Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Arī Gulbenes novadā rapsis pārziemojis slikti

Foto: no “Dzirksteles” arhīva.

Gandrīz visi rapšu lauki Vidzemē un Latgalē ziemas laikā ir iznīkuši – vēsta ziņu aģentūra “Leta”. Arī Gulbenes novadā rapsis ir pārziemojis slikti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Daudzviet kailsala ietekmē Vidzemes un Latgales reģionos rapsis pilnībā izsala. Labāka situācija ir Zemgalē un Kurzemē, kur kailsals nebija tik ilgstošs un spēcīgs, tomēr kailsala ietekmē rapša lapas apsala un tika bojāta arī sakņu sistēma, kas var ietekmēt tā attīstību. Savukārt, strauji kūstot sniegam janvāra beigās, uz sasalušas augsnes applūda lauki un rapsis izslīka.

Augkopības speciāliste Inga Freimane “Dzirkstelei” stāsta, ka šī ziema rapsim nebija labvēlīga, jo bija atkusnis, tad atkal ļoti liels sals. “Pirmais sniegs uzsniga, kad zeme nebija sasalusi. Un bargais sals ietekmēja,” saka I.Freimane.

Litenes pagasta zemnieku saimniecības “Sopuļi” īpašnieks Gunārs Ciglis laikrakstam saka, ka situācija uz viņa laukiem neatšķiras no citiem, rapsis iet bojā. “Ziemu izturēja labi, bet pēc tam sākās problēmas. Pēc atkušņa uznāca kailsals ar pamatīgu bargu salu un tad bija dienas, kad dienā bija plus 3 grādi, bet naktī līdz mīnus 7-8 grādiem. Un ļoti vienkārši – tie augi, kas bija dzīvi, tiem katru nakti saknīte tika pārrauta. Rezultāts pašreiz ir tāds, kāds ir. Lauki nav tajā labākajā skatā. To vēl redzēs, kā būs. Pāragri spriest, cik aizgājis bojā,” saka G.Ciglis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņš arī stāsta, lai pateiktu, kāda situācija būs ar ziemājiem, kādas trīs diennaktis vidējai gaisa temperatūrai jābūt plus 5 grādi, tad atsākas veģetācija. “Pašreiz īsti tā nav bijis. Ja dienā ir plus 8 un naktī mīnus 3, tad veģetācija nenotiek, kaut gan pa šīm siltajām dienām ziemāji vizuāli ir palikuši par kripatiņu zaļāki,” novērojis G.Ciglis.

Arī I.Freimane stāsta, ka par citiem ziemājiem šobrīd vēl ir grūti pateikt galarezultātu, bet izskatoties, ka tie ir pārziemojuši. “Dažiem ziemājiem problēma ir nevis ziema, bet mainīgais pavasaris. Ja pa dienu paliktu siltāks, augi atvērtos un vairāk varētu saprast, kas ataugs, kas ne un ko saimnieki varētu pamēslot, jo no 15.marta drīkst lietot minerālmēslus kā virsmēslojumu. Un tad attiecīgi augus var piebarot. Jāskatās, vai šis jau ir pavasaris vai tikai mēģinājums,” stāsta I.Freimane un piebilst, ka sējas darbi mūsu pusē varētu būt pēc mēneša.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.