Dzirkstele.lv
Lai gan jūnijā bija iespaidīgas lietavas, vasarāju raža Latvijā solās būt laba. Tomēr situācija var arī mainīties. Tā vēsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības speciālisti.
Augkopības speciāliste Inga Freimane “Dzirkstelei” stāsta, ka Gulbenes pusē ir atsevišķas vietas, kur vasarāju saknēm trūkst skābekļa un tie sākuši dzeltēt. “Visos laukos, protams, tā nav, bet zemākajās vietās, kur meliorācija nav strādājusi, novadgrāvji nav funkcionējuši, tur var redzēt dzeltenākus pleķus, kur augi dzeltē. Braucot pa Galgauskas pagastu, var redzēt, ka tur ir tādi lauki, arī uz Lejasciema pusi. Un tas vairāk izteikts ir vēlāk sētajiem vasarājiem, kas nedaudz mazāk ir attīstījušies un ir jutīgāki. Bet pagaidām kopumā vasarāji izskatās ļoti pozitīvi un cerīgi – gan vasaras rapsis, gan kvieši, mieži, auzas. Viss atkarīgs no laika apstākļiem. Pēc liela lietus, kad var uzbraukt uz lauka, var dot kādu virsmēslojumu, lai augus stimulētu, bet tad jāparēķina, vai tas rentēsies, ņemot vērā degvielas cenu, mēslošanas līdzekļu cenu, amortizācijas izmaksas,” stāsta I.Freimane.
Viņa arī skaidro, ka mazdārziņos, kur aug gurķi, burkāni, pēc liela lietus būtisks ir virsmēslojums. “Augsne izskalojas, vērtīgās barības vielas tiek aiznestas prom uz upēm, jūru. Labi ir šādus laukus un dobes pabarot, pamēslot. Domāju, ka cilvēki arī tam nepievērš uzmanību. Un vēl – pēc liela lietus ir ieteicams rušināt zemi, jo pēc liela lietus augsne ir sablīvēta. Lielos laukos to nevar izdarīt, bet dārzeņu vagās, kartupeļu laukā to var izdarīt. Tas būtu ļoti svētīga, jo tas veicina gaisa apmaiņu augsnē, un augsnē liekais mitrums iztvaikotu,” saka I.Freimane.
– Inita Savicka
