Gulbenes novadā ziemas sējumi kopumā pārziemojuši labi. Nav bijis nekādu katastrofālu apstākļu, ziemas sezona nav bijusi tik kritiska, lai būtu nepieciešama pārsēšana. Protams, neliels atbirums vienmēr ir novērojams, taču tas ir lokāli. Tā laikrakstam “Dzirkstele” norāda augkopības speciāliste Inga Freimane.
I.Freimane stāsta, ka pēc ziemas ziemāju laukos vietām bija novērojams sniega pelējums, un tas galvenokārt bija tur, kur sapūsta biezāka sniega kārta. “Tas arī ir normāli pēc tik sniegotām ziemām,” saka I.Freimane.
Pašlaik notiek augsnes sagatavošana vasarājiem, un atsevišķās vietās jau ir iesēti zirņi un pupas. Pagaidām tas notiek nelielās platībās, taču šonedēļ pākšaugu sēju plānots veikt plašāk. “Šobrīd veidojas nedaudz pasausa augsnes virskārta. Lai arī dažas dienas lija, kopumā augsne ir sausa. Tā vēl nav pilnībā iesilusi, jo naktis joprojām ir aukstas un vietām novērojamas salnas. Līdz ar to augsnē vēl nav sākusies aktīva bioloģiskā darbība. Tāpēc daudzviet mazdārziņos šķiet, ka zeme vēl ir “nedzīva”, smaga un blīva, taču, līdzko tā uzsils, situācija uzlabosies. Biezā sniega sega ziemā ir sablīvējusi augsni, un kopš sniega nokušanas būtiski nokrišņi nav bijuši,” stāsta I.Freimane.
Darbi rit atšķirīgā tempā
Arī biedrība “Zemnieku saeima” informē, ka situāciju ar ziemas sējumiem lauksaimnieki vērtē kā labu, taču vietām mitrums, sniega segas biezums un sals tiem ir radījuši bojājumus. Visvairāk ziemas sējumi cietuši Latgalē un Kurzemē. Tikmēr pavasara darbi dažādos Latvijas reģionos norit atšķirīgā tempā – Zemgalē liela daļa saimniecību sēju jau pabeigušas, bet Latgalē un Vidzemē daudzi vēl sējas darbus pat nav sākuši. Vienlaikus šogad daļa saimniecību norādījušas, ka mazāk sēs vasaras kviešus, zirņus un rapsi.
“Lauksaimniekiem šobrīd ir sākusies sezona, taču vienlaikus kopējā ekonomiskā situācija zemniekiem nerada optimismu, liekot bažīties par resursu – degvielas un minerālmēslu – augstajām izmaksām. Diemžēl pašizmaksa pieaug, bet produkcijas iepirkuma cena stāv uz vietas. Tas nozīmē, ka ieguldījumi var ievērojami pārsniegt ieņēmumus un zemniekiem jau šobrīd jādomā, kā šo sezonu izdzīvot,” stāsta biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Kopumā sēju jau sākušas vairāk nekā 70 procenti saimniecību un pilnībā to pabeigušas 22 procenti. Vēl aptuveni ceturtā daļa saimniecību vasarāju sēju nav sākušas. Visstraujāk sējas darbi šobrīd norit Zemgalē, kur gandrīz puse saimniecību laukus jau apsējušas. Vidzemē puse saimniecību lauku apsēšanu vēl nav sākušas.
Ekonomiskais spiediens
Vienlaikus šogad vairākas saimniecības būtiski pārskata sējumu struktūru, un aptuveni trešdaļa saimniecību nolēmušas atteikties no kviešu sēšanas. Tālāk seko zirņi, rapsis, mieži un auzas, kā arī pupas.
“Daudzos gadījumos runa nav tikai par nelielu platību korekciju, bet par būtisku samazinājumu vai pat pilnīgu atteikšanos no konkrētām kultūrām. Ir saimniecības, kas šo kultūru platības samazina par 50–70 procentiem, taču ir arī lēmumi nesēt vispār. Tie ir pragmatiski zemnieku lēmumi, ņemot vērā gan pieaugošās resursu izmaksas, gan pašlaik neskaidro situāciju par gaidāmajām izaudzētās produkcijas cenām rudenī. Jau šobrīd redzam, ka izaudzēšanai vajadzīgo resursu cenas pieaug, bet, piemēram, graudu iepirkuma cenas joprojām ir zemas,” skaidro Juris Lazdiņš.
Jaunās sezonas sākumu un darbu plānus tiešā veidā ietekmē ekonomiskā situācija un neskaidrie apstākļi par tuvāko nākotni. Biedrības aptaujātie zemnieki norāda, ka šī sezona ir iesākusies ar bažām par pieaugošajām izejmateriālu izmaksām, tostarp degvielu un minerālmēsliem, kā arī zemajām izaudzētās produkcijas iepirkuma cenām. Liela daļa lauksaimnieku saskaras ar izaicinājumiem apgrozāmo līdzekļu apjoma samazināšanās dēļ un kredītsaistību segšanu.
Arī I.Freimane uzsver, ka degvielas cena būtiski ietekmē saimniekošanu, tāpēc zemniekiem rūpīgi jāizvērtē, cik reižu iespējams izbraukt uz lauka un cik beigās izmaksās izaudzētā raža. Viss jāaprēķina ekonomiski pamatoti. Jāapvieno, piemēram, mēslošana ar smidzināšanu, kā arī pašiem nepārtraukti jāseko līdzi izmaksām un tās jākalkulē. “No malas tur neviens diži neko nevar pateikt vai dot padomus,” saka I.Freimane.
Viņa norāda, ka īpaši sarežģīta situācija ir lopkopjiem, jo viņiem zālāju platības sezonā jānopļauj trīs līdz četras reizes, kas nozīmē ievērojamas degvielas izmaksas.
