Diāna Odumiņa
Gulbenē, Spārītes parkā, Blaumaņa ielas malas tuvumā, “Dzirkstele” nesen novēroja ežu mazuļu četrotni, kuri kā bērnudārza audzēkņi pārvietojās ķēdītē – it kā baidītos pazaudēt cits citu. Likās – eži meklē mammu vai ko ēdamu, jo virzījās uz atkritumu konteinera pusi. Ežus novērojuši arī citi gulbenieši, kuri jautā laikrakstam, vai nav jānes kas ēdams viņiem, varbūt eži ir jāpiebaro.
“Ežu bērniem ir sava miga, uz kuru mamma atgriežas. Ja bērni aizklīst, diezin vai mamma viņus meklē. Ezīši paši aizies atpakaļ uz migu. Cita lieta, ka varbūt mamma ir sabraukta. Tas nozīmē, ka bērniem pašiem par sevi jāparūpējas,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāja Ira Žeigure.
Viņa uzskata – cilvēku vēlmē palīdzēt savvaļas dzīvniekiem galvenais klupšanas akmens ir šo dzīvnieku barošana vai izpratnes trūkums par to, kā tas jādara. Cilvēks pats ēd daudz un uzskata, ka tāpat sātīgi ir jābaro savvaļas dzīvnieks. Taču brīvajā dabā tas notiek citādi. Tur nenotiek pārēšanās un viegls ilgstošs izsalkums ir normāla parādība.
I.Žeigure novērojusi, ka viņas dzīvesvietā uz garāžu regulāri šovasar ēst nāk ezis, kurš ēd kaķiem nolikto barību un padzeras ūdeni. Ja ezim liekoties, ka ūdens traukā ir par daudz, viņš mēdzot apgāzt trauku, lai dzertu ūdeni no zemes. I.Žeigure uzskata – speciāli eži cilvēkiem nav jāpiebaro. Viņi meklē ēdamo un atrod paši. Veterinārārsti brīdina, ka nekādā gadījumā ežiem nedrīkst dot ēst pienu, jo tas viņiem ir kaitīgs un izraisa vēdergraizes.
“Dzirkstele” novērojusi, ka vakaros regulāri ezis nāk ēst kaķu barību Skolas ielā vietās, kur šo barību cilvēki noliek kaķiem. Kāds noliek arī pa jēlas gaļas gabalam, kas ezim ļoti garšo. I.Žeigure uzsver – ezis ir maitēdājs.
Gulbene ir ežu pilsēta. To ir pamanījuši daudzi. Arī autovadītāji, vērīgākie no kuriem vakaros un naktīs, braucot pa pilsētu, piebremzē, ja redz pāri ceļam ejam ezi. Parasti šie dzīvnieki visai piesardzīgi un virtuozi pārjož uz ceļa otru pusi, nogaidot klusu brīdi, tomēr gadās arī nelaimes.
Kāda gulbeniete pastāstīja, ka pacēlusi uz ielas ezīti, kuram garāmbraucoša automašīna bija pie asfalta “pielīmējusi” pakaļkājas. Konsultējoties ar veterinārārstu, rūpējusies par dzīvnieku mājās, barojusi ar Gulbenes dīķos makšķerētām zivīm, ļāvusi ezim brīvi pārvietoties pa dzīvokli. Viņš to darīja visai veikli, kustinot priekšķepas un velkot līdzi pakaļējās. Tomēr pēc nedēļas viņa atradusi ezīti mirušu. Viņš bija parāpojis zem skapja un sastindzis kamoliņā. Piepildījās veterinārārstes brīdinošie vārdi, ka nav zināms, cik ļoti dzīvnieciņš ir cietis ceļu satiksmes negadījumā, kādi ir viņa iekšējie ievainojumi.
Fakti
* Latvijā dzīvo ziemeļu baltkrūtainais ezis un brūnkrūtainais ezis. Abas sugas izskatās ļoti līdzīgas un vislabāk atšķiramas, apskatot vēderu. Brūnkrūtainajam ezim uz krūtīm ir izteikts brūns laukums. Baltkrūtainajam viss vēders ir bālgani pelēcīgs.
* Eži ir visēdāji un barojas ar gliemežiem, vardēm, krupjiem, čūskām, putniem, olām, maitu, sēnēm, saknēm, ogām un augļiem, piemēram, melonēm.
* Viens ezis spēj uzturēt tīru no kukaiņiem vidēji lielu dārzu, jo katru nakti apēd apmēram 200 gramus kukaiņu un līdz 40 gliemežiem. Diemžēl kukaiņi, kas apstrādāti ar pesticīdiem, ietekmē arī ezi un var izraisīt pat tā nāvi.
Avots: “Videsvestis.lv”
