Diāna Odumiņa
“Dzirkstele” jau rakstīja šeit
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Pret sudrabegļu ciršanu pie Gulbenes novada pašvaldības administrācijas ieejas un pret lapegles ciršanu pilsētas centra skvērā iestājas gulbenietis Aivars Mezītis.
Viņš “Dzirkstelei” teic – šīs šķirnes kokiem nemetoties mizgrauzis. Viņš arī apšauba, vai arborists Ēriks Indriksons ir uzkāpis balteglēs pie novada pašvaldības ēkas un aplūkojis tuvāk visā garumā šo koku stāvokli. A.Mezītis pauž – šīs egles vienkārši ir jākopj. “Koku ciršana turklāt izmaksātu lielas summas, kas finanšu taupīšanas režīmā būtu izšķērdība,” saka A.Mezītis.
Viņš informē laikrakstu, ka aizpildīs aptaujas anketu un tādējādi paudīs pašvaldībai viedokli, ka sudrabegļu un lapegles ciršanu.
Pilnīgi piekrītu. Tāpat, kā nu jau izpļurgāts Spārītes parks. Nu gribas taču tā neskārtā parka sajūtu, kur vasaras karstumā ēnā pasēdēt. Gulbīšu parku arī pliku pataisīs. Nu kāds kaifs tur būs cepties uz tiem uzkarsušajiem akmeņiem. Saprotu, ka domnieki dzīvo privātmājās ar iespēju iziet pasēdēt savā dārzā, bet mums daudzīvvokļu namu iedzīvotājiem arī gribas iziet pasēdēt uz soliņa ēnā un izbaudīt parku, ēnu vasaras karstumā.
Baigi daudzi jau nu vasaras karstumā veldzējas egles skujām piebirušajā paēnī piekļāvušies tās sveķainajam stumbram.
Trakas lietas Gulbenē notiek. Pasaule cenšas kļūt dabai draudzīgāka. Mums ka tik izcirst, ka tik zaļumu likvidēt. Nu tak, skujas, lapas, vēl tauta sadomās prasīt, ka zari jāizgriež, kā jāatveseļo..Re kā Ozolu ielā kokus apskādē. Arī drīz būs jāizgriež. Kur satapiņš laikā, kad ejam uz karstumu un sausumu, kokus un krūmus likvidēt. Arī slapjumā saknītes peļķes dzer. Iestāda-aplauž, iekaltē, nemēslo. Tāpat neaug. Bet atkritumu poligonu pilsētā, to jā, to uzreiz. Jādomā, vai deputāti dzīvo Gulbenē, ko laikam grib degradēt. Bet kāpēc?
Lai nu kas, bet koki nu gan ir atjaunojams resurss. Vajag tik stādīt. Centrālais skvērs ir piestūķēts kokiem un krūmiem bez kādas sajēgas. Nekāda plānojuma, augu secības. Viss ņigu, ņagu…. Jāsakārto!
Pirmkārt, ja stāda koku tuvu pie mājas, tad jāsaprot, ka viņš ir jākopj un pēc gadiem jācērt, lai sakņu u sistēma nebojātu ēku pamatus un piegulošos laukumus un ietves. Otrkārt, šie koki nav mežs bet apstādījums, kas savu laiku ir nokalpojis un nav bijis laikus nocirsts.
Egli vajag atstāt, lai aug! Labāk to pašvaldības suņu kolektīvu aizrotēt uz stacijas ēku, bet esojā suņu patversmē ierīkot autostaciju ar lētu ēdnīcu un plašu WC.
Jūs tā kā dzīvojat pirms gadiem 10 ja ne ilgāk valdošajās dizaina tendencēs. Tagad moderni un arī svētīgi veidot urbanizetā vidē dabisku dabas vidi. Ne zālājus, bet pļavas, ne kokus ģeometriskos rakstos, bet pēc iespējas dabiskāk. Kā frizūrām – stundām sēž un ieveido, bet efekts, kā frizieri neredzējis. Neesat dzirdējusi? Un kur tad lūdzu Gulbenē iestādītie kociņi tā braši aug? Un pēc cik gadiem dos ēnu? Vai no jums te rodas plikumi un betons?
Pirms diezgan daudziem gadiem pieredzēju, kas notiek, kad nevajadzīgi slepkavo vecus, kāda speciāli stādītus kokus. “Ātrie” nepaspēja, zāģētāju neizglāba. Nevēlu nevienam nelaimi, taču apdomājiet, vai vajag riskēt. Varbūt lai tomēr paliek tā lapegle?
Vispirms sāksim ar to, ka tādas sudrabegles vispār nav, vajadzētu korekti norādīt koku sugas. Pēc bildēm izskatās Asā egle. Bet par kokiem pilsētvidē. Vispirms jāsaka koku mīļiem, ka koka dzīves ilgums pilsētvidē ir daudz īsāks, kā mežā, tas var būt kādi 40 gadi. Jāņem vērā nelabvēlīgie augšanas apstākļi – sakņu ierobežojums, mitruma nepietiekamība, izplūdes gāzes un cits piesārņojums, kas ietekmē koka veselības stāvokli, īpaši skujkokiem nepatīk šis piesārņojums. Kādreiz egles ir vienkārši iestādītas, nepadomājot par to, kā tas izskatīsies un ko darīt ar šiem visnotaļ lielajiem kokiem pilsētas centrā. Ja apstādījumi tiktu stādīti šodien, droši vien tās nebūtu egles, bet kādi mazāki, vieglāk kopjami zaļumi. Jāsaka gan, ka šīs egles droši vien nāksies nocirst, lai cik žēl kādam nebūtu, jo izskatās, ka koku stāvoklis nav visai veselīgs, kā arī profesionāls arborists varētu veikt urbumu stumbrā, lai noteiktu, vai nesāk veidoties trupe.
Sudrabegle ir tā pati asā egle. Un dokumentos arī norādīts, ka asā egle. Bet cilvēki var saukt tās arī par sudrabeglēm, jo arī tā šīs egles sauc.
Cilvēki varbūt arī var saukt, kā grib, bet speciālistiem būtu jāzin gan koku sugas, gan latviskos un latīniskos nosaukumus, kā arī katra koka augšanas specifiku un jāprot paskaidrot tantēm, kuras ierosina saglabāt egli un nocirst tai galotni vai zarus, kāpēc tas nav iespējams un kas ar katru koka sugu notiek, kad neprofesionāļi ķeras klāt pie koku kopšanas. Vispār Gulbenes pilsētas apstādījumi izskatās tādi, ka tantes bez un onkuļi bez zināšanām un prasmēm ar zāģi un cirvi būtu ķērušies klāt un pēc savas gaumes tos izveidojuši. Neesmu redzējusi Gulbenē skaistus apstādījumus.
Gulbenes parkā ir iestādīti 73 kociņi, kas pašlaik ļoti labi aug, un tālāk komentāri?
Ā,dendrologs atmodies!Kur tad biji un kā rūpējies par pilsētas skaistumu,kad tos šķībos un greizos ozoliņus stadīja gar Brīvības ielu?Kā tad tiem nodrošināti augšanas apstāķļi izplūdes gāzēs?Līdz šim Gulbenē kokus neviens nekopa,izņemot pavasarī vietējie labiekārtošanas iestades veči kā mācēja tā apzāģēja un jo vairāk,jo labāk.
Jau vairāk kā 30 gadus Latvijā ir neatkarība un Gulbenes pašvaldība jau sen būtu varējusi noalgot speciālistu koku kopšanā, ja to gribētu. Es, kā speciāliste vienkārši redzu, cik nesakopti ir apstādījumi Gulbenē.
Egles nozāģet problēmu nav,bet nozāģet drausmīgas tūjas Rīgas ielā,kuras aizsedz dienas gaismu, nevar!
Mums taču bija ļoti gudra un “talantīga” apzaļumošanas speciāliste,kas gadiem ilgi bija pie teikšanas…domei viņa ļoti patika….katru gadu liepiņām apgrieza visas izdīgušās atvasītes.Tur jau nevajadzēja ne zināšanas,ne prasmes.Tapēc jau tās ir tik kroplas.Un Gulbenes pašvaldība jau nu neies tērēt naudu tādam”sīkumam”,kā pilsētas izskats…….
Zinu kas ir moderni tagad. Esmu bijusi daudzās Eiropas pilsētās un redzējusi tendenci veidot dabisku vidi urbanizētā. To veido ar gaumi un izpratni par to, ko dara. Nav visam jābūt safrizētam līdz nelabumam! Tomēr arī dabiskā vide jāmāk veidot. Slimas, pāraugušas puskaltušas egles nebūt nav pilsētas rota. Neredzu problēmu beidzot ķerties klāt sakārtošanai.
Varbūt melno stādu audzēšanas konteineru varētu pārvietot uz citu vietu, piemēram, Ozolu ielas bijušo stāvlaukumu vai tukšo laukumu Skolas ielā starp bibliotēku un sarkano ķieģeļu mūra māju?- tas skvērā bojā skatu un rada drūmu iespaidu
Melnā kaste ir labs piemērs par pilsētas vadības izpratni par pilsētas kopšanu.Ja labi samaksā,melno kasti var likt jebkur….
Es tikai brīnos, kā dažs koks tiek pie dižkoka statusa- kā spēj ilgi saglabāties tik agresīvā (pret kokiem) vidē.
vecie cilvēki arī ir savā ziņā “nesmuki” un izskatās “nolietojušies”. Tad ko- likvidēsim, lai “viss smuki”?
Čiepstei – nevajag brīnīties, bet vajag palasīt Ministru kabineta noteikumus, par pašvaldības un valsts aizsargājamo koku apkārtmēriem, kurš ir noteikts dažādām koku sugām dažāds. Līdz ar to pie aizsargājama koka statusa var tikt diezgan jauns koks, ja apkārtmērs ir mazs, un koka suga reta. Bet ja gribas baudīt satrupējušus, pusnolūzušus un ar dažādiem kukaiņiem pilnus vecus koku stumbrus, tad jāskatās Latvijas Valsts mežu kartē un jāiet mežā izbaudīt kādu biotopu, nu tur jūs varēsiet izpriecāties pēc sirds patikas gan par veciem kokiem, gan par dabas daudzveidību. Tikai- kušsssssss, neiztraucējiet putnus un zvērus….
Dendrologs ļoti aktīvs! Vai viņš ir autors koku zāģēšnai ?Tā izskatās gan….varbūt kāds zin,kā viņu sauc?Viņš gadījumā nav no kāda domes kabineta?
Cienījamie lielo koku izciršanas un jaunu pīckiņu vietā stādīšanas oratori! Pastaigājiet tepat pa Bērzu ielu! Ne nu huligāni saudzē, ne nu pilsēta kopj. Un ir vēl daudz citu tādu vietu! Mūsu senči rūpējās, lai pilsēta būtu zaļa, karstumā ēnaina, sarmā sudrabota, lietū saknes ūdeni dzertu. Ir putni, ir svaigāks gaiss, ir citi labumi. Bet pie teikšanas tikuši tie, kas neieredz dabu. Un tādu ar atbalstītājiem ir arvien vairāk. Kur tādi rodas? No sākuma parādiet, kur jūsu dižie projekti izdevušies un tad nopostiet. Kam patīk kur rodas? Un tas turpinās.
Neesmu autore koku zāģēšanai un esmu “par” koku saudzēšanu. Taču šajā gadījumā cilvēkiem būtu jāsaprot, ka milzīgas, vecas egles vieta nav pilsētas centrā. Un ne jau tāpēc, ka kāds nemīlētu dabu. Bet tāpēc, ka koks var kļūt bīstams, jo ārējais izskats signalizē par problēmām stumbrā, liela vēja laikā koks var lūzt un tad visi vaimanās par saspiestām mašīnām, sliktākajā gadījumā, var ciest cilvēki.Tik lielai eglei vairs nekāda kopšana nelīdz, pie tam, diezin vai eglei šī vieta ir bijusi piemērotākā no augsnes īpašību viedokļa, varbūt mitruma trūkums ir tās izskatu un veselības stāvokli iespaidojis.
Emzes parks ir nosacīti sakopts. Ir krituši koki fona, ne novākti, parka nosaukums nav dēvējams par parku, bet tikai josla ap dīķi ir sakopta. Emzes parka norādes ir parādītas tikai norāde ar km bet nav nosaukts virziens kur jāiet… Tā var apmaldīties, ja nav maps telefona. Tālāk… Kādēļ nevar nodalīt zonu parki un meži. Emzes parks, Emzes mežs. Skaisti izkopt skvēri. Vēl tā egle. Spoža ir, ieguldīta nauda, bet… Siltums nāk tikai no lampiņām, bet cilvēkam vajag dabīgu siltumu no Ziemassvētkiem, kas saistās ar zaļu eglīti… Esmu par zaļu pilsētu, nevis pilnu ar visādiem gadžetiem. Pilsētai ir jādzīvo zaļi un sakopti, nevis ar mākslīgo skaistumu.
Piemirsu galveno… Pilsētas parkos pilns ar izestam eglēm. Tasnezage, jo mizgrauzim taču ja vairojas un jādzīvo. Ļoti daudz tādas egles tur ir redzamas. Dažas pat viena aiz otras. Tur jau ir tas joks. Paši nedomā ko dara. Parkos egles apēd mizgrauzim, bet skaistas egles pie domes necenšas pat glābt.
Lapegli atstājiet. Nedariet muļķības.
Ē .Indriksons uztaisa atzinumu un tad ar savu brigādi nozāģē egles, tas nav neatkarīgs atzinums.