Inita Savicka
Šī ziema ērcēm ir labvēlīga, jo nav bijuši ekstrēmi sali un kailsali – tā “Dzirkstelei” saka Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis Voldemārs Spuņģis.
Viņš stāsta, ka ērču aktivitāte ir tieši atkarīga no gaisa temperatūras. Nepieciešami ilgāku laiku vismaz plus 5 grādi, lai tās aktivizētos.
“Šogad ir uzstādīti siltuma rekordi, bet ērces vēl nav manītas. Iespējams, pārāk īslaicīgi. Citās iepriekšējās ziemās pēdējās gada ērces konstatētas 28.decembrī un pirmās – 8.janvārī. Šogad tā nav. Kļūs siltāks, saulaināks, un ērces nekur nepaliks,” saka V.Spuņģis.
Trīs gadu pētījumi (2018-2020) visā Latvijā parādīja, ka ērču skaits pa gadiem svārstās neievērojami, tāpēc nav sagaidāms, ka šogad to būs vairāk nekā pērn.
“Bieži vien jautā, vai ir apgabali ar lielāku ērču skaitu? Ērču skaitu nosaka to sākotnējo saimnieku – sīko un lielo zīdītāju – populācijas lielums. Jo zīdītāju teritorijā vairāk, jo vairāk ērču. To var attiecināt arī uz Gulbenes novadu,” stāsta V.Spuņģis.
Sliktā ziņa ir tā, ka Latvijā ienākusi (dzīvnieku ienesta) ornamentētā pļavērce. 2020.gadā tā konstatēta Latgalē, Rēzeknes apkārtnē, tas ir ap 70 kilometriem no Gulbenes novada. Pirms tam zināma Kurzemē un Sēlijā, ap 2019.gadu dzīvnieki to pārnesa pāri Daugavai uz Latgali.
“Šogad droši vien būs dzīvnieku pārnesta tālāk uz ziemeļiem. Šī ērce pārnes visus tos pašus slimību ierosinātājus, ko suņa un taigas ērce. Jāsargā mājlopi, jo ērce piesūcas tikai matainiem dzīvniekiem. Labā ziņa ir tā, ka man zināmi tikai divi gadījumi, kad ērce piesūkusies cilvēkam, piedevām bērniem un tieši galvas matos. Lai vai kā, tomēr iesaku vakcinēties pret ērču pārnesto encefalīta vīrusu un, protams, iestājoties siltajam laikam, izpildīt profilaktiskos pasākumus, lai ērces nepiesūktos,” uzsver V.Spuņģis.
mamuti ir modušies?