Gulbenē daudzas publisko pakalpojumu vietas joprojām nepieejamas

Problēma ir jāaktualizē, jo tikai tad var panākt risinājumu

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas speciālās pedagoģijas studenti nesen Gulbenē un tuvējo novadu centros pildīja praktisko mājasdarbu – meklēja un fiksēja tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas, kur nav nodrošināta vides pieejamība personām ar kustību traucējumiem.

Studente, kura dzīvo Baltinavā, izvēlējusies apsekot Gulbenes pilsētu. “Tā ir mana studiju biedrene, kura neilgā laikā Gulbenē saskaitījusi aptuveni 100 vietas, kur tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās ir universālā dizaina kļūdas,” “Dzirkstelei” stāsta Stradu pagasta iedzīvotāja Marina Djatlova. Viņa uzskata, ka par to sabiedrībā ir jārunā, problēma ir jāaktualizē, jo tikai tad var panākt risinājumu. Vienlaikus ir jāpopularizē labie piemēri. Piemēram, pamanāms un ar pieejamu vidi izceļas SIA “Latvijas Mobilais Telefons” veikals Gulbenē.

Cilvēki ratiņkrēslos zina, kā ir Gulbenē
Gulbenietis Ainārs Melnis jau 14 gadus ir spiests pārvietoties ratiņkrēslā un ikdienā testē pilsētas ielas, tirdzniecības un citu publisko pakalpojumu saņemšanas vietas, arī iestādes. “Dzirkstelei” viņš saka, ka ziemas salā un kupenās jūtas ierobežots kā visi cilvēki un tomēr arī tad viņš nesēž mājās.

Ainārs aktīvi darbojas invalīdu biedrībā, pats dodas uz veikalu, aptieku, tikties ar draugiem. Viņš atzīst, ka 14 gadu laikā pilsēta tomēr ir mainījusies uz labo pusi, daudz vairāk kļuvis bruģētu ietvju. Aināram galvā ir maršruti un mērķi, kur viņš var nokļūt ratiņkrēslā. Tā ir novada bibliotēka, veikali “Labais”, “Maxima”, “Rimi”, tomēr vislabprātāk viņš dodas uz veikalu “Beta”.

“Tur vienā ēkā ir gan veikals, gan aptieka, gan mana ģimenes ārsta kabinets, gan laboratorija analīžu nodošanai – visur varu ērti piekļūt. Pārtiku varu iegādāties, arī puķes varu nopirkt, barību savam kaķim un sunim. Tas viss vienā ēkā. Otrajā stāvā ir boulings, kur netikt, bet tas man nav tik aktuāli,” saka Ainārs. Viņš min, ka Gulbenē jau gadiem ilgi nav apmeklējis zobārstu. Vienā gadījumā gan viņš zina, kur būtu pieejama vide – pie ārstes Mārītes Veigules. Tomēr Ainārs izmanto radu palīdzību un brauc labot zobus ārpus Gulbenes novada – uz Dobeli.

Vēl runājot par vietām, kur gribētu nokļūt, bet ir grūti to izdarīt, viņš saka: “Pasts – visu laiku ir problēmas, tā piebrauktuve… Flīzes krīt nost, durvis nevar attaisīt – taisās ciet, jātur. Tātad jālūdz kādam ir. Stipra atspere durvīs ir. Parasti jau kāda sieviete iznāk ārā palīdzēt.”

“Dzirkstele” sazinājās ar VAS “Latvijas Pasts” komunikācijas speciālistu Matīsu Rutku, kurš atbild tā: “Aprakstītos iedzīvotāju pārbaudījumus uztveram nopietni, tādēļ esam apņēmušies nodrošināt, lai nākotnē pakalpojumi būtu pieejami ikkatram. Mēs atvainojamies par sagādātajām neērtībām. Lai novērstu nepilnības un veidotu iekļaujošāku vidi visiem, patlaban veicam skrupulozu pasta nodaļu novērtējumu. Konkrētākus plānus attiecībā uz minēto pasta nodaļu varēsim atklāt tikai pēc veiktās izpētes. Turklāt nacionālais pasta operators līdz 2026.gada beigām ieviesīs jaunu konceptu visās pasta nodaļās, konsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām un kopienām, kurām prioritāte ir vides pieejamība.”

Arī laukos ir labie piemēri vides pieejamībai
Atrisināts vides pieejamības jautājums ģimenes ārsta prakses vietā Jaungulbenē – teicami izveidota uzbrauktuve, arī telpās viss ir pieejams. “To man pastāstīja klasesbiedrs Gatis, kurš ikdienu ratiņkrēslā pavada jau 35 gadus – ilgāk nekā es. Man šis stāžs ir 30 gadi,” “Dzirkstelei” stāsta galgausnietis Andris Vītols.

Bet kopumā situācija laukos pakalpojumu saņemšanas vietās nav tā labākā, viņš saka. “Ja man Galgauskā būtu jāiepērkas veikalā, tas nebūtu iespējams,” teic Andris un piebilst, ka liek cerības uz jauno veikalu, kas būs Galgauskā. Iepirkties Andris brauc uz pilsētu, kur arī ir nianses, kuras pamana un saprot tieši cilvēki, kuri pārvietojas ratiņkrēslā.

Andris stāsta: “Pie veikala “Rimi” ir iezīmētas divas invalīdu stāvvietas, bet tās ir ļoti šauras – neatbilst noteikumiem. Ja šajā stāvvietā vienlaikus iebraucu un tur jau atrodas viena automašīna, es šajā invalīdu stāvvietā gluži vienkārši nevaru izkļūt no auto. Cilvēkam ratiņkrēslā šofera durvis ir jāspēj atvērt pilnībā vaļā, bet tajā šaurībā to nevar izdarīt. Tuvumā “Maximai” Rīgas ielā divās vietās ir invalīdu stāvvietas – praktiski nelietojamas, jo atrodas slīpumā. Tas nozīmē, ka ratiņkrēsls var aizripot, aizslīdēt. Tāpēc mēs, kuri pārvietojamies ratiņkrēslā, reti izmantojam šīs stāvvietas savām automašīnām. Tās parasti novietojam aiz veikala. Tur nav invalīdu stāvvietas. Pie veikala “Beta” ir pat trīs invalīdu stāvvietas. Tur problēma ir tāda, ka ziemā bieži vien stāvvietā nav notīrīts sniegs. Pie citiem veikaliem arī gadās tāds grēks. Te nu būtu lūgums pievērst tam uzmanību, notīrīt sniegu.”

“Dzirkstele” mēģināja sazināties ar nosaukto veikalu pārstāvjiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par situāciju ar invalīdu stāvvietām. Pagaidām atbilde no “Rimi” nav saņemta. SIA “Maxima Latvija” Korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Raina Anna Ločmele “Dzirkstelei” skaidroja: “Invalīdu stāvvietas ir izbūvētas atbilstoši stāvvietu izbūvi regulējošajiem normatīviem. Ņemot vērā saņemto sūdzību, veiksim konkrētās vietas apsekošanu, lai pārliecinātos, ka veikala stāvvieta ir droši izmantojama ikvienam klientam jebkuros laika apstākļos.”

Telefoniski sazinoties ar Gulbenes veikalu “Beta”, “Dzirkstele” uzzināja, ka tur ne tikai invalīdu stāvvietas, bet visu stāvlaukumu ziemā tīra traktors. Sētnieki to nedara. Stāvlaukums šoziem iztīrīts sešas reizes.
Uzrunājām Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītāju Gintu Āboliņu, jautājām, vai tiek no viņa puses kontrolēts, kā ziemā tiek tīrītas invalīdu stāvvietas publisko pakalpojumu sniegšanas vietās. Viņš atbild: “Kāpēc jūs jautājat par “Rimi”, “Betas” un citiem invalīdu stāvlaukumiem man, nevis šiem zemju, ēku un teritoriju īpašniekiem? Vai tad pašvaldībai pie veikaliem jātīra viņu teritorija?”

Kam teikt, lūgt uzlabot vidi un vai reaģē?
Andris saka: “Par vides pieejamības problēmām publisko pakalpojumu sniegšanas vietās esmu runājis ar pilsētas pārvaldes vadītāju G.Āboliņu. Bija no viņa puses ierosinājumi sūtīt fotoattēlus, kas liecina par problēmām. Ir sūtīti. Tas stāsts ir trīs gadu garumā. Tā tas viss ir palicis. Vairāk par to nerunājam.”
Arī Andris piekrīt Aināra iepriekš teiktajam par grūtībām ar ratiņkrēslu iekļūt Gulbenes pastā. Tā esot jau gadiem ilgi. Arī pastā iekšā zem paklāja esot bedre. Tur paklupt var arī cilvēks bez kustību traucējumiem, saka Andris. Viņš akcentē, ka pasta pakalpojumi ir svarīgi ikvienam cilvēkam. “Tomēr sūtām paciņas. Vēl šo to vajag pastā,” bilst Andris. Viņš arī saka – ar VAS “Latvijas Pasts” vadību par vides pieejamības problēmām Gulbenes pasta nodaļā esot runāts jau gadiem ilgi.

Andris problēmas saskata arī pie “Lejas aptiekas” ēkas, kurā atrodas arī ārstu prakses vietas. Tur pie uzbrauktuves notekcaurules ūdens tek un nosēdina bruģi. “Tur braucot pirms uzbrauktuves ratiņkrēsla mazie riteņi iekrīt iekšā bedrē. Un tas ir ļoti bīstami. Ir grūti tikt pāri. Varbūt pietiktu likt lietā vienu smilšu spaini, lai situāciju uzlabotu, paceļot bruģi un paberot apakšā smiltis,” viņš saka un piebilst – ir mēģinājis par to runāt ar ēkā strādājošajiem.

Andris saka – pilsētā ir daudz tādu šķietami nelielu iegruvumu, bojājumu bruģī, kas bīstami ne tikai ratiņkrēslā braucošajam, bet arī gājējiem, sevišķi cilvēkiem gados. Piemēram, virzoties pa skvēru no O.Kalpaka ielas vai Ābeļu ielas garām strūklakai uz Ozolu ielas pusi stūrī pretī Valsts policijas ēkai. “Tur bruģakmens laika gaitā ir pacēlies uz augšu un izveidojusies asa kante. Braucot ratiņkrēslā, es tur reiz gandrīz esmu izkritis. Tāpēc izvēlos ratiņkrēslā pārvietoties pa ielu. Nezinu, ko domā šoferi, bet, staigāšana pilsētā pa bruģi, bieži vien beidzas tā, kā stāstu – ar izkrišanu vai situāciju, kur esi tuvu tam,” stāsta Andris.

Pašvaldības objektos gādā par vides pieejamību
Par to, kā vērtēt un kā labot universālā dizaina kļūdas vides pieejamībā Gulbenē, “Dzirkstelei” novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis saka: “Novadā, ja ko būvējam vai pārbūvējam, cenšamies vērst uzmanību uz divām pamatlietām. Tā ir ugunsdrošības noteikumu ievērošana un vides pieejamība, ko nosaka Būvniecības likuma 4.pants. Piemēram, jaunajos vēlēšanu iecirkņos ir jābūt ne tikai invalīdu tualetei, bet arī tur ierīkotai signalizēšanas sistēmai, ja cilvēks ir nokritis uz grīdas. Nedomāju, ka ātri varam atrisināt, lai vienmēr un visur vide būtu piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Arī dabā – pie jūras, mežā – ne visur iespējams nokļūt cilvēkam ratiņkrēslā. Vienmēr būs kaut kādi ierobežojumi, kurus nevarēs pārvarēt. Ja ēkai ir lifts, ne vienmēr tas ērti izmantojams cilvēkam ratiņkrēslā. Un ir vēl pretēja situācija – tiek izveidota pieejama vide, bet cik daudz tā tiek izmantota?”

Tajā pašā laikā A.Caunītis uzsver, ka pašvaldības centrālās pārvaldes ēka ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem un māmiņām ar bērnu ratiņiem. Pirmajā stāvā var uzdot visus interesējošos jautājumus, vēršoties klientu apkalpošanas centrā. “Tur lietas var nokārtot. Lifta mums ēkā nav. Ja saruna ir ļoti konfidenciāla, pirmajā stāvā ir telpas, kur varam ieiet parunāt.”

A.Caunītis cer, ka arī citās pašvaldības iestādēs darbinieki ir pretimnākoši apmeklētājiem ar kustību ierobežojumiem. “Tā vajadzētu būt. Ja tomēr ir kāds izņēmuma gadījums, ir lūgums par to informēt,” viņš saka.