Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Pagaidām nevar prognozēt, cik veiksmīgi Gulbenes novadā būs pārziemojuši ziemāji

Foto: Gatis Bogdanovs.

Ņemot vērā šīs ziemas mainīgos laika apstākļus, šobrīd vēl ir pāragri izdarīt galīgos secinājumus par ziemāju stāvokli Gulbenes novadā – tā “Dzirkstelei” saka augkopības speciāliste Inga Freimane.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pirms lielā sniega un sala, kas uznāca, augsne nebija sasalusi un augsnē bija liels mitrums. “Un nav labi, ja ir tik liela bieza sniega kārta uz nesasalušas augsnes, jo augi apakšā turpināja asimilēties, elpot. Bet izdarīt tāpat neko šobrīd nevar. Šobrīd par to varam tikai filozofēt, neko nevar izdarīt un nekādus lēmumus nevar pieņemt, un arī nekādi rezultāti nav zināmi,” saka I.Freimane.

Lielāka skaidrība, kā ziemāji būs pārziemojuši, varētu būt marta vidū. Viss atkarīgs, kad un kā sāksies pavasaris. “Marts ir dīvains mēnesis – salst un atlaiž, nokūst, un tas ir vēl lielāks pārbaudījuma mēnesis augiem nekā februāris – augi ir vairāk gatavi startēt, savukārt laika apstākļi un kontrasta svārstības… Ilggadīgas kultūras mūsu klimatā pie tā jau ir pieradušas, bet tam, ko iesējām, labībai tas ir riskantāk,” saka I.Freimane.

Kooperatīvās sabiedrības “Vaks” Gulbenes filiāles vadītāja Vita Jonase arī šobrīd neuzņemas neko prognozēt, kamēr nav iestājies pavasaris. “Šī pēdējā sniega kārta, kas uzsniga, nav nekas pozitīvi labs, sniega pelējumu var veicināt. Pašreiz grūti teikt. Mēs pirms tam kaut kad bijām aizbraukuši uz tīrumiem un šķita, ka viss kārtībā. Bija lielais atkusnis, lielie ūdeņi, zeme nebija sasalusi. Par rapšiem ir vislielākais risks. Kuri palika lielākās peļķēs, tie var noslīkt ūdenī. Tagad nav arī tādas iespējas apbraukt visus tīrumus, jo ceļi ir dažādi – nevar ne iebraukt, ne izbraukt. Pašreiz ir pāragri spriest. Jāpagaida marta beigas, aprīlis, tad varēs vairāk zināt. Marts, aprīlis parasti jau ir tas noteicošais. Citreiz pa ziemu viss ir kārtībā, bet martā, aprīlī nepastāvīgi laika apstākļi – siltāks, aukstāks, līdz ar to augu rausta visu laiku, un tā ir bijis pēdējos pavasaros.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Zemnieks Kalvis Aldersons no Rankas pagasta aptuveni 8 hektāru platībā iesējis rudzus. “Līdz šim, kamēr nebija īsti sniegs un sals, pat ļoti labi turējās, bija pat zaļi. Bet tagad ir sals un sniegs, nevar jau zināt, kā tas kusīs nost. Pagaidām izteikt prognozes, kā būs pārziemojuši, vēl īsti nevar. Jāskatās, kad nebūs sniega un sala, vai zeļ vai ne. Pērn man diezgan slikti pārziemoja – rudenī bija skaisti ziemāji, bet līdz pavasarim bija maz kas palicis. Par šo ziemu vēl nevar zināt. Martā var uzdot vēl arī līdz mīnus 20 grādiem,” saka K.Aldersons.

Zemnieks Mārtiņš Upāns no Stāmerienas smaida, ka vajag paprasīt pašiem ziemājiem, kā viņi jūtas. “Esmu optimists un ceru, ka viss būs ļoti labi. Var būt ļoti labi un var būt ļoti slikti. Neko šobrīd nevar pateikt. Ziemāji ir iesēti vairāk nekā 100 hektāru platībā. Ir ripsis, rudzi un kvieši. Pagājusī ziema rudziem un ripsim bija slikta, bet iepriekšējā ziema bija vēl sliktāka. Apdrošināti bija, un, paldies dievam, arī šogad apdrošināju. Kamēr nebija šis biezais sniegs, slikti nebija. Ja ilgi sniegs stāvēs, proti, līdz pat aprīlis pienāks, tad labi nebūs. Ja sniegs nokusīs tagad, martā, lai lielums lauku atbrīvojas, tad jau varbūt arī nekas,” saka M.Upāns.

Līdzīgi raksti

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.