilvēki Krieviju tā nepazīst un vieglāk uzķeras. Viņus var vieglāk pārliecināt ar dažādiem murgiem. Mums vairāk ir citas tēmas, piemēram, energoresursu dārdzība, joprojām vakcīnu lietas. Protams, kad karš sākās, tad bija citādi. Tad arī bija vairāk maldinātāju jeb dezinformatoru, kas apzināti izplatīja kaut kādas muļķības, lai “kacinātu” tautu, lai radītu kaut kādu nestabilitāti, proti, viss, ko dara Latvijas valdība un vara, ir slikti, tad viņi Ukrainas tēmu izmantoja daudz vairāk, bet tagad viņi ir rimušies. Ir kaut kādi cilvēki, kas mēģina to darīt, bet viņiem pārāk labi tas neizdodas. Protams, mēs nezinām, kas notiek ar Latvijas krievvalodīgo auditoriju, jo tur tas noskaņojums nav tik viennozīmīgs attiecībā pret Ukrainu un Krieviju. Tur, es domāju, ka mēs to lielā mērā neredzam. Viņi sociālajos tīklos pārāk nedalās, tur man trūkst informācijas,” stāsta E.Puriņa.

Tajā pašā laikā viņa norāda, ka netieši saistīta ar kara tēmu ir energoresursu krīze, ļoti augsta inflācija, ar ko cilvēki nav apmierināti, un tie, kam grūti samaksāt, jūtas aizvainoti, ka viss kļuvis tik dārgs. Ar dārdzību, energoresursu krīzi latviešus no dezinformācijas viedokļa ir vieglāk ietekmēt.

“Rudenī, ziemā sociālajos medijos bija ieraksti, video, kur bija apzāģēti soliņi pieturā, un Krievijas medijos plaši izskanēja, ka Eiropa bez Krievijas energoresursiem tā cieš, ka Latvijā pieturās apzāģē soliņus, lai varētu sasildīties. Vēl bija interesanti un smieklīgi, kad parādījās, ka it kā Gaiļezera slimnīcā aizskrūvēti radiatori. Slimnīcai jātaupa nauda, un slimnieki nevarēs pagriezt siltākus radiatorus, jo ir jātaupa. Un Latvija, kas vēršas pret Krieviju ar sankcijām, saldē savus pacientus slimnīcās, liekot viņiem mocīties un salt. Bet tā bilde vispār nebija Gaiļezera! Sazin no kurienes tā bija radusies. Bet tas momentā aizgāja Krievijas medijos. Kārtīgs Krievijas naratīvs, kā mēs paši no savām sankcijām ciešam, paši sev iezāģējam kājā,” stāsta E.Puriņa.

Ir cilvēki, kuri mūsu valdībai pārmet, kāpēc mēs Ukrainai tik daudz palīdzam, kāpēc nepalīdzam saviem cilvēkiem. “Mēs tikai visu dodam ukraiņiem, sūtām viņiem kravas un mašīnas, bet tikmēr mūsējie paši salst nost un nespēj samaksāt, ir parādos. Un par tiem parādiem un iejūgšanos tajos ir taisnība, bet nav taisnība, ka mēs nepalīdzam sev un dodam tikai ukraiņiem. Mums ir bijis atbalsts energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai. Nav jau tā, ka valdība neko nepalīdz. Bet vai pietiekami palīdz, tur var strīdēties. Protams, ir sarūgtināta cilvēku daļa, kuri netiešā veidā vaino Ukrainu, proti, ka vairāk vajag par savējiem domāt. Bet tur arī, es domāju, kaut kāda Kremļa ietekme ir,” saka E.Puriņa.

Savukārt, kad bija ziedojumu vākšanas kampaņas – naudas vākšana ukraiņiem, bija konkrēti dezinformatori, kuri speciāli kūdīja. “Bija tādi, kas speciāli rakstīja: paskatieties, Latvijas valsts nedod pietiekami naudas, piemēram, saviem bērniem invalīdiem vai trūkumā nonākušām ģimenēm, bet ziedojam tur. Bija tādi, kas teica, ka “ziedot.lv” paņemt ceturto daļu naudas, kas nav taisnība. Bet dezinformatori mēģināja kaut kā sabotēt šo ziedojumu kampaņu, izjaukt vai sēt cilvēkos domu, ka tas viss ir pārspīlēti un nevajadzīgi un mēs ļaujam saviem mirt un slimot, bet palīdzam labāk ukraiņiem, kas nav ne korekti, ne jēdzīgi. Un aptaujas liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām atbalsta ukraiņus,” stāsta E.Puriņa.