Prasu bērzu birztalai kalnā,
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Upes klusai murdoņai prasu,
Trīcošai lapai rudens salnā,
Mirdzošai pērlītei rīta rasā,
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Zvaigžņu mirdzai pār dusošo pasauli,
Krītošu rudens ābolu būkšķiem:
“Kā man izdziedāt dzīvības brīnumu?
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Kā man izsacīt tevi, Latvija?”
– Jānis Zvaigzne Litenē
To nevar izsacit.Noslep latviju visdzilakaja dveseles sturiti un nevienam neatdot.nepardod nedavini..ta ir tava.kamer pukstes tava sirds….dziviba tas ir dieva radits brinums..kuru nevar ne izdziedat..ne aprakstit..tikai nosargat ka vislielako pasaules dargumu mums katram..dazreiz ..klusejot var pateikt daudz vairak..jo dazreiz ar vardiem nevar izteikt to ko jut dvesele.
Man ir tads jaurmtajums…mums..but vai nebut….
.bet atbildes nebus..jo ta katram mums japajauta sev pasam.savai sidsapzinai.