Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

12 gadu laikā Gulbenes novadā iedzīvotāju skaits sarucis par 20 procentiem

Demogrāfiskā krīze turpinās; no ārzemēm atgriežas, bet ne masveidā

Gulbenē norādes, kurp doties, ir, bet to, kam doties, kļūst arvien mazāk. Foto: Gatis Bogdanovs

Gulbenes novada Dzimtsarakstu nodaļā oktobrī reģistrēti 8 jaundzimušie, sastādīti 26 miršanas reģistri. Par to informē Gulbenes novada pašvaldība.

Dzimtsarakstu nodaļas statistikas dati liecina, ka katru mēnesi dabiskais pieaugums joprojām saglabājas negatīvs – mirstība būtiski pārsniedz dzimstību. Gulbenes novadā, tāpat kā visā Latvijā kopumā, iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Par to liecina arī Gulbenes novada pašvaldības publiskotajos gada pārskatos apkopotā informācija.

Mazāk nekā 20 000 iedzīvotāju
Dzimtsarakstu nodaļā no oktobrī reģistrētajiem 26 aizsaulē aizgājušajiem iedzīvotājiem 7 ir vīrieši vecumā no 34 līdz 86 gadiem un 19 sievietes vecumā no 65 līdz 94 gadiem. Reģistrēti miruši astoņi Gulbenes pilsētas iedzīvotāji, pa trijiem no Beļavas un Stradu pagasta, pa diviem no Druvienas, Jaungulbenes, Litenes un Rankas pagasta, pa vienam no Galgauskas, Lejasciema, Lizuma un Līgo pagasta.
Dzimšanas apliecības saņēmuši trīs zēni un piecas meitenes. Pa diviem jaundzimušajiem deklarēts Gulbenē, Lizuma un Lejasciema pagastā, pa vienam jaundzimušajam – Stradu un Tirzas pagastā.
Gulbenes novadā 2022.gada sākumā bija 19 947 iedzīvotāji, no tiem 10 293 (51,6 %) sievietes un 9654 (48,4 %) vīrieši.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kopš 2010.gada iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies par 5261 iedzīvotāju jeb 20,9 %. Savukārt 2021.gada sākumā Gulbenes novadā bija 20 265 iedzīvotāji.

2022.gadā iedzīvotāju skaits bija palielinājies Druvienas, Galgauskas, Rankas, Stāmerienas un Tirzas pagastā. Vislielākais pieaugums bija novērojams Rankas un Druvienas pagastā, kur iedzīvotāju skaits palielinājies par vairāk nekā 4 %. Vislielākais iedzīvotāju samazinājums bija novērojams Stradu, Lizuma, Jaungulbenes un Beļavas pagastā, kur samazinājums pārsniedza 2 %. Pilsētā iedzīvotāju skaits samazinājies par 2,9 % jeb 212 iedzīvotājiem.

Salīdzinot iedzīvotāju skaita izmaiņas pilsētā un pagastos, tās ir būtiskas. Vienīgais pagasts, kur 2021.gadā fiksēts iedzīvotāju pieaugums, bija Lizuma pagasts. Vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija vērojams Druvienas, Litenes, Beļavas un Līgo pagastā, kur iedzīvotāju skaita samazinājums 2021.gadā pārsniedz 4 %.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka no 2019. līdz 2021.gadam visstraujāk ir samazinājies deklarēto iedzīvotāju skaits Gulbenes novadā vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem.

Savs mājoklis un bērnu izglītošana
Joprojām ir cilvēki, kas dodas prom uz ārzemēm. Precīzu datu, cik aizbrauc, nav. Ir, kas atgriežas.
Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Inga Madžule “Dzirkstelei” stāsta, ka šī gada laikā pie viņas vērsās pieci cilvēki no Gulbenes novada, kas veiksmīgi ir pārcēlušies uz dzīvi Latvijā. “Uzturam arī joprojām savā starpā kontaktus, un mēģinu saprast, kā atbraukušie ir iedzīvojušies un ar kādām grūtībām saskaras. Valstis, no kurienes reemigranti ir atgriezušies Gulbenē: trīs ģimenes no Lielbritānijas un divas ģimenes no Īrijas,” stāsta I.Madžule.

Inga Madžule, Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore. Foto: no “vidzeme.lv”

Populārāko jautājumu vidū, kurus koordinatoram uzdod reemigranti, ir par izglītības iespējām bērniem – pirmsskolas izglītība un skola. Jau ierasti lielāka interese par pārcelšanos ir vasaras mēnešos, jo bieži vien viens no iemesliem, kāpēc atgriežas dzimtenē, ir vēlme, lai bērni sāk skolas un bērnudārza gaitas Latvijā. Agrāk viens no visvairāk interesējošajiem jautājumiem bija mājoklis. Šobrīd reemigranti savas sākotnējās mājvietas atrod pie vecākiem vai radiniekiem. Daudzus gadus nemainīgi aktuāli ir jautājumi par nodarbinātību.

I.Madžule stāsta, ka šogad populārākā atgriešanās vieta Vidzemē ir Valmieras novads, kas skaidrojams ar darba vietu piedāvājumu. Tam seko Cēsu, Ogres un Valkas novads. Vislielākais skaits reemigrantu, kuri atgriežas mājās vai izrāda par to interesi, šajā gadā ir no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Norvēģijas.
“Interese par atgriešanos šogad ir lielāka nekā pagājušajā gadā. Tas tāpēc, ka cilvēki jau ir apraduši ar situāciju pasaulē – karš Ukrainā, energoresursu cenu kāpums, Covid-19 ierobežojumu atcelšana. Vasarā aizvadītie dziesmu un deju svētki radīja emocionālu pacēlumu. Daudzi ieradās Latvijā ar latviešu diasporas kolektīviem, lai piedalītos svētkos. Tagad viņi domā par atgriešanos dzimtenē. Uzskatu, ka man kā reemigrācijas koordinatorei vairāk jāsadarbojas ar novadu pašvaldībām. Tomēr arī no tām sagaidu lielāku pretimnākšanu un vēlmi atvieglot reemigrācijas procesu reemigrantiem. Šogad ciemojoties pie diasporas Dānijā, Lielbritānijā un Vācijā, iepazinos ar daudziem diasporas latviešiem un sapratu, ka visiem sirds pieder Latvijai, bet materiālās labklājības dēļ viņi tomēr ir izvēlējušies dzīvi ārpus Latvijas. Drošība un darbs ir tas, kāpēc viņi ir tur. Samērā daudz satikto cilvēku apsver domu tuvāko gadu laikā atgriezties dzimtenē. Protams, ka ir liela neziņa un bailes par darba un dzīves vietas atrašanu Latvijā, kā arī sociālajām garantijām. Tieši ar dažādu aktivitāšu starpniecību var vislabāk iepazīt ārzemēs dzīvojošos tautiešus, dibināt jaunas pazīšanās, izprast diasporas latviešu vajadzības, domas un dzīves filozofiju. Kopumā Gulbenes novads šķiet simpātisks un ir iecienīta atgriešanās vieta. Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un iepirkumu nodaļas projektu vadītāju uzņēmējdarbības jautājumos Inesi Sedlenieci un Gulbenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes projektu vadītāju Lauri Šķenderu,” stāsta I.Madžule.

Viņa arī norāda, ka Gulbenes novada pašvaldības piedāvājums atbraukušajiem tautiešiem, salīdzinot ar citām pašvaldībām, ir ļoti pretimnākošs: ir iespēja pieteikties uz pašvaldības īres dzīvokli, darba vietas atbilstoši piedāvājumam darba tirgū, bērniem tiek nodrošināta vieta skolā, bērnudārzā, ir iespēja pieteikties latviešu valodas apguves kursiem, ir pieejams psihologs, skolotāja palīgs, kas palīdz iejusties bērniem jaunajā vidē, pašvaldība sniedz palīdzību un atbalstu iespēju robežās.

2018.gada septembrī toreizējais Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs kopā ar Gulbenes Tautas teātra aktieriem tikās ar diasporas latviešiem Anglijā. Tikšanās laikā galvenā ideja bija aicināt latviešus atgriezties savā dzimtenē. Foto: no “Dzirksteles” arhīva

Laukos ir pieprasījums pēc mājokļiem
Gulbenes novada pagastu pārvalžu vadītāji “Dzirkstelei” stāsta savus novērojumus saistībā ar iedzīvotāju skaitu pagastos.

Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis saka, ka pēdējā laikā uz dzīvi pagastā vairāk atgriežas cilvēku, nekā aizbrauc prom uz ārzemēm. “Ir, kas atbrauc un atkal aizbrauc, ir kādu brīdi te un atkal atgriežas savā darba zemē, bet tā, ka tagad brauktu prom, neesmu novērojis, vairāk ir pa kādam, kas ir atgriezies,” stāsta J.Duļbinskis.

Stradu pagastā viena daļa ir daudzdzīvokļu mājas – Stāķi, Šķieneri, otra daļa – lauku teritorijas, kur ir viensētas. “Viensētas paliek tukšākas, un tas, ko redzu – vecā gadagājuma cilvēki, piemēram, pārceļas kaut kur pie bērniem, un bērni to īpašumu tirgo. Pēdējos divos trīs gados redzu, ka šādas viensētas kopā ar zemi iegādājas lielie zemnieki. Tad šīs mājas paliek vai nu tukšas, vai meklē kaut kādus jaunus īrniekus. Tā ir realitāte, ko redzu. Savukārt daudzdzīvokļu mājās ir pieprasījums pēc dzīvokļiem. Priecē tas, ka pagastā ir jauni cilvēki, kas te dzīvo, vairāk redzamas māmiņas ar ratiņiem. Mums te ir viss uz vietas – skola, bērnudārzs un pilsēta 10 minūšu attālumā,” pagasta plusus uzskaita J.Duļbinskis.

Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis laikrakstam stāsta, ka šobrīd pagastā ir aptuveni 450 līdz 460 iedzīvotāji, deviņdesmitajos gados bija aptuveni 700, trīsdesmitajos gados – 1300-1400 iedzīvotāju. “Pēdējos divos trīs gados nav īpaša samazinājuma, bet, ja salīdzinām ar deviņdesmitajiem gadiem, tad, protams, ir krietni samazinājies iedzīvotāju skaits,” saka J.Graumanis.

Viņš novērojis, ka ir gados jauni druvēnieši, kas iegādājas īpašumus, atjauno un dzīvo pagastā. “Pamatā tukšās viensētas ir tādas, kur visbiežāk “sēž virsū” kādi īpašnieki un negrib nevienu laist iekšā, un pārdot arī nevienam negrib,” saka J.Graumanis.

Viņš atminas, kad pagastā bija skola, dzīvība bija lielāka. “Tie tomēr ir bērni, kas te uz vietas, skolotāji, skolas darbinieki. Tas jau arī rada dzīvīgumu. Arī pēc skolas bērniem – nodarbības, interešu pulciņi. To tagad mēs Druvienā vairs nejūtam,” stāsta J.Graumanis.

Savukārt par aizbraucējiem uz ārzemēm viņš saka: “Ir, kas atgriežas, cits atkal aizbrauc. Ir, kas aizbrauc pelnīt naudu, tad atkal atbrauc, lai sakārtotu īpašumu. Ir arī tādi, kas aizbrauca un visu te pārdeva, un viņiem nav nemaz, kur atgriezties.”

Litenes pagasta pārvaldes vadītāja Viļņa Lapiņa novērojumi liecina, ka pagastā pēdējos gados nav ļoti būtisku iedzīvotāju skaita izmaiņu. “Ir samazinājies, bet iemesls samazinājumam ir arī dzīvojamā fonda trūkums pagastā. Nav jau agrākie laiki, kad jaunās ģimenes gribēja dzīvot kopā ar vecākiem un vecvecākiem. Tagad katrs grib sev atsevišķi un labi. Un dzīvojamā fonda pietrūkst. Ja tas parādās, tiek arī momentā izpirkts. Tādā ziņā grib dzīvot Litenē, ja tikai tās iespējas būtu lielākas. Jaunieši, nedabūjot te uz vietas dzīvokli, aiziet prom. No tiem, kas aizbraukuši prom uz ārzemēm, ir tādi, kas atgriezušies. Ir tādi, kas atgriežas, bet atkal saprot, ka pieraduši dzīvot ar lielākām algām, un aizbraukuši prom. Bet tiem, kam te mantojumi, nopelna un meklē iespēju palikt. Litenē visu laiku grozās ap 1000 iedzīvotājiem, bet tajā skaitā klāt ir aprūpes centra klienti, kas ir kādi 200 cilvēki,” stāsta V.Lapiņš.

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
#SIF_MAF2023

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (31)

  1. Ko tur darīt tajā miesta kur tolkam darba iespēju nav tik veikali un gateri ir un tas arī viss

    24
  2. gulbene ir vizuāli un morāli atpalikusi sādža, kur pensionāri čurā sniegā, netālu no parka. Tas laikam, pateicoties, tam, ka urlas ir neglābjami samaitājuši ģenētisko fondu.

    10
    9
  3. Tas tādēļ ka pilsētā nav normālu tualešu!
    Un kāds gan tev genofonds ja visu laiku dzīvojies pa sū…. ?

    17
    2
  4. Tā ir realitāte.
    Un jādomā kāpēc tik slikti dzīvojam.
    It kā nav kur dzīvot, bet cilvēku taču paliek mazāk.
    Biznesmeņi sapērk mājokļus un sabāž uz īri.
    Tikmēr pamatiedzīvotājiem nav nekā.
    Prom no nabadzības, prom no verdzības un ņirgāšanās. Skumji.

    16
    2
  5. Toties pašvaldības darbinieku skaits pieaudzis pat vairāk nekā pa 20%. Vismaz izglītības pārvaldē noteikti… skolas likvidē, metodiķu skaits pieaug.

    50
  6. Jo valdība ir bez galvas ,neko neatīstās ,ne vienā jomā lai tūristi braukt tikai tukši salmu kulšana 😩

    12
  7. Es biju priecīgs, ka Kāposts netika par novada vadītāju. Bet diemžēl Andis ir ļoti vājš vadītājs.
    Vējiņš sāka kaut ko darīt lietas labā, bet izrādās pat sādžā ir mafija – apēda.

    40
    2
  8. Un tā egle pilsētas centrā! Ar norobežojošām lentām. Izrotājat jeb kuru egli skvērā un to spoku aizvāciet!

    27
    2
  9. Patiesie skaitļi būtu krietni dramatiskāki, ja noņemtu vēl tos, kas deklarējušies Gulbenē, bet faktiski dzīvo Rīgā vai ārzemēs

    31
    1
  10. Tātad. Palasot komentārus saprotu, ka Gulbenē iedzīvotāju skaits samazinās jo:
    1.) Čurā sniegā
    2.) Nepatīk dizaina egle skvērā
    3.) Gulbenē ir daudz gateru un veikalu
    4.) Vizuāli neglīta pilsēta
    5.) Nav tualešu.
    Interesanti.

    14
    11
  11. Tas viss aprakstītais ir sekas mazām algām, urlu iznvāzijai komunistu laikos, un tādai milzīgai pāķu pašvaldībai, kas pārdala Eiropas naudu saviem korišiem un lobē tādus gateruzņēmumus kā avoti un gaujas koks. Plus vēl tas, ka tā gulbene ir gana tālu no attīstības centriem, ar sūdīgu sabiedrisko transportu. Piektienas vakarā, ierodoties gulbenē no Rīgas, ir sajūta, ka esi atbraucis 20 gadus atpakaļ un gribas uzreiz iedzert 0.7 šņabi.

    17
    6
  12. Tā egle besī pus pilsētas iedzīvotājus. Nu un? Katru gadu tiek stutēta atkal.. ir kam vienalga. Un ir mazss procents,kam patīk. Pat tādos ,liekas,sīkumos neieklausās. Ko tad runāt par lielām lietām. Vara lielu dara……

    20
    1
  13. Uū,uū! Skan saucēja balss tuksnesī! Neviens nedzird…un nedzirdēs. (Tas par to tipa “egli”….

    10
  14. Ieraugot to riebīgo egli garīgais nokrīt. Tak nododiet viņu to nolādēto egli metāllūžņos visiem būs prieks un pārējās uz dabīgo eglīti. Noskaņojums būs ideāls

    11
    5
  15. Atceros, ka skvērā speciāli tika iestādīta egle Ziemassvētkiem, lai nebūtu jāmeklē un jāved no meža. Pietam tiem laikiem dārgs pasākums iznāca, jo tika pieaicināti profesionāļi koku stādīšanā. Nu jūs jau ziniet, tie, kuri skatās astrokartē pareizo zvaigžņu stāvokli un kad pareizie vēji pūš, lai eglīte ieaugtu precīzi un simetriski……

  16. Esmu gados un arī veselība klibo. Prieka īsti vairs nekāda,bet tad izlasīju Konspektu un smējos līdz asarām . Paldies Konspekta sastādītājam,garastāvoklis foršs visai dienai.

  17. Manas idejas mazajiem biznesiem, pašnodarbinātiem cilvēkiem.
    1. Bērnu vizināšana ar ēzeļīti vai poniju (jāšus). Sestdienās, svētdienās, svētku un lielo tirgu dienās.
    2. Mikroautobusa riņķa maršrutas, kas ietvertu Jaunos kapus, Ievu gravas kvartālu (tā sauko “Pārdaugavu”), Nākotnes ielas masīvu, slimnīcu.
    3. Labo pakalpojumu dienests (izstaidzināt suni, atvest bērnu no skolas vai b/d, sakraut malku, nomazgāt logus, iešūt rāvējslēdzēju).
    4. Vietējo adījumu veikaliņš, kāds taču jau bija.
    5. Spēles un rotaļas dzimšanas dienās u.c. svētkos.
    6. Sākumskolas vecuma bērnu pieskatīšana un izklaidēšana skolu brīvlaikos.
    7. Trauku mazgāšana ar trauku mazgājamo mašīnu.
    8. Masku šūšana un iznomāšana.
    9. Lieko mantu apmaiņas punkts (nodot un paņemt- par brīvu, bet neliela ieejas maksa).
    10. Ēdienu, dzērienu piegāde mājās no jebkura veikala vai “ēstūža”.

    4
    6
  18. Viņi neko neprot kā tikai to bleķi uzlikt,un katru gadu tā saucamā egle ir pretīga kas no tās bleķa ir smuks nekā kaut kādas olas pakārtas labāk vispār būtu nelikuši.citas pilsētas prieks skatīties uz eglīti,Gulbenei ir jāmācās no citām pilsētām kādu egli likt.

    1
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.