Rankā un Lizuma ciemā problemātiskajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās šogad pārkāpumi nav konstatēti

Valsts vides dienests (VVD), veicot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) testēšanu 2022.gadā, konstatējis, ka 28 NAI Latvijā ilgstoši piesārņo vidi. Pērn kopumā vidē novadīti 196,2 miljoni kubikmetru notekūdeņu, būtiska daļa no tiem vidē novadīti nepietiekami attīrīti. Jau šobrīd laba ūdens kvalitāte ir tikai ~31 % Latvijas upēs un ezeros.

Ziņojumā par NAI darbības efektivitātes valsts testēšanas rezultātiem 2022.gadā teikts, ka Rankā un Lizuma ciemā SIA “Dimdiņi” NAI pārsniegumi nav konstatēti, tomēr objekti nav svītroti no problemātisko NAI saraksta. “Valsts testēšanas rezultāti apliecina Operatora veiktā monitoringa rezultātus. Veicama atkārtota valsts testēšana. Sniegti norādījumi par NAI tehnoloģiskā režīma ievērošanu,” rakstīts ziņojumā.

2019. gadā, kad VVD uzsāka NAI uzraudzību, problemātisko objektu sarakstā atradās 58 attīrīšanas iekārtas, mērķtiecīga darba rezultātā VVD ir izdevies šo NAI skaitu samazināt vairāk nekā uz pusi. No 28 ūdens attīrīšanas iekārtām 11 iekārtas apsaimnieko tikai sadzīves notekūdeņus, 7 apsaimnieko sadzīves un ražošanas notekūdeņus, savukārt 10 no iekārtām nepienācīgi attīra ražošanas notekūdeņus. 21 no 28 iekārtām šos nepietiekami attīrītos notekūdeņus novada dažādās Latvijas ūdenstilpēs, tādējādi būtiski pasliktinot upju un ezeru ūdens kvalitāti.

“Raksturīgākās problēmas, kas rada vides piesārņojumu notekūdeņu apsaimniekošanas kontekstā ir nepietiekami attīrīta notekūdeņu novadīšana apkārtējā vidē, kā cēlonis vairumā gadījumu ir tehnoloģiski novecojušas attīrīšanas iekārtas vai speciālistu trūkums, kas spētu uzturēt atbilstošu tehnoloģisko attīrīšanas iekārtu režīmu. Tāpat virkni problēmu rada ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanas neesamība dažādās pārtikas ražošanas nozarēs, tādējādi radot pārslodzi komunālo uzņēmumu attīrīšanas iekārtām. Jau ilgstoši sistēmiski neatrisināta problēma ir notekūdeņu dūņu neatbilstoša apsaimniekošana. Pēdējos gados kā būtiska problēma iezīmējusies arī notekūdeņu pārplūdes lietus laikā, kad vidē novada pilnībā neattīrītus notekūdeņus. Mēs visi šobrīd esam liecinieki tam, ka klimata pārmaiņas notiek un zināmā mērā tās ir nenovēršamas, tomēr, tieši pašvaldības ir tās, kas ilgstoši nav izvirzījušas par prioritāti lietus ūdeņu novadīšanas sistēmu sakārtošanu, kā rezultātā vidē nonāk neattīrīti notekūdeņi, kas apdraud ūdensobjektu kvalitāti visā Latvijā. “ par notekūdeņu attīrīšanas nozīmi stāsta VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

VVD veic uz riska analīzi balstītu notekūdeņu valsts testēšanas programmu augsta riska iekārtās un iekārtās, kas novada notekūdeņus riska ūdens objektos. Valsts testēšana ir viens no VVD kontroles rīkiem efektīvākai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzraudzībai. No 48 pārbaudītajiem objektiem 19 iekārtās jeb 40 % gadījumu VVD kontrolmērījumi uzrādīja neatbilstību notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbībā. Salīdzinot ar pērno gadu, kad neatbilstība vides prasībām 62% no kopumā testētajām iekārtām, situācija ir būtiski uzlabojusies. Valsts testēšanas ietvaros biežāk, salīdzinot ar operatora veikto monitoringu, tika konstatēti piesārņojošo vielu robežvērtību pārsniegumi vai neatbilstoša notekūdeņu attīrīšana. Šī tendence saglabājas jau kopš valsts testēšanas programmas uzsākšanas 2020.gadā, tomēr kopumā valsts testēšanas rezultāti liecina, ka pateicoties VVD aktīvai uzraudzībai NAI darbības efektivitāte pakāpeniski uzlabojas.

Valsts vides dienests veic uzraudzību ~1250 notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Latvijā. Šī gada 8 mēnešos veikta 161 pārbaude, izdoti 24 lēmumi par veicamām rīcībām, piemēroti 11 administratīvie sodi, kuru kopējais apmērs 9450 eiro.

Ar mērķi iedzīvotājiem sniegt iespēju iegūt informāciju par vides kvalitāti, kā arī pašvaldības nodrošināto komunālo pakalpojumu kvalitāti, kuru finansēšanā piedalās iedzīvotāji, informāciju par problemātiskajām NAI pieejama publiski ikvienam VVD tīmekļa vietnē https://www.vvd.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosana .