Vietas sociālās aprūpes centros Gulbenes novadā — arvien pieprasītākas (labots)

Marika Andževa par “Jaungulbenes Alejām”: “Vienmēr esam gatavi kaut ko mainīt, uzlabot.”

Latvijas pašvaldību pārziņā pavisam ir 43 iestādes, kuras nodarbojas ar pieaugušu personu ilgstošu sociālo aprūpi – liecina sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra dati, kas pieejami Labklājības ministrijas interneta vietnē. Gulbenes novada pašvaldības pārziņā ir divi šādi sociālās aprūpes centri – “Jaungulbenes Alejas” Jaungulbenē un “Siltais”, kas atrodas Līgo pagastā un kuram vēl ir struktūrvienība “Dzērves” Daukstu pagastā.

Runājot par sociālās aprūpes centriem Latvijas pašvaldībās, novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs “Dzirkstelei” saka: “Ir pieredze, kuru mums vērtīgi aizgūt no citiem novadiem. Dažreiz gribam atklāt Ameriku, saskatīt iespējas. Bet salīdzināšana liek saprast. Negribu lielīties, bet mums šī joma ir sakārtota un darbojas ļoti labi.”

Divas alternatīvas: aprūpe mājās vai dzīvošana iestādē
Demogrāfiskā līkne Latvijā iet uz leju, uzsver J.Antaņevičs. Šodien senioru dzīves ilgums palielinās, savukārt viņu bērniem līdz pensijai ir jāstrādā ilgāk. Līdz ar to pieprasījums pēc sociālās aprūpes iestādēm vecajiem ļaudīm palielinās. Tajā pašā laikā pieaugušu personu ilgstoša sociālā aprūpe ir tikai viena no pašvaldības sniegtā sociālā atbalsta veidiem.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju darbinieki, kuri Gulbenes novada pašvaldības iestādēs strādā sociālajā nozarē, vidēji mēnesī par pilnas slodzes darbu nopelna no 784,24 līdz 2207,80 eiro pirms nodokļu nomaksas. Salīdzinoši mazākā alga ir tieši aprūpētājiem. Pašvaldībai ir nepieciešami 59 aprūpētāji – liecina publiski pieejamā informācija.

Nonākšana ilgstošas sociālās aprūpes iestādē daudziem šodien ir kā glābšanas riņķis. Psiholoģiski tādu risinājumu pieņemt cilvēkam nav nemaz tik viegli. “Dažs nonāk iestādē un tā arī nekad nepieņem, ka tagad šeit ir viņa mājas. Bet gadās arī, ka tuvinieki pārdzīvo un nekādi nevar samierināties ar savu lēmumu ievietot senioru aprūpes iestādē. Seniors pats, pie mums iestādē nonākot, šo jauno realitāti pieņem ātrāk nekā viņa piederīgie,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada pašvaldības sociālās aprūpes centra “Jaungulbenes Alejas” vadītāja Marika Andževa.

Iestādes klientiem ir nodrošināta ēdināšanas četrreiz dienā, ir grupu nodarbības, ir sava bibliotēka. Te tiek svinētas dzimšanas un vārda dienas. Ikdienā var ne tikai skatīties televizoru, bet arī spēlēt klavieres. “Jaungulbenes Alejas” atrodas muižas parka tuvumā, un tas ir labs iegansts doties ārā elpot svaigu gaisu. Aprūpētāji to noorganizē arī tiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos.

M.Andževa “Dzirkstelei” atzīst – ļoti stabili ir galvenokārt gados vecākie, ilggadējie darbinieki. Jaunie aprūpētāji ne visi ir gatavi ilgi saglabāt savu darba vietu. Iemesls? Strādāt par aprūpētāju – tas nozīmē arī empātiju, saskarsmes iemaņas. Ne visiem tā ir personības stiprā puse. Turklāt 640 stundu (6 mēnešu) kursi, kuru rezultātā ir iespējams iegūt aprūpētāja apliecību, jaunajam cilvēkam nesniedz pietiekamu izpratni par šā darba ikdienu un to, ko tas prasīs no viņa. M.Andževa akcentē, ka sociālā aprūpe – tas tomēr ir sirdsdarbs un paliek šajā darbā tie, kuri jūt aicinājumu, kuriem kolektīvs un aprūpējamie kļūst par otro ģimeni.

“Mēs, pašvaldības sociālā dienesta darbinieki, necenšamies uzreiz senioru virzīt ievietošanai aprūpes iestādē. Vispirms piedāvājam aprūpi mājās. Bet ir arī tādas situācijas, kad dzīves sagurušam senioram ir jāpaliek mājas tikai tāpēc, ka no savas pensijas ir jāuztur pieaudzis bērns, kurš nekur nestrādā. Tāda diemžēl ir dzīves realitāte,” saka J.Antaņevičs.
Viņš arī uzskata, ka saistībā ar senioru aprūpi cilvēkos joprojām ir aizspriedumi, kas nāk līdzi no sociālisma laikiem. “Toreiz par nabagmāju saucām pansionātu. Ievietot tur vecākus – tas bērniem bija tāds kā apkaunojums. Bet šodien sociālās aprūpes centrs nelīdzinās nabagmājai. Šodien tā ir iespēja vecumdienās saņemt kvalitatīvu, cieņpilnu aprūpi,” saka J.Antaņevičs.

Vai nākotnē novadā būtu vajadzīgs veidot vēl vienu sociālās aprūpes centru? J.Antaņevičs saka: “Nesaku, ka mums ir pietiekami daudz sociālās aprūpes centru. Pagaidām mēs neesam sasnieguši maksimumu. Taču pašlaik mēs iepauzējam. Pašvaldībai budžeta līdzekļu ir tik, cik ir. Pašlaik paplašināt sociālās aprūpes iestāžu skaitu novadā mums finanses neļauj. Mums ir vēl citas aktivitātes, kuras prasa ieguldīšanu. Piemēram, deinstitucionalizācijas procesa nodrošināšana. Pagaidām novadā pašvaldība tiek galā ar saviem senioriem. Nodrošinām gan aprūpi mājās, ja nepieciešams, gan darbojas mūsu divi sociālās aprūpes centri. Ir novadā arī veco ļaužu mājas Gulbenē, Lejasciemā un Stāmerienā.”

Omulība un drošības sajūta sociālās aprūpes centrā
Viesojoties novada pašvaldības pārziņā esošajā sociālās aprūpes centrā “Jaungulbenes Alejas”, “Dzirkstele” vispirms vaicā par jaunumiem iestādē. Tās vadītāja M.Andževa stāsta – tagad iestādē pie ieejas darbinieks dežurē visas septiņas dienas nedēļā. Tātad arī brīvdienās, kad šeit ir visvairāk ciemiņu. “Mums ir divi dežuranti, kuri strādā uz maiņām,” viņa teic. Dežurants ir tas, kurš ciemiņu sagaida, pastāsta, arī ieved un pavada ēkā.
Patīkams jaunums esot vēl arī tas, ka pēc gada pārtraukuma “Jaungulbenes Aleju” iemītniekiem aprīlī atsākas mūzikas terapijas nodarbības. “Līdz šim šādas nodarbības pie mums vadīja dziesminiece Vita Krūmiņa, ar kuru mums veidojās sadarbība. Mūsu mājas iemītniekiem viņa ļoti patīk! Viņa spēj iesaistīt un motivēt arī tādus klientus, kuriem to sākumā nemaz negribas, piemēram, veselības stāvokļa dēļ,” stāsta M.Andževa.

“Jaungulbenes Alejās” ir veselības punkts, kas oficiāli ir reģistrēts pagājušajā gadā. Iestādei ir arī savs ārsts – Līga Vebruāle. Katru otrdienu L.Vebruāle ir “Jaungulbenes Alejās”. Arī pārējās dienās viņa uz iestādes darbinieku zvaniem atsaucas jebkurā brīdī – saka M.Andževa. Esot arī sadarbība ar Rīgas Austrumu slimnīcas klīniskās barošanas kabinetu, nodrošinot medicīnisko papildu uzturu “Jaungulbenes Aleju” iemītniekiem, kuriem ir diagnosticēta šāda nepieciešamība. Ir klienti, kuri divas reizes nedēļā tiek vesti uz Gulbeni hemodialīzes veikšanai. Paliatīvās aprūpes klientiem iestāde nodrošina speciālistu konsultācijas, medicīniskās procedūras. “Jaungulbenes Alejām” arī ir sadarbība ar SIA “Ģimenes zobārstniecība”.
“Meklējam visus iespējamos resursus, kurus varam piesaistīt un izmantot, lai uzlabotu, lai atvieglotu darbu,” saka M.Andževa.
“Jaungulbenes Alejās” pašlaik dzīvo tikai Gulbenes novada cilvēki, taču regulāri tiek saņemti zvani no citiem Latvijas novadiem. “Jaungulbenes Alejām” ir laba reputācija, un arī cenas par atrašanos šajā iestādē nav tās lielākās, ja salīdzina ar citiem sociālās aprūpes centriem valstī, uzsver M.Andževa. Viņa arī akcentē, ka “Jaungulbenes Aleju” ēka ir renovēta. Ne visi sociālās aprūpes centri Latvijā izskatās tikpat labi.
Iemītnieku skaits šobrīd ir 97. M.Andževa uzsver, ka ne sevišķi patīk aprūpējamos saukt par klientiem. Viņai tie esot “Jaungulbenes Aleju” iedzīvotāji. Vecākajai iedzīvotājai maijā palikšot 100 gadu. “Tā ir kundze, kura viena no pirmajām ienāca dzīvot “Jaungulbenes Alejās” pirms sešiem gadiem,” stāsta M.Andževa. “Jaungulbenes Alejās” esot vēl citi iemītnieki, kuriem pāri 90 gadiem. Kopumā mājas iedzīvotāju vecuma amplitūda esot, sākot no 52 gadiem.

Uzskata – svarīgi stāstīt par ikdienu, parādīt to publiski
Šis sociālās aprūpes centrs ir viens no tiem Latvijā, kurš izvēlas sociālajos tīklos stāstīt un rādīt savu iedzīvotāju ikdienu.
“Mēs šo koncepciju izvēlējāmies pandēmijas laikā. Spēkā bija ierobežojumi, kuri liedza tuviniekiem ciemoties saviem senioriem. Turklāt daudzu senioru tuvinieki atrodas ārzemēs, viņiem arī pēc pandēmijas tik bieži neizdodas būt Latvijā un apciemot savējos “Jaungulbenes Alejās”. Vispirms sākām praktizēt senioru un viņu tuvinieku videozvanus interneta vietnē “WhatsApp”, sarunājot konkurētu laiku. Nākamais solis bija izveidot savu kontu vietnē “Facebook.com”. Tur pastāvīgi vēstām par to, kas notiek “Jaungulbenes Alejās”. Tā bija mūsu klientu tuvinieku iniciatīva. Jūtam, ka viņi skatās, seko līdzi, pēc tam piezvana mums un stāsta, ka redzējuši fotoattēlos savējos,” stāsta M.Andževa.
Viņa ar vislielāko cieņu runā par saviem darbiniekiem, bez kuriem “Jaungulbenes Alejas” un šīs mājas iemītnieki nevar iztikt. “Jaungulbenes Alejās” pavisam ir 52 darbinieki, tajā skaitā 24 aprūpētāji, kuri strādā uz maiņām.

“Pa šiem gadiem ir meklēts, kāds būtu tas labākais darba modelis, mūsu darba organizācija. Pašlaik mēs dzīvojam trīs stāvos. Katrā stāvā – vidēji 30 iemītnieku. Uz katru stāvu ir viens diennakts aprūpētājs un pa dienu vēl divi aprūpētāji, kas palīdz. Regulāri vērtējam savu darbu. Vienmēr esam gatavi kaut ko mainīt, uzlabot, jo ir ļoti daudz aspektu, kas ir jāņem vērā. Raksturīgi, ka arvien vairāk mūsu aprūpē nonāk cilvēki ar diezgan būtiskiem funkcionālajiem traucējumiem. 72 mūsu mājas iedzīvotājiem ir invaliditāte. Liela daļa viņu pie mums nonāk pēc pārciesta insulta,” saka M.Andževa.
“Jaungulbenes Alejās” ir gan vienvietīgas, gan divvietīgas istabas. “Ja kāds dzīvo vienvietīgā istabā, tā nav ekstra. Tam vienmēr ir iemesli. Piemēram, ja cilvēks nevar ar otru sadzīvot. Mēs vienmēr meklējam risinājumus, lai klients nebūtu diskomfortā. Maksa par atrašanos iestādē ir vienāda. Galvenais, lai cilvēkiem te viss būtu labi,” stāsta M.Andževa.

Sanitārie mezgli ir ēkas katrā stāvā. Tur tualeti apmeklē aktīvie seniori ar pašaprūpes iemaņām. Klientiem pieejami arī sēdkrēsli istabās, lai kārtotu dabiskās vajadzības.
“Padomāts ir par cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Viens sanitārais mezgls ir tāds liels, kur mēs varam mazgāt cilvēkus, kuri pārvietojas ratiņkrēslos,” stāsta M.Andževa. Viņa uzsver – sociālās aprūpes centrā ļoti piedomā pie tā, lai klientiem pēc iespējas ilgāk saglabātos pašaprūpes prasmes.

UZZIŅA
● Uzturēšanās izmaksas sociālās aprūpes centros “Jaungulbenes Alejas”, “Siltais” un struktūrvienībā “Dzērves” – 26,12 eiro diennaktī; ja persona saņem enterālo un parenterālo barošanu no valsts budžeta līdzekļiem – 22,86 eiro diennaktī.
Avots: Gulbenes novada pašvaldība

● Līdz 216 pilngadīgām personām Gulbenes novadā ir iespējams uzņemt pašvaldības pārziņā esošajos sociālās aprūpes centros “Jaungulbenes Alejas” un “Siltais”, kā arī tā struktūrvienība “Dzērves”.
● Šobrīd Gulbenes novada sociālās aprūpes centros atrodas tikai tādas personas, kuru dzīvesvieta ir deklarēta šīs pašvaldības teritorijā.
● Pakalpojuma saņēmēju skaits šobrīd stabils un brīvu vietu nav, tomēr periodiski saziņā ar novada sociālo dienestu tiek uzņemti jauni pakalpojuma saņēmēji.
● Citu novadu sociālās aprūpes centos Gulbenes novada pilngadīgās personas pašlaik nav ievietotas. Brīžos, kad pakalpojumu savā novadā nav iespējams saņemt uzreiz un personai ir likumīgie apgādnieki, novada sociālais dienests aicina vērsties pie citiem pakalpojuma sniedzējiem ārpus novada.
● Ja kādai Gulbenes novadā dzīvesvietu deklarējušajai personai ir nepieciešama sociālā aprūpe, tad novada sociālais dienests primāri sazinās ar radiniekiem, kuri tuviniekam var sniegt aprūpi mājās. Vai arī atbilstoši pašvaldībā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tiek piešķirts aprūpes mājās pakalpojums pilngadīgai personai. Par aprūpes mājās pakalpojuma pilngadīgām personām sniegšanu Gulbenes novadā pašvaldībai ir līgums ar biedrību “Latvijas Samariešu apvienība’’.
● Šobrīd, pamatojoties uz sociālā dienesta lēmumu, 68 pilngadīgas personas Gulbenes novadā saņem aprūpi mājās.
Avots: Gulbenes novada sociālais dienests

SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Ziemeļlatvija” un “Dzirkstele”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”.